Nozare gatava iesaistīties kritisko zāļu apritē krīzes gadījumā, bet ministrija nepiedāvā skaidru plānu
Nupat pieņemtajā nākamā gada valsts budžetā beidzot iedalīts finansējums kritiski svarīgo medikamentu krājuma veidošanai. Veselības ministrija ir sastādījusi sarakstu ar 250 būtiskākajām zālēm, un iepirkumus plāno sākt nākamā gada sākumā. Taču joprojām nav sastādīts plāns par to apriti krīzes situācijā. Medikamentu lieltirgotāji un aptiekas ir gatavas iesaistīties, taču joprojām nezina, kas tiem jādara.
Šogad janvārī Jaunais zāļu cenu veidošanas modelis nomainīja sistēmu, kas pastāvēja 20 gadus – jo zemāka ražotāja cena, jo lielāks pieļaujamais uzcenojums. Tagad tas ir fiksēts. Tas samazina lieltirgotāju un aptieku peļņu, tāpēc tie pretojās reformai un draudēja, ka zāles nebūs pieejamas. Taču gada laikā izmaiņas zāļu pieejamībā nav novērotas – joprojām Latvijā 98% no reģistrētajiem medikamentiem piegādes ir regulāras un stabilas.
"Zāļu nepieejamība arī bez cenu reformas pati par sevi jau bija problēma, un tā ir Eiropas mēroga problēma. Tādas zemas cenas varbūt pat nemotivē ražotājus tādā mazā Latvijas tirgū piedalīties, tātad ir jāmeklē jau citi ceļi, kā aizvietot to, kas trūkst."
Veselības ministrija prognozēja, ka peļņa kritīsies. Lai to kompensētu, ieviesa jaunu nodevu par farmaceita pakalpojumu. Atkarībā no atrašanās vietas, tas ir 1,5 vai 2,5 eiro. 75 centus maksā pircējs, pārējo valsts. Tam šogad budžetā atvēlēja 9,4 miljonus.
"Nekā Personīga" jau stāstīja, ka pavasarī radās bažas, ka naudas līdz gada beigām nepietiks, jo ministrija nebija ņēmusi vērā, ka apritē joprojām ir liels papīra recepšu skaits.
"Līdz gada beigām mums būs visi dati. Mēs uzzināsim precīzi, cik apmēram recepšu Latvijas iedzīvotāji iztērēja šogad. Tiešām gada sākumā mēs redzējām, ka daudz recepšu skaits aizgāja uz augšu, pēc tam mēs redzējām, ka, piemēram, samazinājās vasarā recepšu skaits, un tagad ir tā kā vidēji."
11 mēnešos aptiekās apkalpots par aptuveni 2 miljoniem recepšu vairāk nekā pagājušajā gadā, tāpēc farmaceita nodeva līdz šim izmaksājusi par nepilniem 3,7 miljoniem vairāk nekā prognozēts. Nākamgad tam atvēlēti 15 miljoni. Ministrija plāno no nodevas pilnībā atbrīvot I grupas invalīdus, un zālēm līdz 10 eiro pakalpojuma maksu segt pilnā apmērā. Jaunie noteikumi varētu stāties spēkā vasarā.
Neraugoties uz problēmām, ministrs ir pārliecināts, ka reformas pirmais gads aizvadīts veiksmīgi. Nākamgad varētu pārskatīt uzcenojumus – pacelt to dārgajām zālēm. Aptiekas jau reformas sākumā norādīja, ka zāles virs, piemēram, 500 eiro tām nav izdevīgi iegādāties, jo pieļaujamais 2 eiro uzcenojums neatsver to transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas.
Tāpat uz galda esot jautājums par iespējamu farmaceita nodevas griestu noteikšanu, ja mēnesī jāizņem, piemēram, vairāk nekā 5 receptes. Tādu iedzīvotāju ir apmēram 82 tūkstoši. Tas vēl neesot pārrunāts ar nozari. Risinājumu arī joprojām gaida jautājums par stratēģisko zāļu krājumu veidošanu.
Lai nodrošinātu 250 kritiski svarīgo medikamentu krājumu valstī, no budžeta atvēlēti 9 miljoni nākamajiem trim gadiem. Veidošanā gatavi iesaistīties arī zāļu lieltirgotāji, taču ministrija tiem nav piedāvājusi skaidru plānu to aprites nodrošināšanai.
Latvijā ir trīs zāļu krājuma veidošanas līmeņi – individuālais, kad cilvēki paši iepērk un noglabā medikamentus; institūciju – kad to dara slimnīcas un citas iestādes, un valstiskais līmenis. Šāds krājums ir vajadzīgs, lai krīzes situācijā iedzīvotājiem būtu pieejami dzīvībai svarīgi medikamenti. Tas ir arī nodrošinājums pret piegāžu pārtraukumiem. Ar zāļu apgādes traucējumiem pēdējos gados Eiropas valstis sastopas arvien biežāk.
Eiropas Komisija savu sarakstu izveidoja pirms diviem gadiem. Tajā iekļautas vairāk nekā 200 aktīvās vielas. Šogad šādu sarakstu beidzot pieņēma arī mums. To novembrī ar informatīvo ziņojumu par kritisko zāļu apgādi apstiprināja valdība. No 250 saraksta medikamentiem, Latvijā uz vietas var saražot ap piektdaļu.
"Visi skaitļi ir – cik ir nepieciešams medikamentiem, cik ir, ja vajag atbalstīt, piemēram, ražotni, cik ir par glabāšanu, ar ko sadarboties… Tā ka es domāju, tas ir ļoti labs dokuments un nākamgad šis process uzsāksies. Es domāju par iepirkumiem, un, protams, mums ir arī sadarbība kopā ar Baltijas valstīm, un arī tiks farmācijas pakotne drīz pieņemta – mēs arī balsojām Eiropas padomē, liekas, 2. decembrī, līdz ar to tur arī būs, iespējams, kopīgs iepirkums."
Līdz šim galvenā problēma esot bijis naudas trūkums. Taču nebija arī precīzu aprēķinu. Rudenī Veselības ministrija ziņoja, ka nepieciešami aptuveni 15 miljoni. Nupat apstiprinātajā 2026. gada valsts budžetā tam iedalīti 3 miljoni turpmākajiem trim gadiem. Ministrs neatbildēja, vai ar to pietiek.
"NP: Vai mēs varam sagatavot šos krājumus laicīgi?
AM: Mēs strādājam visu laiku.
NP: Bet tā pateikt, kad būs pilnībā, to nevar šobrīd, ja?
AM: Par iepirkumiem, es saku, nākamā gada janvārī mums būs tikšanās, un mēs sāksim iepirkumu procesu par rezervi, par medikamentiem […].
NP: Bet tāds konceptuāls plāns, kur tad glabās, ir?
AM: Jā. Gan par glabāšanu, gan arī par sistēmu, kā var pēc tam tā aprite notikt, jo katram medikamentam ir savs derīguma termiņš. […] Līdz ar to arī sarunāt, ka tas ir process, ka tie medikamenti arī visu laiku būtu atjaunoti."
Zāļu uzglabāšanā un apritē varētu iesaistīt lieltirgotavas. Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija apvieno trīs lielākos medikamentu vairumtirgotājus valstī – Recipe plus, Tamro un Magnum Medical. Tie pagājušajā gadā apgrozīja vairāk nekā 60% no zālēm Latvijā. Kopš apstiprināts informatīvais ziņojums, ministrija sarunas ar lieltirgotājiem nav veikusi.
"JL: Asociācijas biedri viennozīmīgi ir apliecinājuši gatavību iesaistīties šajā sistēmā, bet ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns, teiksim, no valsts iestāžu puses, kā tad šī zāļu aprite notiks.
NP: Līdz šim šādu skaidru plānu neesat redzējuši?
JL: Nē, neesam redzējuši. […] Gribētos jau vienmēr ātrāk. Mēs jau cerējām, ka 2022., 2023. gadā tas tiks ieviests. Nu esam jau… 2025. tūlīt beigsies, 2026. būsim – jācer, ka līdz 2026. gada vasarai vajadzētu tikt galā ar šo jautājumu un pielikt punktu."
Zāļu aprites plānos varētu iesaistīt arī aptiekas. Piemēram, miera laikos tās iztirgotu medikamentus, lai tiem nebeidzas derīguma termiņš, bet krīzes apstākļos būtu punkts to izsniegšanai iedzīvotājiem. Farmaceiti sarunās par zāļu apgādi krīzes situācijās nav iesaistīti.
"Manuprāt, vajadzētu būt iekļautām, vismaz ar tādu kopēju informāciju, kā būtu tad īsti jārīkojas, jo tomēr aptiekās mums ir tāds nopietns resurss kā zāles un dažādi dezinfekcijas un higiēnas lietas, kas varbūt kādā krīzes situācijā tieši būtu vajadzīgas. Bet šobrīd man skaidrs, kā kādā ārkārtas situācijā – cerams, ka tāda nekad nepienāks -, nav skaidrs, kā tādā būtu jārīkojas. Tas būtu svarīgi arī nevis koncentrēt tikai lielākās pilsētās vai Rīgā, bet vairāki mūsu biedri ir izkaisīti pa dažādām mazpilsētām, pa laukiem, un vismaz saprast kādus pamatprincipus, kā būtu šādā situācijā jārīkojas, jo tomēr mēs arī esam daļa no veselības aprūpes."
Ministrija raidījumam norādīja, ka konkrētāku plānu nozares dalībniekiem tā grasās piedāvāt nākamā gada sākumā.
Uz galda esot arī iecere attīstīt vietējo zāļu ražošanu Latvijā. Tam naudu ministrs cer piesaistīt arī no Eiropas. Tā gan ir tikai ideja, un konkrētāka plāna pagaidām nav.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
