Par Pierīgā plānotu atkritumu dedzināšanas staciju iedzīvotāji uzzina pāris nedēļas pirms apstiprināšanas
Rūpnīcā dedzinās atkritumus, tā radot siltumu un elektrību.
Novada attīstības plānā te paredzēta rūpnieciskā darbība, taču apbūve nedrīkst būt augstāka par 16 metriem. Plānotā rūpnīca ir daudz lielāka. Ēka sasniegs 60 metrus, kas ir divarpus Pļavnieku deviņstāveņu augstumā. Skurstenis būs 80 metrus augsts. 2021. gada nogalē uzņēmums pašvaldību lūdza mainīt atļauto augstumu, Ropažu novada dome piekrita. Tapa plānojums, notika un noslēdzās tā sabiedriskā apspriešana.
Rūpnīcas teritorijai blakus esošā Saulīšu ciema iedzīvotāji apspriešanu palaida garām un par projektu uzzināja tikai pirms pāris nedēļām. Viņi izpētījuši visus publiski pieejamos dokumentus, un ir nikni, ka nav informēti. Iedzīvotājus uztrauc, ka ciema pievārtē dedzinās tūkstošiem tonnu atkritumu. Bet vēl satraucošāks ir domes pasūtītajā risku analīzē minētais, ka avārijas gadījumā divu kilometru rādiusa puse cilvēku mirtu. Īsā laikā Saulīšu iedzīvotāji saorganizējuši savu biedrību, nolīguši juristus, uzsākuši balsojumu portālā "Manabalss.lv."
Uz sarunāto interviju ierodas vairāki desmiti cilvēku. Viņi dusmojas, ka rūpnīcas projekta autori viņus nav uzrunājuši, daži atzīst, ka tagad gribētu māju pārdot un pārcelties, bet rūpnīcas projekta dēļ īpašuma vērtība samazinājusies.
"Šeit būs nenormāli milzīga kaste 60 metru augstumā. To, protams, viņi vizuālajā prezentācijā nenorādīja. Viss ko viņi norādīja vizuālajā prezentācijā, bija neliels skurstenis virs kokiem. Troksnis, loģistika, jo šeit plāno piegādāt dienā 200 kravas mašīnas ar atkritumiem ne tikai no Latvijas, kā izrādās. Protams, kur ir atkritumi, tur ir smaka, putni. Šeit arī plāno glabāt 49 tonnas amonjaka, kas ir ļoti svarīgs moments. Ja notiek kāda avārija un amonjaks tiek gruntsūdeņos, tad tur ir apdraudēta visa Rīga. Arī pēc viņu pašu aprēķiniem 2,2 kilometru attālumā no rūpnīcas letāls iznākums iedzīvotājiem ir 56%. Šeit pirmā māja ir 500 metru attālumā no rūpnīcas."
Amonjaka ūdeni rūpnīcā paredzēts izmantot dūmu attīrīšanai no kaitīgām vielām. Ietekmes uz vidi novērtējumā rakstīts, ka amonjaks gaisā nenonāks. Taču amonjaks ir bīstama viela. Vairākas reizes mēnesī to uz un no rūpnīcas vedīs cisternās. Pastāvīgi rūpnīcā glabāsies 49 tonnas, bet gada ražošanai nepieciešamas 570 tonnas.
"Lielākā bīstamība ir amonjaks, ja amonjaks iet pa gaisu, tad 2,2 kilometru attālumā 56% letāls iznākums," saka Ropažu novada iedzīvotājs.
Šis aprēķins iedzīvotājus satrauc visvairāk. Viņi to zina no pašvaldības pasūtītās risku analīzes, rūpnīca ietekmes uz vidi novērtējumā to nav atklājusi.
Netālu dzīvojošais Rolandas dzimis un audzis Lietuvā, netālu no Jonavas, kur savulaik notika amonjaka noplūde.
"Ir bēdīgs gadījums, kad 1989. gadā notika tehnoloģiska katastrofa un no cisternas izlija 7,5 tūkstoši tonnu slāpekļa. Man ir paziņas un radinieki, kas tolaik reāli cieta, fakti par letāliem gadījumiem tika slēpti no statistikas datiem, ko publicēja. Cilvēki pēc tam vēl 15, 20 gadus, viņu radinieki meklēja patiesību par reāliem draudiem dzīvībai un sekām no saindēšanās ar amonjaku."
Cilvēkus nepārliecina solījumi par izmešu nekaitīgumu. Viņi grib zināt, kas tiks darīts ar pāri palikušajiem pelniem.
"Pirms 30 gadiem pīpēt nebija kaitīgi, un visi pīpēja un tikai vēlāk visi saprata, cik tas ir kaitīgi. Riepas dedzināja jau sen, jo nemācēja tās pārstrādāt. Cik tas ir kaitīgi, tagad ir zināms. Dedzināt atkritums – ir neizpētīta lieta, pilnīgi visu attīrīt ar filtriem viņi nevarēs. Bažas ir par to – un pamatotas – ka šodienas mērījumi vienkārši nerāda. Paies gadi un mēs visi zināsim, ka tas bija kaitīgi," saka Ropažu novada iedzīvotājs Jevgenijs.
Savukārt Ropažu novada iedzīvotājs Sergejs pauž: "Ja viņi tā kaunīgi sauc savu iekārtu par koģenerācijas iekārtu, bet realitātē tā ir atkritumu sadedzināšanas rūpnīca, tad varbūt mēs varam to nosaukt par bīstamo atkritumu rūpnīcu."
"Ropažu pats novads laikam neuztver Dreiliņus vai tuvākos ciemus, ka tie vispār ir iedzīvotāji. Te pat no mūsu gala [dzīvojamās mājas] sākas jau 500, 600 metru attālumā, tas nekur papīros nav norādīts," bilst Ropažu novada iedzīvotājs Gints.
Vaicāts, vai ar pašvaldību ir runāts, Gints atbild: "Šitas viss ir uzzināts divas nedēļas atpakaļ."
"Es nekādu informāciju nekur nebiju manījis, un man ir aizdomas, ka tas viss tiek darīts pa kluso," saka Ropažu novada iedzīvotājs Raitis.
Iedzīvotāji izmanto visus sev pieejamos rīkus un platformas, lai viņu protesti tiktu sadzirdētas.
Tas piesaistījis arī politikā aktīvu cilvēku vērību. Sociālajos tīklos pret projektu aktīvi uzstājas vēlēšanās no partijas "Katram un katrai" kandidējušais Artūrs Klēbahs. Viņš dzīvojot netālu no plānotās rūpnīcas.
"Apkārtējie iedzīvotāji, lai cik viņa būtu droša vai nedroša, īpašumu vērtība šeit apkārt kritīsies. Negribas nevienam dzīvot rūpnīcas tuvumā, ņemot vērā, kāds ir risks. No Ropažu domes joprojām nav saņemti nekādi piedāvājumi par īpašumu vērtības kompensāciju vai tamlīdzīgi."
Saulīšu iedzīvotāju pusē uzstājas Saeimas deputāte Glorija Grevcova, un "Katram un katrai" sarakstā startējušais Rūdolfs Brēmanis.
Grevcovas bijusī partija "Stabilitātei!" Saeimā iesniegusi likumprojektu, ka būtu jāizvērtē rūpnīcas lietderība. Šādi jautājumi gan jālemj pašvaldībā.
Lai gan formāli sabiedriskā apspriešana par šo 60 metru augsto apbūvi jau ir beigusies, dome sola ņemt vērā iedzīvotāju viedokli.
Ropažu novada domes Attīstības, īpašumu un investīciju departamenta vadītāja Linda Čakše norāda: "Tas termiņš ir beidzies 6. aprīlī, bet iesniegumi vēl nāk, ir izvērtēts kopā ar pašvaldības speciālistiem, ka arī šie iesniegumi, kas šobrīd tiek saņemti, arī tiks skatīti, neskatoties uz to, ka formālais termiņš ir beidzies. Iedzīvotājiem ir jāsatraucas, ir jāizrāda savu viedokli. Varbūt būtu bijis vērtīgāk, ja tas būtu jau pie sākotnējās ietekmes uz vidi apspriešanas, kas bija novembrī. Tika sagaidīts, ka būs lielāka šī aktivitāte, bet tās nebija."
Pašvaldība neredz savu vainu tajā, ka iedzīvotāji par plānu nezināja. Informācija esot bijusi domes mājaslapā un vietējā drukātajā izdevumā. Dome iesaka sekot līdzi informācijai portālā "Geo Latvija", kur pašvaldības publicē teritorijas plānošanas dokumentus.
"Vienu īpašumu pašvaldība pārdeva izsolē, tātad vēsturiski tas tika pārdots izsolē. Tobrīd tas uzņēmējs, kas iegādājās, viņiem plānos bija koģenerācijas stacijas būvniecība, bet tā nebija šāda veida. Tā arī bija saistīta ar siltumapgādi, ņemot vērā, ka konkrētajai teritorijai blakus iet šie centrālie siltumvadi no TEC2 uz Rīgas pilsētu. Iecere bija par cita veida koģenerāciju," saka Čakše.
Projektu ietekmes uz vidi vērtēšanai valstij ir vairāki rīki. Vides pārraudzības valsts birojs rūpnīcas autoriem uzdeva izstrādāt savu analīzi. Tajā secināts, ka piesārņojums nebūs būtisks un avāriju riski ir zemi. Taču birojs varēja pieprasīt arī stratēģisku vērtējumu, kas ir dziļāks un plašāks. Veselības inspekcija un Valsts vides dienests uzskatīja, ka tas bija jādara. Vides pārraudzības birojs izlēma to tomēr neprasīt. Kad lēmums bija pieņemts, projekta autori mainīja tā nosaukumu.
Projekta nosaukums, ko uzņēmums iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā bija "Jaunas klimata neitrālas koģenerācijas stacijas būvniecība". Dažus mēnešus vēlāk tas pārtapa par Koģenerācijas iekārtu atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai.
"Tas noteikti nav saistīts ar prasību mīkstināšanu, jo, iesniedzot Vides pārraudzības valsts birojā dokumentāciju, mēs sniedzam dokumentus, kādi tie ir. Juridiski formulējumu nolēmām mainīt, lai būtu skaidrāk arī iedzīvotājiem, kas tieši šeit ir plānots un kādas darbības veikt."
Vaicāta, kā izvērtēt riskus, iedzīvotāju vēlmes un pašvaldības vajadzību pēc ieņēmumiem un interesi attīstīt uzņēmējdarbību, Čakše atbild: "Pašvaldībai tomēr lielākā interese ir par iedzīvotājiem. Šobrīd, ja skatāmies uz nodokļu ieņēmumiem, tad rūpnieciskie uzņēmumi nav interesanti – tur nāk tikai īpašuma nodoklis. No iedzīvotājiem nāk iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas veido lielāko pašvaldības budžeta daļu."
Projekta attīstītāja "Vides resursu centra" lielākais īpašnieks ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Clean R". Tas savulaik bija saistīts ar Andri Šķēli, tagad pilnībā pieder Guntaram Kokorevičam. Rūpnīcu projektēs Somijas uzņēmums, kas esot strādājis pie apmēram 50 līdzīgiem projektiem Eiropā. Uzņēmums raidījumam "Nekā personīga" teritoriju izrāda no citas puses, kur pat nevar nojaust, ka pavisam netālu atrodas privātmāju ciemats.
"Mēs sākumā to zemes gabalu pirkām primāri tāpēc, ka šī ir industriālā zona. Rīgā, Pierīgā diezgan plašā areālā patiesībā ir ļoti maz šādu industriālo zonu. Tās būdas dažas ir – aptuveni tur tas sākas, un kāds gabaliņš uz turieni vēl," saka Levics.
No privātmāju ciemata mājām plānoto rūpnīcas vietu var sasniegt dažu minūšu laikā. Te atrodas "Rīgas mežiem" piederoša aizsargjosla, ko nedrīkst izcirst. Jūlija stāsta, ka tas bijis viens no iemesliem dzīvesvietas izvēlei.
Vaicāta, vai ir pārliecība, ka tas viņas dzīvi nekā neietekmēs, viņa atbild: "Pārliecība ir zudusi tad, kad izlasījām tos dokumentus. Galvenais satraukums ir par dzīves kvalitāti. Kas notiks ar gaisu, kas notiks ar ūdeni. Jo ūdens mums arī ir vietējais, 200 mājām. Ūdens ir no ciemata, kas ir 700 metrus no šejienes. Ja kaut kas notiks ar ūdeni, tad viss mūsu dzeramais ūdens varētu būt piesārņots. Tur nebija minēti nekādi pasākumi, kā novērtēt esošo ūdens kvalitāti, cik bieži, un kā novērtēs vēlāk."
Savukārt Levics norāda: "Tā kā projekts šobrīd ir ietekmes uz vidi novērtējuma stadijā, tad konkrētas izpildāmās prasības vēl nav izvirzītas. Bet no pieredzes zinu, ka arī daudz mazākām ar atkritumu saimniecību saistītām būvēm pastāvīgi notekūdeņu monitoringi ir obligāti. Mēs arī citās savās stacijās tādus veicam, darām, analīzes ir jāveic atkarībā no objekta reizi nedēļā, reizi mēnesī, reizi ceturksnī. Tiks veikta visa veida uzraudzība, kuru par pamatotu un par pienākumu uzliks ietekmes uz vidi novērtējums un Valsts vides dienests."
Uzņēmums cer, ka iedzīvotājus un pašvaldību izdosies pārliecināt nākamnedēļ paredzētajā rūpnīcas apspriešanā. No tā arī būs atkarīgs, kādas prasības valsts institūcijas izvirzīs rūpnīcai, lai novērstu vides riskus un kompensētu kaitējumu.
"No aptuveni 145 tūkstošiem tonnu priekšapstrādātu atkritumu saražot siltumu un elektrību. Šie atkritumi jau tiek speciāli sagatavoti šķirošanas stacijās, kur tie nonāk no iedzīvotājiem pamatā. Tur tiek atlasīta biomasa, kas veido lielāko daļu un kuru pārstrādā jau cita veida iekārtās, atdala arī citu lietderīgo daļu. To, ko nav iespējams pārstrādāt, ved uz šejieni. Te to atved tādā milzīgā angārā, bedrē, bunkurā, kur to visu uzglabā un tad padod uz reģenerāciju. Mums ir svarīgas draudzīgas un normālas kaimiņattiecības un, protams, ka šo projektu mēs gatavojamies realizēt pēc labākās prakses un augstākajiem vides aizsardzības standartiem, kādi šobrīd ir ieviesti."
Eiropā noteikts, ka līdz 2030. gadam poligonos drīkst apglabāt vairs tikai 10% no visiem sadzīves atkritumiem. Latvija no mērķiem atpaliek, tādēļ mums iedots pagarinājums – mērķis jāsasniedz piecus gadus vēlāk.
Mazāka – atkritumu reģenerācijas rūpnīca jau top Ventspilī, bet ar to atkritumu likvidēšanai nepietiks. Savukārt Ropažu projekts ir tik vērienīgs, ka, lai rūpnīcu pilnībā noslogotu, var nākties atkritumus importēt.
"No biznesa skatu punkta es ļoti labi saprotu, kāpēc šī vieta ir izvēlēta. Re kur ir loģistikas centri, tuvumā ir ceļi, siltumtrase, pie kuras var pieslēgties, dzelzceļš. Ļoti salda vieta, lai taisītu biznesu. Un, protams, ka mums ir tiesības uz savām brīvībām, uz saviem biznesiem un tā tālāk. Bet kur tās tiesības beidzas? Varbūt tur, kur citu tiesības un brīvības sākas? Ja mēs pat atmetam visus dzīvības riskus, slimības riskus, vides piesārņojumu, bet tikai tā viena objekta dēļ zemes īpašumi un mājas kritīsies cenā, kā bija aplēsts, līdz 30%. Kurš to kompensēs?," bilst Ropažu novada iedzīvotāja Jūlija.
Ropažu rūpnīcā paredzēts sadedzināt ap 150 000 tonnu atkritumu. Dedzināt drīkstētu tikai to, ko nav iespējams pārstrādāt. Daļēja alternatīva šādas rūpnīca būvei ir palielināt atkritumu pārstrādes iespējas, taču tāpat būs pārpalikumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
