Par VID bloķētiem un gadiem aizmirstiem kontiem soda vienu amatpersonu
Septembrī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atklājās, ka policisti desmit gadus bija piemirsuši veikt izmeklēšanu par kādas firmas kontā iesaldētiem 40 000 eiro.
Kad firma naudu atprasīja, Finanšu policija uzsāka kriminālprocesu gan par desmit gadus seno izvairīšanos no nodokļiem, gan par mēģinājumu naudu atgūt. Kriminālprocess joprojām atrodas policijā, aizdomās turēto nav. Pēc šā notikuma izrādījās, ka gadījumi, kad policija piemirsusi izmeklēt kontu īpašnieku nodarījumu, ir bijuši masveidīgi. Finanšu un muitas policijas priekšnieks saka, ka šobrīd konstatēti 17 konti, kuros bez tālākas rīcības iesaldēti ap 100 000 eiro. Iespējams, aizmirsto kontu skaits varētu būt daudz lielāks.
Pagājušā gada vasarā Finanšu policijā sākās satraukums. Atdot pirms desmit gadiem iesaldētus 40 000 negaidīti pieprasīja tikai uz papīra eksistējošs uzņēmums. Tad atklājās, ka nauda šos gadus bloķēta bez pamata.
Čiekurkalnā, Krustabaznīcas ielā, reģistrētā firma "TNK" holdings līdz 2007. gadam tirgojusies ar iekārtām un instrumentiem. 2008. gadā Finanšu policijai radās aizdomas, ka darījumi nav tīri. Izmeklētāji bloķēja firmas kontu Latvijas pastā. Pēc šā notikuma firma darbību pārtrauca un sāka likvidāciju. Deviņus gadus iesaldēto naudu neviens atpakaļ neprasīja.
2017. gada sākumā uzņēmuma likvidāciju pārņēma grāmatvede Jūlija Pouha. Viņa dokumentos pamanīja, ka firmas kontā ir 40 000 eiro un pieprasīja VID naudu atdot.
VID naudu atdot negrasījās. Tā vietā Finanšu policija uzsāka kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu, un devās pie uzstājīgās naudas pieprasītājas pēc pierādījumiem.
Septiņos no rīta man mamma zvana, ka man mājās notiek kratīšana. Protams, par pārsteigumu nosaukt to būtu par maz. Mēģinājām samierināties. Tātad trīs finanšu policisti ieradās pie manis mājās ar izmeklētāja lēmumu veikt kratīšanu.
Izmeklēšana rit jau astoņus mēnešus, un pārkāpto krimināllikuma pantu skaits aug. Izmeklētājs ir saskatījis izvairīšanos no nodokļiem, grāmatvedības datu viltošanu, krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu. 2017. gada novembrī vēl pievienots pants par naudas atmazgāšanu. Par to paredzēts bargākais sods – cietums uz 12 gadiem. Taču lietā neviens nav atzīts par aizdomās turēto.
Pratināšana, dokumentu pieprasīšana nekāda nenotiek, un izmeklētājs īsti nevar paskaidrot, par ko notiek vai notiek izmeklēšana, vai ne. Nekādu jaunumu, nekādu papildu izskaidrojumus neesam saņēmuši. Uz doto brīdi sūtījām pieprasījumu ar lūgumu izskaidrot, kāds ir mūsu statuss kriminālprocesā, piešķirot attiecīgas tiesības, visās atbildēs mums saka, ka nekādu statusu nepiešķirs, jo nav nekāda pamata.
Jūlijas Pouhas advokāts ir pārliecināts, ka policija nevar atrast pamatojumu desmit gadus vecajai nodokļu lietai, tāpēc nekas nesanāk arī ar pārējo nodarījumu pierādīšanu.
Dīvaini ir tas, ka nav skaidrs, ko tad īsti izmeklē. Ja jūs izmeklējat konkrētu noziedzīgu nodarījumu, man vairākas reizes prokuratūra ir sniegusi atbildes, ka mēs noskaidrojam, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums. Nu sešos mēnešos vismaz to vajadzēja noskaidrot.
Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzskata, ka naudas pieprasītājiem nav nekādu tiesību uz iesaldētā konta saturu. Pirms desmit gadiem konts nobloķēts, jo bija aizdomas par izvairīšanos no nodokļiem. Kāpēc policija tobrīd nepārbaudīja šīs aizdomas un neuzsāka izmeklēšanu, pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš izvairās skaidrot. Tomēr lietā pierādījumi esot. Tagad izmeklēšana notiekot veiksmīgi gan par izvairīšanos no nodokļiem, gan par mēģinājumu naudu atgūt.
Šajā gadījumā mēs varētu runāt par to, ka attiecīgā uzņēmuma pārstāvis uz doto brīdi ir iesniedzis viltotus kreditoru prasījumus, lai šādā veidā izkrāptu šo naudu no valsts. Šis ir atsevišķs gadījums, par ko ir uzsākts arī kriminālprocess ne tikai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet arī par iespējamu krāpšanu, iespējamu dokumentu viltošanu, grāmatvedības dokumentu viltošanu un kriminālprocess, manuprāt, pašlaik tiek ļoti veiksmīgi izmeklēts, pašlaik atrodas tieši prokuratūrā uz pārbaudi, un es domāju, ka viņš tiks virzīts arī kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Kad atklājās šis gadījums, Finanšu policijas priekšnieks bija Edijs Ceipe. Viņš uzsāka pārbaudi, cik ir tādu kontu, kas ir bloķēti, bet tālākas darbības nav notikušas.
Decembrī viņš "Nekā personīga" sacīja, ka tādu ir vairāki simti. No 2008. gadā bloķētajiem kontiem 150 gadījumos nav notikusi tālāka izmeklēšana, vairāk par simtu ir bijis arī 2007. un 2009.gadā. Viņš arī tagad no saviem vārdiem neatsakās – par to vēl pērn esot ziņojis dienesta vadībai.
Tagad Ceipe vairs nav Finanšu policijā, viņa vietā ir Kaspars Podiņš. Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks noliedz, ka piemirsto kontu skaits ir mērāms simtos. Bez tālākām darbībām palikuši tikai tie konti, kuros bijusi nauda un tādu nav daudz.
Podiņš: Uz doto brīdi mēs esam identificējuši 17 šādus gadījumus, kur kontos atrodas vēl joprojām nauda. Summas ir dažādas, bet kopējā identificētā summa ir aptuveni 100 000 eiro. Kā es teicu, summas ir dažādas, sākot no 14 eiro centiem, beidzot jau ar lielākām summām.
NP: Sākotnēji izskanēja informācija, ka simtos varētu būt tie konti?
Podiņš: Uz doto brīdi mēs esam pārbaudījuši pilnībā 2008.gadu. Bet iziet cauri visiem šiem kontiem, tas ir ļoti apjomīgs darbs, ir jāsaņem atbildes no visām iesaistītām bankām.
Podiņš nevarēja izskaidrot, kāpēc iepriekš policijas vadība bija atradusi simtiem šādu gadījumu. Tas neatbilstot patiesībai. Pārbaudē par 2008. gadu noskaidrots, ka izdoti 310 VID ģenerāldirektora rīkojumi iesaldēt kontus. 293 gadījumos savlaicīgi esot pieņemti lēmumi par naudas arestēšanu kriminālprocesos, atzīšanu par noziedzīgi iegūtu vai ar to dzēsti nodokļu parādi. Nekas nav darīts tikai ar 17 kontiem.
Prakse, kad ar VID ģenerāldirektora rīkojumu varēja iesaldēt firmu kontus bankās, uzsākta, kad VID ģenerāldirektors bija Dzintars Jakāns un turpinājās arī Nellijas Jezdakovas laikā līdz 2013.gadam. Lai kontu nobloķētu, nevajadzēja uzsākt kriminālprocesu.
Pēc tam, kad atklājās, ka par aizdomīgo naudu nav notikusi izmeklēšana, VID vadība uzsāka dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kas par to ir atbildīgs. Vienu grēkāzi izdevās atrast.
Saistībā ar šiem te gadījumiem tika arī uzsākta viena disciplinārlieta, kura ir jau noslēgusies.Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona tika disciplināri sodīta, tika piemērots sods, ko viņa arī izcieš.
Algas samazināšana par 20% uz pusgadu piemērota bijušajam Finanšu policijas priekšnieka vietniekam Dairim Aniņam. Amatu viņš ieņēma no 2008. līdz 2015. gadam. Uz brīdi viņš bija aizrotēts uz muitu, bet tagad darbojas jaunizveidotās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas priekšnieka amatā.
Lielāka skaidrība par iesaldētajām un aizmirstajām summām varētu būt gada beigās, kad revīziju VID pabeigs Valsts kontrole.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
