Pēc "Nekā personīga" skatītājas iesnieguma RPP sāk vērtēt divu kārtības sargu soctīklos rakstīto par Krieviju un 9.maiju
Tā pagājušā gada 9.maijā pie Okupācijas pieminekļa daži policisti samērā kūtri iztrenkāja tur sanākušos svinētājus. Jau tolaik publiski izskanēja bažas par kārtības sargu rindās esošo cilvēku lojalitāti Latvijai. Pie raidījuma "Nekā personīga" vērsās kāds skatītāja, kura pamanījis divu Rīgas pašvaldības policistu soctīklos rakstīto par Krieviju un 9.maiju
Pagājušajā gadā bija jāpaiet sešiem mēnešiem kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, lai Latvijā atbildīgie nogāztu Okupācijas pieminekli Pārdaugavā. Vēl dažas dienas pirms tam, kad bija skaidrs, ka demontāža ir neatgriezeniska, tā pakājē gāja karsti.
Šonedēļ notiesāja Valēriju Lazarevu, kurš vēl pagājušā gada 20.maijā, kad no Brīvības pieminekļa līdz okupeklim notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", uzbruka un piekāva 19 gadīgu jaunieti.
Pēc gājiena Āgenskalnā Eduarda Smiļģa ielā stāvēja puisis ar Ukrainas karogu ap pleciem. To pamanīja Valērijs Lazarevs, kurš ar auto brauca garām. Vīrietis apturēja savu "BMW", uzvilka motociklista cimdus, izkāpa un 19 gadīgo puisi piekāva. Ukrainas karogu nosauca par "fašistu lupatu" un divas reizes spēcīgi jaunietim iesita pa galvu. Cietušajam konstatēja smadzeņu satricinājumu. Uzbrucējs auto brauca ar civilsievu Anastasiju Cvirko, kura tobrīd strādāja Valsts policijā. Viņa Lazarevu no uzbrukumu neatturēja, lai gan likums policistiem uzliek par pienākumu arī ārpus darba laika ziņot par likumpārkāpumu. Abi no notikumu vietas aizbēga.
Vēlāk policija "BMW" atrada kādā pagalmā ar nomainītām numuru zīmēm. Pats uzbrucējs Lazarevs no policijas bija paslēpies dzīvesvietas bēniņos aiz skursteņa. Policiste Anastasija Cvirko durvis kolēģiem neatvēra, likumu pārkāpjot vēlreiz. Kā tolaik teica prokuratūra un izmeklētāji, – šāda rīcība diskreditējusi visas policijas godu.
Šonedēļ tiesneses teikto viņam tulkoja, jo latviski Lazarevs nemākot. Sitējs nenoliedza, ka kāvies un savu vainu pilnībā atzina.
Pagājušajā gadā starp Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurori un Lazarevu bija noslēgta vienošanās, piemērojot 200 stundas piespiedu darba. Viņš arī samaksājis 6034 eiro kompensāciju cietušajam. Ģenerālprokuratūra tomēr prokurores sodu atcēla kā nepamatotu, un kriminālprocess tika atjaunots. Šonedēļ Lazarevs saņēma divus gadus nosacīti, lai gan cietušā advokāte prasīja reālu cietumsodu.
Lazereva civilsieva Anastasija Cvirko no darba policijā atlaista pagājušajā gadā. Viņai uzrādīta apsūdzība par bezdarbību. Uz žurnāla "IR" jautājumu, kāpēc viņa nav iejaukusies kautiņā, policiste apgalvo, ka viņai esot slikta redze, un nav bijušas līdzi brilles. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Anastasijas Cvirko lietu turpinās skatīt 12.septembrī.
"Latviešu sabiedrībā ir stingrs atbalsts Ukrainai, ko es nevarētu teikt par krievvalodīgo daļu sabiedrības, kur ir tādi indivīdi, kā šodien apsūdzētais, kuri citādāk uztver šo karu," raidījumam "Nekā personīga" teica cietušais.
Jau īsi pēc Ukrainas kara sākuma neoficiāli izskanēja aizdomas, ka policistu rindās ir daudzi, kuri no sirds tic krievu uzvarai un labprāt savos kabinetos pie sienas redzētu karājamies Putina bildes. Kā raidījumam "Nekā personīga" zināms – visu darbinieku lojalitātes pārbaude gan, valsts gan pašvaldības policijā nav notikusi.
"Mans personīgais viedoklis, ka valstij nelojāliem cilvēkiem noteikti nevajadzētu strādāt policijā un ne tikai policijā. Mums bija gadījums, kad Latvijas Krievu savienības referente arī atbalstīja Krievijas pilna mēroga uzbrukumu Ukrainā. Mēs izmantojam to, ka līgums ir noslēgts ar Rīgas domi. Arī šajā ziņā diezgan izlēmīgi rīkojāmies, un pēc tam arī bija tiesa, kurā mēs arī finālā uzvarējām. Tā kā skaidrs, ka mēs nevaram izsekot visu mūsu 23000 darbinieku sociālajiem tīkliem, to droši vien arī nevajag darīt. Bet nu priekš tam ir sabiedrības modrā acs."
Pie "Nekā Personīga" vērsās kāda skatītāja, kura pamanījusi divu Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes kārtībnieku Latvijai nelojālus vai vismaz uzmanību raisošus ierakstus viņu soctīklos.
Viens no policistiem Valdis Kigitovičs braucis uz Baltkrieviju. Minskā fotogrāfējies pie milicijas auto, apmeklējis muzeju, kurā slavina padomju karavīrus un ar dēlu fotografējies pie uzraksta "Cilvēku varoņdarbs dzīvo gadsimtiem ilgi" (подвигу народа жить в веках) un arī pie baltkrievu kara tehnikas.
Portālā "Odnoklassniki.ru" policists regulāri izteicis atbalstu dažādiem Krievijas propagandas kanāliem un to saturam ("Rossija 24", "Vesti", "Ren TV", "Pravda" u.c.). Policists Valdis Kigitovičs arī ar "patīk" atzīmējis 9.maija aktivitātes dzimtajā Zilupē un lepojies ar faktu, ka viņam ir PSRS izdota dzimšanas apliecība.
Arī šī policista kolēģis Vladimirs Kupriņeko bildējies ar PSRS simboliku un ar dzīvesbiedri piedalījies 9.maija atzīmēšanā pie Okupācijas pieminekļa.
Skatītāja vērsusies Valsts Iekšējās Drošības birojā (IDB), un bildes no soctīklu kontiem pamazām sākušas pazust, bet viņa tās piefiksējusi un nodevusi arī Rīgas domei.
Šī informācija jau pie mums nonāca no mūsu sadarbības partneriem apmēram maija vidū. Tātad diemžēl šobrīd mums nav iespējams pārbaudīt, vai iegūt kaut kādu informāciju vai kaut kādā veidā iedarboties uz šiem darbiniekiem, par cik viņi šobrīd abi divi ir attaisnotā prombūtnē. Viens ir atvaļinājumā, otrs ir uz slimības lapas šobrīd.
Vaicāts, vai šādi cilvēki var strādāt policijā, Lūkass atbild: "Ziniet, es jums gribu teikt tā, ka pirmo municipālo kārtības sargu vienību veidoja savas valsts patrioti. Tie, kuri nevienu brīdi nešaubījās par savu misiju veidot uzticamu tiesībaizsardzības institūciju Pašvaldības policiju. Un, manuprāt, šis naratīvs arī palika, un es domāju, ka mēs ar savu darbu esam pierādījuši to, ka mēs esam lojāla, spēcīga un pie mums strādā tikai un vienīgi patrioti. Diemžēl, arī mūsu vidū, kā mēs redzam, ir iemaldījušās melnās avis, un viennozīmīgi es varu pateikt, ka tādiem darbiniekiem nav vietas mūsu rindās."
Rīgas pašvaldības policija šī pusotra gada laikā kopš Ukrainas kara sākuma pārbaudījusi tikai daļu no saviem darbiniekiem izlases kārtībā. Viens policists soctīklos atklāti izrādījis prokremlisku noskaņojumu.
Kā skaidro Lūkass, "radās šaubas par viena darbinieka lojalitātes riskiem, ņemot vērā viņa aktivitātes sociālajos tīklos. Pirms uzsākām aktīvas darbības, šis darbinieks pameta mūsu rindas"
Valsts policija raidījumam "Nekā personīga" atbildēja, ka viņiem neesot statistika par lojalitātes pārbaudi darbinieku vidū. Savukārt Valsts drošības dienests šo tematu vispār plašāk nekomentē.
Kopš kara sākuma Valsts policija ir būtiski stiprinājusi iekšējo kontroli, attiecīgi iekšējā komunikācijā ar personālsastāvu tiek regulāri pārrunāti šie jautājumi, gan izstrādāti strikti iekšējās kontroles mehānismi, gan pieņemot dienestā un darbā jaunos darbiniekus, gan vērtējot esošos, kā arī riska informāciju nodot citām kompetentām iestādēm. Šajā periodā Valsts policijā nav bijis gadījumu, kad nāktos no dienesta atvaļināt personu saistībā tieši ar lojalitātes pārkāpumu.
VDD savas kompetences ietvaros īsteno dažādus pasākumus, lai iegūtu informāciju par personām, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuri potenciāli var radīt apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm. Viens no pasākumiem šādas informācijas ieguvei ir sociālās tīklošanās vietņu satura monitorings, ko VDD veic ik dienas. Par personas radītiem riskiem Latvijas nacionālās drošības interesēm var liecināt, piemēram, atbalsta paušana agresorvalstij Krievijai vai pret Latvijas valsts neatkarību vai teritoriālo integritāti vērsti izteikumi. VDD atturēsies no komentāriem par konkrētiem dienesta identificētiem gadījumiem un darbavietām, kuros tie identificēti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
