Piecus gadus pēc sprādziena pašvaldības dzīvoklī Melnsila ielā joprojām notiek tiesvedība
Piecus gadus pēc sprādziena pašvaldības dzīvoklī Melnsila ielā atbildība par notikušo joprojām tiek skaidrota tiesā. Pirmajā instancē cietušie uzvarēja, bet Rīgas dome spriedumu pārsūdzēja, izvēloties turpināt tiesvedību. Lieta nonākusi līdz Senātam. Tikmēr mājas liktenis un iedzīvotāju zaudējumi paliek neatrisināti.
Sarmīte Dreimane ar ģimeni Melnsila iela nodzīvoja vairāk nekā trīsdesmit gadus. Dzīvoklis bija iegūts padomju gados, un gadu gaitā tajā ieguldīti ievērojami līdzekļi. Tur izaudzināti bērni un pavadīta lielākā daļa mūža.
"Labi, tur bija tikai krāsns apkure un ūdens nebija – to visu var nokārtot. Ievilkām paši centrālapkuri, ievilkām ūdeni un tā. Tad tas iznāk, mēs tur dzīvojām 35 gadus," saka Sarmīte Dreimane.
2020. gada naktī uz 31. decembri mājā nogranda sprādziens. Dzīvoklī, kas piederēja Rīgas domei un atradās tieši virs Sarmītes ģimenes mājokļa, uzsprāga gāzes balons.
"Tā kā, tuvojās jaunais gads, tad iepriekšējā vakarā tika šis tas gatavots, pilns ledusskapis un cilvēki gatavojās jaunajam gadam, normāli pēdējā dienā uz veikalu neskrien. Un ar vīru abi divi virtuvē stāvējām runājām, ko tie cilvēki var žēloties, ka viss taču ir labi pie mums, ne bumbas sprāgst, ne arī lodes lido," atminas Sarmīte.
"Kaut kur pēc pusnakts mēs aizgājām gulēt. Nepagāja ilgs laiks, kad atskanēja telefona zvans. Pirmā doma – kādas dusmas, kurš muļķis tagad naktī zvana. Vīrs pacēla klausuli – zvanīja kaimiņš, sakot, ka viņa īrnieks jūt gāzes smaku un lūdz pārbaudīt, kas notiek kāpņu telpā. Vīrs steigā uzmeta drēbes un teica: "Tu, sieviņ, necelies, paliec gulēt, es tūlīt būšu atpakaļ," saka Sarmīte.
"Es laikam biju ziņkārīga – nodomāju, ka varu pa durvju actiņu paskatīties, kas notiek. Izgāju koridorā, un tajā brīdī atskanēja sprādziens. Kad atguvos, biju sakņupusi pie durvīm uz grīdas. Vienā pusē durvis bija izsistas apmēram 45 grādu leņķī, otrā pusē virtuvē arī logs bija izsists tādā pašā leņķī. Mēģināju piecelties, bet nespēju – man bija mugurkaula lūzums," atceras sieviete.
Puse mājas bija sabrukusi pavisam. Daļa iedzīvotāju guva smagas traumas, bet vainīgais īrnieks gāja bojā.
Pēc sprādziena notika tikšanās ar pašvaldību. Tika solīts ātrs atbalsts un risinājumi, radot cerības, ka sekas tiks novērstas.
"Protams tika skaļi paziņots, jā, mēs palīdzēsim, liels paldies Staķa kungam, ka viņa palīdzība izpaudās rokas spiedienā vīram. Vīrs stāvēja, skatījās acīs – tu zini, mēs visu darīsim, mēs palīdzēsim līdz pēdējam, visu dabūsiet atpakaļ, viss būs kārtībā. Tā kā tā bija vislielākā palīdzība, bet nu oficiāli kas notiek, ka ir jāgriežas tajā sociālajā nodaļā, no tās katram izsniedza 500 naudiņas," saka Sarmīte.
"Bija iedzīvotāju vēstule, kurā tika izklāstīts redzējums, ka pašvaldībai pilnībā jāuzņemas atbildība un jāatjauno šis nams. Notika arī atkārtotas sapulces ar departamenta darbiniekiem, kuri skaidroja, ka juridiski šāds risinājums nav iespējams. Tas nozīmē, ka nodomi ir labi, bet rezultātā kādam par to tomēr būtu jāuzņemas atbildība."
Tiesas procesā Rīgas dome nevis meklēja risinājumu, bet gadiem centās pierādīt, ka par sprādzienu neatbild.
Kriminālprocess par sprādziena izraisīšanu ilga divus gadus. Vainīgos neatrada, jo iespējamais spridzinātājs pats gāja bojā nelaimē. Iedzīvotāji vērsās tiesā ar civilprasību pret Rīgas domi. Pirmās instances tiesa lēma par labu cietušajiem, atzīstot, ka pašvaldība nav izpildījusi dzīvokļa īpašnieka pienākumus.
"Pirmā instance apmierināja prasību, rūpīgi izvērtējot dzīvokļu īpašnieku atbildību, visus notikušos apstākļus un uzklausot lieciniekus. Tiesa secināja, ka Rīgas dome nav izpildījusi savus pienākumus kā dzīvokļa īpašnieks un kā par ugunsdrošību atbildīgā persona, tāpēc lēma par labu dzīvokļu īpašnieku kopībai, atzīstot prasību par pamatotu."
Dome spriedumu pārsūdzēja. Apgabaltiesa lēma par labu pašvaldībai, un lieta šobrīd nonākusi trešajā instancē. Rīgas domes mājokļu un vides departaments pirms galīgā sprieduma nekādus lēmumus nepieņems.
"Redziet, pirmās instances tiesas diezgan bieži mēdz kļūdīties, tāpēc arī pastāv otrā un trešā instance, kas pārbauda sprieduma pareizību. Arī šajā gadījumā tas notika – apgabaltiesa kā otrā instance lēma citādi."
Visa tiesvedības procesa laikā tika apspriests mierizlīgums. Tā galvenā ideja bija līdzvērtīgu dzīvokļu saņemšana no pilsētas.
Pašvaldība nebija gatava mierizlīgumam.
"Izlīguma projekti bija vairāki, precīzu skaitu nepateikšu. Viens no piedāvājumiem, ņemot vērā Rīgas domes teikto, ka tās īpašumā ir vairāk nekā 10 000 īpašumu, paredzēja veikt maiņu. Vēlāk tika piedāvāti arī izlīguma varianti ar palīdzību ēkas nojaukšanā, būtiski samazinot prasības pret dzīvokļu īpašniekiem. Taču neviens risinājums netika panākts, jo departamenta līmenī netika atrasts normatīvo aktu pamatojums."
"Piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldība izlīguma ietvaros piedāvāja no sava budžeta līdzekļiem segt mājas būvekspertīzes organizēšanu, lai noteiktu ar ēkas atjaunošanu saistītos pasākumus. Tāpat, ņemot vērā, ka pašvaldība ir juridiska persona, tika piedāvāts palielināt atbildētāja – šajā gadījumā pašvaldības kā dzīvokļa Nr. 9 īpašnieka – finansējuma daļu, piemērojot paaugstinātu koeficientu. Mēs nedrīkstam ieguldīt līdzekļus privātīpašumā. Līdz ar to, pēc tām trijām reizēm, šis izlīgums nenotika, un prasītājs izvēlējās pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu senātā, trešajā instancē, tātad izdarīja izvēli par labu tiesāties trešajā instancē un neiet uz šo izlīgumu. "
Tikmēr Staķis Rīgas domi pameta. Toreizējais mērs Vilnis Ķirsis norāda, ka kompromisa varianti tika vērtēti, taču departaments uzstājis uz tiesvedības turpināšanu. Arī tā laika Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīst – lēmums pārsūdzēt pirmās instances spriedumu tika pieņemts, ņemot vērā iespējamās sekas pašvaldībai.
"Cik es atceros, tad toreiz bija uzstādījums no departamenta, bija pilnīga pārliecība, ka otrajā instancē pilsēta uzvarēs, viņi bija pilnīgi pret uz kaut kādiem izlīgumiem, kur mēs savukārt kā politiski bijām gatavi atbalstīt kaut kādas iespējas – kaut kādu kompromisu."
"Es vairākkārt tikos gan ar advokātiem, kas pārstāvēja iedzīvotājus, gan ar pašiem iedzīvotājiem. Mēs apsvērām dažādus scenārijus, jo pirms jebkāda izlīguma priekšlikuma izteikšanas ir svarīgas rūpīgas sarunas un skaidrs rīcības plāns, īpaši, tuvojoties tiesas sēdei. Paralēli notika iekšējas konsultācijas ar kolēģiem un juristiem, un galu galā tika pieņemts lēmums pirmās instances spriedumu pārsūdzēt otrajā instancē."
"Runājot par politisku lēmumu par izlīgumu, tam ir jābūt saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem – Rīgas valstspilsētas pašvaldība nedrīkst nonākt pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Protams, pašvaldībā strādā juristi, un, ja šāds politisks lēmums būtu pieņemts, ar viņu atbalstu tas, visticamāk, būtu bijis iespējams. Taču jāatceras, ka pašvaldības budžets ir nodokļu maksātāju nauda. Arī šajā gadījumā tas būtu bijis šīs naudas izlietojums, un jautājums ir – vai pārējie nodokļu maksātāji par to būtu priecīgi."
Pēc sprādziena Melnsila ielā iedzīvotāju likteņi izvērtās atšķirīgi. Sarmīte ar vīru, pateicoties apdrošināšanai, spēja iegādāties dzīvokli Kundziņsalā. Citi joprojām cīnās ar sekām, bet viena no mājas iedzīvotājām šo gadu laikā ir mirusi.
Sarmīte saka paldies nevis institūcijām, bet cilvēkiem, kuri nebija vienaldzīgi un palīdzēja: "Mēs priecājamies, ka mums bija apdrošināšana, kas ļāva saņemt naudu un iegādāties kaut ko, kur dzīvot. Liels paldies cilvēkiem no Kuldīgas novada – caur paziņām un draudzenēm mums atsūtīja drēbes, jo kovida laikā veikalos pat zeķes bija grūti iegādāties. Pateicoties viņu atbalstam, mums bija nepieciešamais, lai pārvarētu grūto brīdi."
Šogad līdzīgs gadījums notika Bauskas ielā, kur pašvaldībai piederošā dzīvoklī sprādziens daļēji sagrāva dzīvojamo māju. Melnsila ielas lietas iznākums tiesā noteiks, kāda pašvaldības atbildība šādos gadījumos būs arī turpmāk. Tikmēr Mājokļu un vides departaments ir izstrādājis saistošo noteikumu projektu, kas paredz pašvaldības dzīvokļu īres maksai pievienot apdrošināšanu, lai nākotnē mazinātu līdzīgu situāciju sekas. Par šīm izmaiņām deputātiem plānots lemt šī gada pirmajā pusē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
