Pieprasījums pieaudzis pieckārtīgi: granulu deficītu izsauca par to nepieejamību saceltā ažiotāža
Janvārī piedzīvojām lielāko aukstumu pēdējo gadu laikā. Sala dēļ iedzīvotājiem, kas māju apsildei izmanto, piemēram, granulas, bija jālieto vairāk kurināmā nekā ierasts, taču sociālajos tīklos un medijos izplatījās ziņas, ka veikalos granulu vairs nav vai tās izpērk tikko ir izliktas tirgošanā. Ažiotāžas dēļ arvien vairāk cilvēku steidza apkures materiālu iepirkt, jo bija nobažījušies, ka tas nebūs pieejams vispār. Ar šādu pieprasījuma pieaugumu nebija rēķinājušies ne tirgotāji, ne ražotāji, kuri rezultātā vairs nespēja apmierināt visu vajadzības.
Granulas ir viens no populārākajiem kurināmajiem, ko Latvijā iedzīvotāji izmanto māju apsildei. Tās lieto arī centralizētajās siltumapgādes sistēmās – no 645 katlumājām katrā piektajā dedzina granulas. Pieprasījums pēc tām pēdējos gados nav izteikti mainījies – kopš 2020.gada tas ir ap 190 tūkstošiem tonnu gadā, taču ražošanas apjomi gan ir samazinājušies.
"Ražošanas apjoms pamatā ir samazinājies tā iemesla dēļ, ka esošais pieprasījums eksporta tirgos vai nu bija vājš, vai attiecīgi cenu līmenis bija vājāks. Un mums ir tā īpatnība, ka izejmateriālam cena turējās salīdzinoši diezgan augsta, un līdz ar to granulu ražotāji izvēlējās nesaražot tik daudz, cik viņi varētu."
Pieprasījums pēc granulām būtiski nav mainījies arī silto ziemu dēļ. Piemēram, 2020.gadā vidējā temperatūra ziemā bija +2,7 grādi un togad sadedzinājām ap 160 tūkstošus tonnu, bet nākamajā gadā temperatūra nokritās līdz -2,8 grādiem un patēriņš pieauga par 30 tūkstošiem tonnu.
Latvijā saražo gandrīz 10 reizes vairāk granulu nekā patērē, taču janvārī parādījās ziņas par kurināmā trūkumu. Saceltā ažiotāža novedusi pie deficīta, jo ražotāji netiek galā ar lielo pieprasījumu.
Šogad janvāris pārsteidza ar lielu salu – ar vidējo temperatūru -8,7 grādi, tas ierindojas starp aukstākajiem novērojumu vēsturē. Tāpēc, lai sasildītu mājokļus, iedzīvotājiem bija jādedzina vairāk granulu nekā ierasts.
Janvāra vidū sociālajos tīklos un medijos parādījās ziņas, ka veikalos granulu vairs nav un tās izpērk, līdzko izliek pārdošanā. To apliecina arī video, kuru "Nekā personīga" iesūtīja aculiecinieks. Tas uzņemts būvniecības preču veikalā pagājušajā nedēļā.
[NP: Vai kādā brīdī nonācām līdz tam, ka granulu fiziski vispār nebija?-red.]
Jā, mēs bijām nonākuši līdz tam. Pašlaik, cik man zināms, granulas var dabūt visās pilsētās, bet, ja nemaldos, tas bija kādu pirms mēneša vai pusotra, kad bija signāli no Rēzeknes un Liepājas, ka veikalos nebija nopērkamas granulas un tas, protams, ir saistīts ar to, ko jau minēju, ka bija šie piegādes ķēdes pārtraukumi, sakarā ar to, ka nebija saslēgti šie piegādes līgumi iepriekš. […] Tas patēriņa kāpums, grūti to novērtēt, kāds tas būs gada griezumā, bet es pieļauju, ka vismaz ap 10-20% varētu būt lielāks nekā ziemās līdz šim.
Šonedēļ "Nekā personīga" apstaigāja lielāko būvniecības preču tīklu veikalus. Granulas tajos bija, un drūzmēšanās pēc tām vairs nebija novērojama.
Sals pārsteidza arī ražotājus un tirgotājus. Fabrikās ražošanu plāno uz priekšu, bet aprēķiniem izmanto noslēgtos līgumus, tāpēc, cik saražos ziemas mēnešos, rūpnīcas nosaka jau pavasarī. Arī veikali iepirkumus plāno aptuveni pusgadu uz priekšu, un par pamatu aprēķiniem izmanto pērnā gadā iztirgoto.
Viens no lielākajiem būvniecības preču tīkliem "Kurši" norādīja, ka šoziem pieprasījums pēc granulām palielinājies 5 reizes, un ražotāji tam netiek līdzi. Arī ražotāji apliecināja, ka tik lielu pieprasījumu nebija gaidījuši.
"Jā, situācija bija saspīlēta, bet pateikt tā, ka granulu nebija un viss…Mēs arī sekojām līdzi, arī paši runājām ar dažām pašvaldībām pa taisno sazinājāmies ar pašvaldību un ražotāju, kuri saka, jā, labi brauciet, re kur granulas ir, jā, cena ir, bet tomēr tās ir. Un arī cik mums vērsās privāti cilvēki, iedevām pa taisno kontaktus.
[Man divi ražotāji norādīja, ka nevar nosegt pieprasījumu šobrīd.-red.]
Pieprasījums bija lielāks, tāpēc ka tur bija arī tādi cilvēki, kas pirka vairāk nekā grib. […] Tagad tā situācija, mēs redzam, ka tā ažiotāža nav tik liela. Nav tā, ka ieved granulas un tās uzreiz izķer ārā, bet viņas nostāv līdz vakaram. Tas nozīmē, ka tomēr tās granulas ir."
Latvijā ir viena no pasaulē lielākajām granulu ražotājām, mums 26 lielas rūpnīcas un vairākas nelielas. Tās var saražot virs 2 miljoniem tonnu granulu gadā. Sala dēļ rūpnīcu ražošanas jauda ir mazāka, jo ilgāk jāžāvē šķelda un nevar darbināt visas ražošanas līnijas. Lielāko daļu Latvijā saražotā eksportē, taču pieprasījums audzis arī citās Eiropas valstīs, tāpēc ātri pārorientēties pašmāju vajadzību apmierināšanai ražotāji nevarēja.
Granulu tirgus esot stabils un to trūkums bija īslaicīga problēma, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors Vladimirs Kirsanovs.
"No granulu ražošanas viedokļa es neredzu, ka mums tagad būtu tie riski, ka nav izejvielu, no kurām ražot vai kādi granulu ražotāji samazina ražošanas apmēru. Tādus riskus es pašreiz nesaredzu."
"Nekā personīga" aptaujātie ar nozari saistītie avoti norādīja, ka granulas bija vairāk pieprasītas saceltās ažiotāžas dēļ. Tam piekrīt arī Kirsanovs. Cilvēkus izbiedējis, ka kurināmais varētu beigties, tāpēc steidzās to iegādāties pat, ja mājās vēl bija pietiekami krājumi.
Darbojās arī pārpircēji, kas izmantoja radušos situāciju un vairumā iepirka granulas no ražotājiem un veikaliem, lai pārdotu tās tālāk par dārgāku cenu. Lai izlīdzinātu pieprasījumu, ražotāji skaidrojuši situāciju un aicinājuši iedzīvotājus nogaidīt vai iegādāties mazāk. Bija veikali un ražotāji, kas noteica pirkuma limitus, lai ierobežotu pārpircējus.
Lielais pieprasījums noveda pie milzīga cenu lēciena. Sludinājumu portālā "ss.com" redzams, ka vēl janvāra sākumā granulas varēja iegādāties par 250 eiro tonnā, kas ir normāla cena šajā periodā, bet šonedēļ tā ir ap 450 eiro par tonnu.
"Mēs no savas puses aicinājām Ekonomikas ministriju sākt pētīt, kāpēc tie cenu kāpumi ir tik lieli, vai tiešām tie ir pamatoti, jo skaidrs, ka pašiem, runājot ar ražotājiem, kaut kādi izdevumi ir kāpuši, bet vai viņi ir kāpuši uz pusi vairāk, tas ir jāpēta jau arī attiecīgajām iestādēm, kur mēs esam vērsušies."
Ekonomikas ministrija norādīja, ka situāciju granulu tirgū tur neanalizē. Kaut ko pētīja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tur gan vērtēja kurināmā pieejamību veikalos un cenu dinamiku. Sadārdzināšanās iemeslus neskaidroja.
"Mēs šajā gan tiešajā pārdošanā, gan virtuālajā, digitālajā vidē vienkārši piefiksējam un skatāmies, kādas ir tās cenas. Vairāk vai mazāk tādai informācijai, bet no otras puses, protams, šis ir brīvais tirgus un šī kurināmā cenas nekādā veidā netiek ierobežotas. […] Tas, no kā mēs visvairāk brīdinām patērētājus, ir šie krāpniecības gadījumi, lai šajā milzīgajā ažiotāžā, kas pašlaik ir, lai patērētāji ir uzmanīgi un nenonāk krāpnieku nagos, pērkot kokskaidu granulas vai briketes, samaksājot būtisku priekšapmaksu, pēc tam nesaņemot preci."
Centrs ir saņēmis ziņas par iespējamām krāpšanām. Sūdzības vērtē, tāpēc plašāk Gertmane tās nekomentēja. Saņemtas arī ziņas par tirgoņiem, kas neizsniedz čeku vai rekvizītus. Tās PTAC pārsūtīja Valsts ieņēmumu dienestam.
Šoziem pieprasījums pēc granulām audzis arī citās Eiropas valstīs, kuras skāris sals. Eiropa ir atkarīga no granulu importa, jo patērē aptuveni 30 miljonu tonnu gadā, taču ražo nedaudz virs 22 miljoniem tonnu.
Īpaši problēmu izjūt Itālija, kas ir viena no lielākajām granulu patērētājām Eiropā. Pēdējos gados valsts koksni arvien vairāk importē no Brazīlijas, kuras meža industriju pagājušā gadā smagi skāra Donalda Trampa noteiktie tirdzniecības tarifi. Valstī nācās slēgt vairākas rūpnīcas, kas arī atsaucas uz šķeldas un granulu tirgu Itālijā.
Ražotāju granulu cenu pieaugums saistīts ar to, ka ažiotāžas dēļ cenas palielinājušās arī izejmateriāliem kā šķeldai. Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs prognozē, ka granulas varētu kļūt lētākas, tiklīdz laiks kļūs siltāks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
