PMLP: Saeimas vēlēšanu dienā bez derīgas pases vai ID kartes bija turpat 50 tūkstoši balsstiesīgo
Aizvaidītajā nedēļā notikušās Saeimas vēlēšanas ir ar vēsturiski zemāko aktivitāti. Pirmie secinājumi – šobrīd vēl nevar runāt par vēlētāju apātiju vai politiķu nespēju mobilizēt savus vēlētājus. Vislielākās pārmaiņas notikušas diasporā – uz vēlēšanām atnāca tikai katrs devītais ārvalstīs dzīvojošais balsstiesīgais. Tas ietekmēja kopīgos līdzdalības rādītājus. Esam arī uzzinājuši, ka lielam skaitam ap 50 tūkstošiem pilsoņu 3. oktobrī nebija derīgas pases va ID kartes. Cik daudz tas varēja ietekmēt vēlētāju aktivitāti, vēl ir nepieciešama detalizēta izpēte.
Šajās vēlēšanās piedalījās par turpat 110 000 mazāk nekā pirms 4 gadiem. Tomēr līdzdalības kritums nav skaidrojams tikai ar vienaldzību pret politiskajiem procesiem.
15. Saeimas vēlēšanās pie urnām devās vairāk nekā 51% balsstiesīgo. Zemā aktivitāte bija nepatīkams pārsteigums arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, jo šoreiz procedūra ar priekšlaicīgo balsošanu vēlētājiem bija īpaši draudzīga.
"Vērtējums, vai tas ir tikai mums bēdīgi, ka mēs gandrīz katrs otrais uzticam savu izvēli citam, tas ir tāds atbildības jautājums. Vai mēs esam unikāli – gribu teikt, ka nē. Pirms diviem gadiem Lietuvā parlamenta vēlēšanās ļoti līdzīgs procents, un mēs esam diezgan tuvu ģeopolitiskajos apstākļos. Tie, kas varbūt domā, ka tā ir CVK atbildība, es gribu atgādināt, ka tā nav. Mēs klājam galdu, mēs organizējam šo procesu, bet padarām šo procesu ērtu, bet par to, vai atnāk vai neatnāk, vistiešākajā mērā ir atbildīgi politiķi un politiskās partijas."
"(NP: Tas droši vien bija pārsteigums arī jums, vai jūs uzskatījāt, ka vēlētāju aktivitāte šoreiz ir pietiekama?) Es savā domāšanā esmu konservatīvs, nospēlēja zināmu lomu arī labie laikapstākļi. Jo mums latviešiem patīk brīvdienās izbraukt uz vasarnīcām, makšķerēt un sēnēs."
"Cilvēki ļoti dusmīgi bija uz politiķiem, to varēja just. Tāpēc jādara viss, lai tas kaut kādā brīdī mainītos."
"(NP: Savu daļu atbildības "Jaunajai Vienotībai" ir jāuzņemas par tomēr būtisku vēlētāju kritumu?) Nešaubīgi. Daudzās kārtās uzkrājusies valsts pārvaldes nespēja tikt galā ar daudziem jautājumiem radīja uztraukumu, bailes un vēlmi pēc pārmaiņām."
Domnīcas "Providus" pētījums rāda, ka aiz zemās līdzdalības slēpjas ne tikai vēlētāju pasivitāte, bet arī atšķirības starp reģioniem un mazā aktivitāte diasporā. Izbraukušo balsstiesīgo skaits jau sasniedzis 200 tūkstošus, taču gandrīz deviņi no desmit ārvalstīs dzīvojošajiem šajās vēlēšanās nenobalsoja. Tas jūtami pazemināja kopējo rādītāju.
Pētnieku aprēķini liecina, ka, neskaitot ārvalstu vēlētājus, līdzdalība Latvijā Saeimas vēlēšanās ir faktiski atgriezusies 2018. gada līmenī. (2018. gadā bija 57,5%, 2022. gadā – 64,5%, savukārt šogad 57,7%). Jo Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ iepriekšējās vēlēšanās bija neparasti augsta balsotāju mobilizācija.
"Kas attiecas uz ārvalstīs esošajiem – pēdējais lielais vilkmes stāsts bija 2018. gads. Un arī tur notika, atceramies bija viena partija, kas ļoti daudz atbalsta savāca tieši ārpus Latvijas. Un es atceros pāris mēnešus vēlāk sižetus, kad viņi teica: "mēs uz vēlēšanām vairs neiesim. Jo mūs ir pievīluši. Un šie cilvēki jau ir aizbraukuši ne aiz labas dzīves. Un tad ir tas lielais jautājums, ko ar šo visu tālāk darīt. Demokrātijas krīze tā nav, bet ļoti nopietns simptoms gan."
Kamēr vairākās Pierīgas pašvaldībās balsotāju skaits audzis, kritums vērojams lauku novados, pašvaldībās ar vecāku iedzīvotāju struktūru. Visizteiktākais balsotāju skaita samazinājums bija Latgales laukos. Rēzeknes novadā (-27%) un Ludzas novadā (-26%) vēlētāju skaits saruka par ceturto daļu.
Šajās vietās tāpat kā vēl četrās no deviņām pašvaldībām Latgalē visvairāk balsu ieguva Latvija Pirmajā vietā.
Pētnieki apgāž mītu, ka zemo aktivitāti būtu veicinājis krievu tautības vēlētājs, kurš palika mājās. Publisko datu salīdzinājums to nerāda.
"Jā, es teikšu šis ir tāds klasisks stereotips. Kaut kad tā varbūt ir bijis. Mēs sakām, ka šobrīd mums galīgi nav pamata teikt, ka krievvalodīgais vēlētājs būtu tas, kas pēc kaut kādām uzskatāmām pazīmēm būtu tas, kas nebūtu aizgājis vēlēt. Ja kāds tā apgalvo, tad ir jāprasa, uz kā pamata jūs šādus apgalvojumus izsakāt?
(NP: Izņemot Preiļus un Balvus, Līvānus, visās pārējās vietās Latgalē vinnē "Latvija pirmajā vietā"? Jums ir skaidrojums?) Jā, un tur arī parādās tas, ko savā rakstā minējām, tur ir korelācija ar etnisko sastāvu iedzīvotāju ziņā un ar ievēlēto partiju, ir. Mēs saprotam, ka šie vēlētāji ir sasniegti, noteikta partija ir strādājusi un aktivitāte ir."
Aktivitāti varēja ietekmēt arī derīgu dokumentu trūkums. Pēc mūsu lūguma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aprēķināja, ka vēlēšanu dienā teju 50 000 Latvijas balsstiesīgo bija bez derīgas pases vai ID kartes.
3. oktobrī bez derīga personu apliecinoša dokumenta bija 20 550 Latvijas un 28 612 ārvalstīs dzīvojošie balsstiesīgie.
Vai tieši tāpēc šie pilsoņi nevarēja doties balsot, ir atsevišķi pētāms jautājums, taču tik liels skaits bez derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem ir arī valsts drošības jautājums, uzsver Saeimā pārvēlētais deputāts Raimonds Bergmanis.
"Labs jautājums. Es pirmo reizi dzirdu, ka tik daudz cilvēkiem nav. Mēs varam, protams, vainot valsti, ka mēs neatgādinām vai kā, bet ir arī pienākums cilvēkiem, ja tev nav derīgs dokuments, droši vien to vajadzētu samainīt.
(NP: Uzaicināt PMLP un pajautāt šos datus taču būtu vienkārši.) Paldies jums par šo ideju… Es varbūt jau komisijā vēl līdz 15. Saeimas sanākšanai uzaicināšu PMLP pārstāvjus. Tas varbūt skan patosīgi, bet tas ir šīs valsts drošības jautājums."
Šīs vēlēšanas iezīmējas arī ar lielu balsotāju skaitu, kuri līdz iecirknim aizgāja un savu pienākumu izpildīja, taču nevienai partijai savu balsi neatdeva.
80 vēlēšanu zīmes tika saplēstas, 4306 urnās iemeta tukšas aploksnes, bet vēl vairāk – 6267 – aploksnēs ielika vairākas vēlēšanu zīmes. Kopā balsojumi, kuri atzīti par nederīgiem – 12 795.
"Tā ar ļoti augstu ticamību ir apzināta rīcība. Jo ielikt vairākas vēlēšanu zīmes vienā aploksnē , atstāt viņu tukšu vai viņu sīki sīki saplēšot , to ir ļoti grūti izdarīt aiz nezināšanas vai nesaprašanas vai neapzināti."
Vēlētāji, kuri ieradās iecirknī, bet neizdarīja derīgu izvēli, palielināja kopējo balsu skaitu, uz kuru fona partijām bija jācīnās par iekļūšanu Saeimā. Neoficiāli aprēķini rāda, ka tieši tāpēc "Stabilitātei!" pietrūka vien 29 balsu līdz 2% robežas sasniegšanai, kas garantē valsts finansējumu partijai.
Pētnieki aicina negaidīt jaunas vēlēšanas un pārskatīt gan diasporas balsošanas kārtību, gan detalizētāk analizēt uz vēlēšanām neatnākušā vēlētāja profilu.
Iespējams, papildus vēlēšanu līdzdalības izpētei, izmantojot arī anonimizētus CVK un PMLP rīcībā esošos datus, Latvijai būtu jāapsver sistemātiska demokrātijas audita veikšana, šoreiz Valsts kontroles vadībā. Demokrātijas audits pēdējo reizi veikts 2014. gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
