Politiķi apšauba priekšlikumu noteikt, ka partijām pētījumiem un konferencēm jātērē ne mazāk kā 30% no valsts finansējuma
Valsts piešķirtā nauda partijām šogad būs 6 miljoni, kurus sadala 15 partijas. Vislielākais finansējums ir partijai "Jaunā vienotība" – turpat viens miljons eiro. Valsts prezidents Egils Levits, ar kura atbalstu iepriekšējā Saeima ievērojami palielināja valsts līdzekļus politiskajiem spēkiem, īsi pirms termiņa beigām nācis ar jaunu ierosinājumu – vismaz 30% no piešķirtās naudas, viņaprāt, jāizlieto partiju saturiskajam darbam – pētījumu un aptauju finansēšanai, semināru, apmācību un ekspertu diskusiju rīkošanai. Saeimas politiķi gan tam pretojas..
Valsts finansējuma ievērojama palielināšana politiskajām partijām bija viens no kritizētākajiem 13. Saeimas lēmumiem. Tā kā valsts naudu politiskajām organizācijām aprēķina, ņemot vērā to panākumus vēlēšanās, un finansējums sasaistīts ar valstī noteikto minimālo algu, ilgstoši pie varas esošie spēki saņem tiešām lielu valsts atbalstu. Izmaiņas notika laikā, kad vairākām partijām bija uzkrājušies parādi.
"Būtu nepareizi saistīt šo valsts finansējumu ar parādiem. Partiju darbība ir jāfinansē, mūsu kaimiņvalstu piemēri to rāda," 2020. gada 18. janvārī TV3 Ziņām pauda Saeimas deputāts Arvils Ašeradens ("Jaunā vienotība").
Pagājušajā gadā valsts finansējums – 3,898 miljoni eiro – pienācās 10 politiskajiem spēkiem. Jaunākie partiju pārskati rāda, ka valsts naudu saņēmušās un Saeimā iekļuvušās koalīcijas partijas vai to apvienības vienalga nav mācējušas ar to iztikt.
"Jaunā Vienotība" gadu pabeigusi ar negatīvu bilanci – starpība vairāk nekā 170 000 eiro. "Apvienotajam sarakstam" arī 243 907 eiro lieli mīnusi. Arī "Nacionālajai apvienībai" ir negatīva bilance – tās izdevumi par 239 305 pārsnieguši ieņēmumus.
"Nav tā, ka partija dzīvo uz parāda, tā nav. Mēs kā rūpīgi saimnieki uzkrājam naudu priekš vēlēšanām un 2022. bija vēlēšanu gads. Nebūtu varbūt godīgi salīdzināt 2022. pret 2021. gadu."
"Mums bija diezgan apjomīga reklāmas kampaņa un šīs "astes" mēs esam noseguši šajā gadā. Un attiecīgi gada pārskatā visas šīs saistības parādās. [NP: Lielā mērā mīnuss ir saistīts ar vēlēšanu kampaņu? Un reklāmām?] Precīzi, tieši tā," sacīja "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, "Latvijas Zaļās partijas" valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Ņemt kredītus partijām ir aizliegts. Parādi pamatā veidojas no nesamaksātiem rēķiniem par priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. Aizpagājušais bija pašvaldību vēlēšanu gads, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) deviņas partijas sodīja tieši par laikus nenomaksātiem rēķiniem. Tikko iesniegtās atskaites par Saeimas vēlēšanu gadu, KNAB vēl tikai sāks pārbaudīt.
"Ja mēs skatāmies uz šiem iesniegtajiem gada pārskatiem, šobrīd mēs nevaram komentēt, vai katrā konkrētajā gadījumā, kad izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, ir kaut kāds likuma pārkāpums. Bet riska faktori šeit pastāv. Bet ir jautājums tām partijām, kuras saņem valsts finansējumu, kāpēc tām partijām izdevumi ir lielāki pār ieņēmumiem. Jāsecina, ka par kaut kādiem pakalpojumiem partijas nenorēķinās uzreiz. Daudzās valstīs ir piemēri, ka partijas ar to parādsaistībām nemaz nevar saņemt valsts budžeta finansējumu. Varbūt mums jāpārņem šie piemēri."
Likums nosaka, ka valsts finansējumu partijas var izmantot trīs mērķiem – biroja un darbinieku uzturēšanai, komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai, kā arī partijas saturiskajai nodrošināšanai – semināriem, konferencēm, pētījumiem, aptaujām. Tas domāts, lai uzlabotu politisko piedāvājumu un paplašinātu biedru loku. Katram no trim mērķiem var atvēlēt ne vairāk kā 60% no partijai gada laikā piešķirtā finansējuma.
Deklarācijas par pagājušo gadu rāda, ka valsts naudu partijas pamatā izmantojušas ikdienas vajadzībām un priekšvēlēšanu kampaņās. Mazāk ieguldīts saturiskajā darbā.
"Nacionālā apvienība" šai pozīcijā tērējusi 262 000 eiro. Partija uzskaita, kas par šo naudu darīts. Valsts svētkos rīkots lāpu gājiens, organizēts partijas kongress, iznācis laikraksts "Nacionālā Neatkarība", pasūtītas sabiedriskās domas aptaujas. Tāpat rīkots izglītojošs vasaras seminārs jauniešiem.
"Ja mēs to jaunieti atvelkam uz šo semināru, tad ir ļoti liela iespēja, ka viņš iestāsies pie mums sākumā kā jauniešu organizācijas biedrs, vēlāk kā NA biedrs. [NP: Kā NA ir veicies ar jaunu biedru piesaisti vismaz pēdējo trīs gadu kontekstā?] 2022. gadā mums ir 37 jauni biedri, 2021. gadā – 77 un 2020. gadā – 38 biedri. Es teikšu savu personīgo viedokli – tas nav daudz. Bet tajā pašā laikā NA virsmērķis nav bijis par visām varītēm vilkt iekšā jaunus biedrus."
"Jaunā Vienotība" saturiskajam darbam tērējusi 70 000 eiro.
Pirms vēlēšanām izzināts vēlētāju viedoklis par aktuālajiem tematiem un veiktas aptaujas, lai novērtētu līderu reitingus. Vairāk tērēts politiskai aģitācijai un algām. Biedru skaits partiju apvienībā "Jaunā Vienotība" pēdējos trijos gados nav būtiski audzis un tajā ir 3150 biedri.
Līdzīgi valsts naudu izmantojis ir arī "Apvienotais saraksts", kurā ietilpst no ZZS atšķēlusies "Zaļā partija", "Latvijas reģionu apvienība" un "Liepājas partija". Pētījumiem un apmācībām "Apvienotais saraksts" pērn līdzekļus nav tērējis. Taču notiekot sadarbība ar Ulda Pīlēna dibināto biedrību, kurā ir dažādu nozaru eksperti.
"Taisni par tādu pētniecību es jums patlaban nevaru atbildēt. Kad mūsu apvienība veidojās, mums ir arī līgums ar biedrību – "Latvijas apvienotais saraksts", kur tieši nāk nozaru eksperti un profesionāļi. Un vēl kādus pētījumus no malas, tas būtu bijis absurds!"
13. Saeima valsts budžeta finansējumu partijām palielināja ar Valsts prezidenta Egila Levita atbalstu. Īsi pirms pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidents aicina Saeimu veikt izmaiņas likumā. Tās paredzētu, ka ne mazāk kā 30% no partijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma būtu jāizlieto partiju darba attīstīšanai. Egils Levits atgādina, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām dažiem politiskajiem spēkiem bija grūtības atrast kandidātus darbam valdībā un Saeimas komisiju vadībai. Esot saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ieguldījušas līdzekļus savos biedros, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā.
"Nekā personīga" uzrunātie Saeimas politiķi apšauba šādu nepieciešamību nostiprināt likumā.
"Pētījums pētījuma pēc – es tam būtu pretinieks," pauž Saeimas deputāts, "Nacionālās apvienības" valdes loceklis Ģirts Lapiņš.
"Es no tāda obligātuma viedokļa gan aicinātu izvairīties. Tam var būt rekomendējošs raksturs," pauda "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, "Latvijas Zaļās partijas" valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Arī opozīcijā esošā ZZS satura radīšanai nav tērējusi lielāko daļu valsts naudas. Analītiskais darbs notiekot ar pašu piesaistīto finansējumu. ZZS līderis Viktors Valainis stāsta, ka pasūtīti pētījumi, kas palīdz parlamenta darbā, arī izmeklēšanas komisijās. Nesen organizēta konference par "Zaļo enerģiju". Sadarbībā ar ekspertiem izstrādāts dzīves dārdzības mazināšanas plāns, kurā izstrādāti seši likumprojekti. "Šobrīd Valsts prezidenta aicinājums un motivācija, kāpēc viņš to dara, manuprāt, īsti nav vietā," sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, LZS valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis.
"Viņš motivē, ka politiskās partijas nespēj dot kvalitatīvu piedāvājumu. Es tam varu piekrist. Bet te jāskatās objektīvi, ja partija nespēj dot piedāvājumu savā iekšienē veselības ministram (kā tas bija šobrīd), tad nekāds partiju finansējums nepalīdzēs šai partijai rast kvalitatīvu ministru. Tas šo mērķi nesasniegs, tie jāmeklē citiem veidiem," paskaidro Valainis.
Arī parlamentā pirmo reizi pārstāvēto "Progresīvo" panākumi vēlēšanās parāda, ka rezultātu nevar saistīt vienīgi ar partijai pieejamajiem naudas līdzekļiem.
"Pogresīvie" nelielo valsts finansējumu pērn galvenokārt tērēja infrastruktūras izveidei un partijas atpazīstamības veicināšanai.
"Ja mēs atkal mehāniski iezīmējam proporciju no valsts finansējuma tikai un vienīgi pētniecībai, tas atkal rada priekšrocības partijām, kurām šis finansējums ir lielāks."
Politika pati par sevi ir par politisko saturu. Politisko piedāvājumu. Tāpēc mēs kā demokrātiska organizācija, kur mums ir vairāk nekā 15 tematiskās biedru darba grupas, kur mums ir izveidota šī te "Pro platforma", kas ir devusi politikā iespēju iesaistīties arī līdz tam politikā neaktīvus cilvēkus. Es pats politikā iesaistījos caur šo "Pro platformu".
Tas vienojošais elements ir politiskā satura radīšana. Mūsu programmas neraksta kādi īpaši lobiji, vai tās nevirza kādas īpašas intereses, tie ir mūsu biedri.
Pētot partiju pieredzi Eiropā, domu tanki ir viena no galvenajām institūcijām, kas tām ļauj konkurē. Tā uzskata politoloģe Lelde Metla -Rozentāle. Latvijas politiskajā dienaskārtībā tā vēl nav kļuvusi par tradīciju, bet arī padarot to obligātu, rezultāts, pēc viņas ieskatiem, netiks sasniegts.
"Ja mēs tagad noteiktu 30% obligāti pētniecībai, vai no tā kvalitāte uzlabotos? Jo pētīt var dažādi, pasūtīt var dažādās vietās un rezultāti var būt dažādi. Laikam jau problēma ir tajā īsajā demokrātijas vēsturē un izpratnē par politisko partiju. Ka mēs uz politisko partiju bieži vien skatāmies kā uz savu darba vietu un īstermiņa projektu, ar kuru tikt parlamentā vai pašvaldībā. Mēs neskatāmies uz partiju ar pievienoto vērtību, ka tā varētu atnest papildus zināšanas, kā labāk attīstīt valsti. Un kamēr jau izpratne pašās partijās, partijas vadībā, biedros neveidosies, obligāta piespiešana kaut ko obligāti pētīt nedos kvalitatīvu pienesumu!"
Vēl viens no prezidenta ieceres pretargumentiem ir tas, ka palielināsies birokrātija un tas vēl vairāk apgrūtinās partiju pārskatu gatavošanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas kontrolē partiju valsts budžeta naudas izlietojumu, pārbaužu rezultātus publisko reizi gadā un paredzams, ka tas nenotiks ātrāk kā pēc pusgada.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
