Politologs Ikstens: "Vienotībai" pēc vēlēšanām, visticamāk, premjera krēsls vairs netiks
Šonedēļ partija "Vienotība" izraudzīja sev jaunu līderi. Par to kļuvis "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Nupat ievēlētais priekšsēdētājs vadības grožus pārņēmis sarežģītos apstākļos. Aplokšņu algas, pretlikumīgā finansējuma pieņemšana, bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls partiju ir satricinājuši. Karš, taupība un nekontrolējami koalīcijas partneri "Vienotības" spēku samazinājuši līdz kritiskam līmenim. Gadu pirms parlamenta vēlēšanām eksperti partijai neprognozē spīdošu nākotni.
Pēc astoņiem gadiem amatā Vienotības vadītāja krēslu atstāj Arvils Ašeradens. Premjeres partijas vadības maiņa var būtiski ietekmēt tās izredzes nākamajās parlamenta vēlēšanās.
Ašeradens atstāj vadītāja amatu gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Par to, ka uz piekto termiņu viņš nekandidēs, Ašeradens paziņoja jau pagājušā gada kongresā. Kad viņš pārņēma partijas vadību 2017.gadā, tā bija sarežģītā situācijā. Pēc 12. Saeimas vēlēšanām tā iebrauca smagās naudas problēmās, jo dažu biedru indivuduālo kampaņu dēļ zaudēja valsts finansējumu.
13. Saeimā partija iekļuva par mata tiesu, iegūstot tikai astoņas vietas. Citu politisko spēku domstarpību dēļ "Vienotībai" izdevās tikt pie ministru prezidenta krēsla. Vēlēšanas 2022. gadā atnesa veiksmi – tā ar 26 vietām kļuva par lielāko frakciju Saeimā. "Vienotība" vada valdību nupat jau septiņus gadus.
"(NP: Vai ir sajūta, ka viņi ir pietiekami spējuši uzņemties atbildību par visām problēmām vai nedienām, par ko sūdzas iedzīvotāji?) Ne Kariņam, ne Siliņai nav raksturīga šāda atbildības uzņemšanās. Tieši otrādi. It īpaši Krišjānim Kariņam bija nepārprotama vēlēšanās atkratīties no smagu, sarežģītu lēmumu pieņemšanas. No jebkādas atbildības.
Tas izgaismojās gan Covid-19, gan arī vēlāk lidojumu stāstā, gan vēl dažās citās epizodēs, kas nav plaši skanējušas. Līdz ar to tur nav tāda drosmīga…partija neizstaro drosmi un apņēmību diemžēl."
Spilgtākais līderības trūkums ir acīmredzams grandiozajā "Rail Baltica" projektā. Pērn tapa zināms, ka tā izmaksas pieaugušas eksponenciāli, bet neviens valdībā par to neesot zinājis. Nācās atteikties pirmajā posmā iekļaut Rīgas loku un nav zināms, vai būs vēl kāds posms. Līdzekļi pietrūka arī Centrālās un Lidostas stacijas ēku pabeigšanai. Tam šogad atrada papildu finansējumu, taču joprojām nav ideju, ko darīt ar vientuļo pāli Daugavā.
"Finanšu ministrija ir ļoti distancējusies no projekta, faktiski skatoties tikai, cik mēs esam pieteikušies Eiropas naudai un arī nerēķinot varbūt līdzi tādas lietas, cik mums rodas saistības no inflācijas sadārdzinājuma, kas ir jau noslēgtos līgumos. […] Šī ļoti pasīvā finanšu virsvadība, kas izriet tieši no finanšu ministriju darba ir viena no problēmām šajā projektā."
"Mēs esam uzņēmušies atbildību vistrakākajos laikos. Valdis Dombrovskis, Krišjānis, arī tagad tās krīzes jau bija sakrājušās. Tagad lielie jautājumi, kas bija ar "airBaltic", "Rail Baltica".
(NP: Bet Rail Baltica jautājumā tieši nav uzņēmušies atbildību. Valsts kontrole norādīja, ka Finanšu ministrija, jūsu vadītā ministrija bija nepietiekami iesaistījusies šajā projektā.) Es īsti nezinu ko… Ja tā ir Satiksmes ministrija, ko Finanšu ministrija tur varētu īsti darīt.
Īpaši smagi "Vienotībai" bijuši pēdējie divi gadi, kad atklātībā nāca premjera Kariņa lidojumu skandāls, izskanēja aizdomas par aplokšņu algām un atklājās arī, ka tā pieņēmusi pretlikumīgu finansējumu.
Triecienu partijai šonedēļ deva arī koalīcijas partneris ZZS. Tas, balsojot par iespēju vērtēt izstāšanos no Stambulas konvencijas, pārkāpis koalīcijas līgumu. Zaļzemnieku solis ir iespiedis Vienotību stūrī. Sadarbības turpināšana ar neuzticamu partneri var nozīmēt, ka tas vienošanos pārkāps atkal. Taču arī aizvietot ZZS nav ar ko, jo par balsoja visa parlamenta opozīcija.
"(NP: Bet vai tas ir kādā veidā vājinājis vai ievainojis "Vienotības" kā vadošā politiskā spēka pozīcijas, ja šādi rīkojas koalīcijas partneris?) Es nesaskatu, tur nekādu korelāciju tieši ar "Vienotību", es domāju, tas ir jautājums pašiem koalīcijas partneriem […] vai mēs varam atļauties spēlēt politiku. […]
(NP: Pagaidām prognozējat, ka koalīcija izdzīvos?) Es nedomāju tādās kategorijās izdzīvos, mums ir svarīgi strādāt un pieņemt budžetu."
Politisko un iekšējo satricinājumu rezultātā atbalsts "Vienotībai" ir krities. No 1. vietas aptaujās tā noslīdējusi uz 4. vietu. "Vienotībai" nav milzīgu sasniegumu ar ko lepoties, uzskata politologs Ikstens, tāpēc viņš partijai neprognozē panākumus nākamā gada Saeimas vēlēšanās.
"Šai partijai ir pietiekami daudz problēmu, no kurām ir kaut kā jāmēģina izkārpīties ārā. Šobrīd man pilnīgi nekas neliek domāt, ka partija varētu kaut attāli pietuvoties tam rezultātam, ko viņi sasniedza 2022. gada vēlēšanās. […]
Visticamākais, ka viņai kaut kāds tas nedegošais minimums saglabāsies un ļoti iespējams, ka ar to pietiks, lai iekļūtu nākamajā Saeimā. Bet šobrīd nav redzams, ka tur būs milzīga frakcija un tā teikt daudziem šī brīža Saeimas deputātiem būs jāmeklē cita nodarbošanās."
Ikstena vērtējumā tieši iekļūšana nākamajā Saeimā ir jaunā vadītāja lielākais izaicinājums. Lai to izdarītu, jāvar saliedēt "Vienotības" biedrus.
Neraugoties uz amata nozīmību, par to sacentās tikai divi pretendenti – Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics un bijusī izglītības ministre, Saeimas deputāte Anda Čakša. Skrējienā uz brīdi piedalījās arī veselības ministrs un partijas domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
Citu gribētāju amatam nebija. Čakša, kura vienlaikus ir partijas valdē, esot uzrunājusi biedrus, piedāvājot tiem kandidēt.
"(NP: Vai partijas vadītāja krēsls ir tik iekārojams?) Nav. Protams, ka nav. Tā labā ziņa ir, ka "Vienotība" nav viena cilvēka partija. Liela loma ir gan valdei, gan biedru viedokļiem. Tās ir daudz dažādas diskusijas. Tas, kas prasās, lai mēs kļūtu spējīgi aktīvāk rīkoties, rīcībspēju sev atjaunot."
Gados jaunais Jurēvics iesaistījās politikā uzreiz pēc vidusskolas. Karjeru viņš sāka Tukumā, Zatlera Reformu partijā un jau 2012. gadā viņu ievēlēja partijas valdē. Gadu vēlāk neveiksmīgi startēja pašvaldību vēlēšanās Tukumā. 2017. gada vēlēšanās jau no "Vienotības" Jurēvics kandidēja Rīgā, taču atkal neveiksmīgi.
Viņš neiekļuva arī Saeimā 2018. gadā un Rīgas domē 2020. gadā, taču atrada darbu pašvaldībā kā Viļņa Ķirša padomnieks. Abi iepazinušies partijā pirms 10 gadiem. Ķirsis ir starp Jurēvica kandidatūras virzītājiem.
"Vecums būtu šķērslis, ja kolēģi dēļ tā viņā neieklausītos, bet tas tā nenotiek. Es redzu, ka viņā kolēģi ieklausās […] Citiem ar vecumu atnāk arī pieredze un gudrība, bet citreiz vecums atnāk viens pats. Un mēs redzam, ka Jurēvica kunga gadījumā tā pieredze un spriestspēja ir atnākusi ātrāk."
Šajā Saeimā Jurēvics iekļuva, jo pārņēma Edgara Rinkēviča mandātu. Jau divus gadus viņš vada "Jaunās Vienotības" Saeimas frakciju. Kandidēšanai uz līdera amatu viņš uzrunāts pavasarī, taču lēmumu pieņēma pēc pašvaldību vēlēšanām.
"Es redzēju, ka šādi prokremliski spēki kā Stepaņeko, Šlesers, un citi populisti guva labus rezultātus un tajā brīdī es sapratu, ka man ir jākandidē, jo ir jābūt "Jaunajai Vienotībai" uz nākamajām vēlēšanām ļoti stiprai, lai dotu pretsparu šiem populistiem."
Tomēr šķiet, ka Jurēvica kandidatūra bija noskatīta jau pirms gada, kad kongresā Arvils Ašeradens, pārkāpjot runāšanas laika reglamentu, īpaši slavēja Jurēvica spējas vadīt frakciju un sarunāties ar koalīcijas partneriem.
"Un, protams, pašās beigās es pieminēšu Edmundu un Saeimas frakcijas spēju izstūrēt visneiedomājamākās situācijās. Tas ir fantastiski. Ir situācijas, kurās es domāju, nē, šitas nav iespējams, šitas vienkārši nebūs, bet pēkšņi Edmunds zvana un saka, jā tu zini, mēs tur dabujām to balsojumu."
"Vienotības" šā gada kongresā par Jurēvics tika ievēlēts valdes priekšsēdētāju. No 290 delegātiem, par Jurēvicu nobalsoja aboslūtais vairākums – 237.
"Vienotības" biedri lepojās, ka šis ir pēdējo gadu lielākais kongress. Tajā savākušies gandrīz 300 partijas biedri un valda pacilāta atmosfēra. Politiķu runas bija piesātinātas ar "Vienotības" paveikto. Par iekšējām problēmām nerunāja. Neviens arī nepievērsa pārāk lielu uzmanību acīmredzamajām problēmām koalīcijā.
"Jā, Vienotībai šis nebūs noteikti viegls vēlēšanu process, bet kurš ir bijis? Katrā reizē bijuši kādi savi izaicinājumi."
"Vai kāds ir gatavs strādāt "Vienotības" premjera vadībā pēc vēlēšanām… Tas, protams, jāprasa partijām, bet es domāju, ka atbilde ir nē. It īpaši ņemot vērā to, cik ilgi tas jau ir noticis. Visticamākais, ka tomēr nākamajā Saeimā premjera amats tiks kādam citam, ne "Vienotībai"."
Neraugoties uz reitingu kritumu partijas vadošie politiķi ir pārliecināti, ka nākamās Saeimas vēlēšanās nostartēs labi. Biedri arī atsaucas uz 2018. gadu, kad ar mazo frakciju "Vienotībai" tika pie premjera krēsla. Politologs Ikstens par šādu scenāriju ir skeptisks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
