Prokuratūrā sākta pārbaude, vai praksi pretlikumīgi neturpina kriminālnoziegumus izdarījuši zvērināti advokāti
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins saņēmis signālus, ka advokātu rindās ir iepriekš krimināli sodītas personas. Tām likums liedz darbu turpināt. Uz Saeimu tika uzaicināti Advokātu padomes pārstāvji, un sēde izvērsās negaidīti spraiga. Padome pārmeta politiķiem iejaukšanos neatkarīgas profesijas darbībā. Taču aizdomām par pretlikumīgi praktizējošiem advokātiem izrādījās pamats. Patlaban pārbaudi sākusi prokuratūra.
Zvērināti advokāti pieder pie tiesu varas, un tiem piešķirtas lielas pilnvaras. Tāpēc arī konkrētajai profesijai ir izvirzītas augstas prasības. Lai netiktu grauta pašas advokatūras saimes loma un sabiedrības uzticēšanās tai.
Pērn decembrī paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka no zvērinātu advokātu skaita izslēgti trīs advokāti – Gints Laiviņš-Laivenieks, kurš reiz bijis Ventspils domes deputāta, pilsētas eksmēra Aivara Lemberga pārstāvis, Aivars Blūmiņš un Edgars Lazdāns. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins saņēma signālus, ka noziegumos bijuši iesaistīti un sodīti arī citi, taču viņi savu advokāta praksi turpina. Judina pieprasītā informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra to apstiprinājusi. Saeimas deputāts intervijā "Nekā personīga" norāda, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomei bija jāatbrīvo no profesionālo pienākumu pildīšanas arī šie advokāti, taču tas nav ticis darīts. Arī Satversmes tiesa pirms vairāk nekā diviem gadiem norādījusi, (Lēmums nr.2022-19-01), ka "šāda Padomes rīcība ir pretrunā ar sabiedrības un citu personu tiesību aizsardzības interesēm."
"Es nemeklēju, es neesmu izmeklētājs. Bet, ja man nodod informāciju, ka kaut kādā jomā kaut kāda institūcija nepilda likumu, tad es uzskatu, ka mans pienākums uz to ir reaģēt. Un ņemot vērā, ka runa bija par tiesu varu, es uzskatīju, ka tā informācija, kas ir saņemta, tā informācija ir jāpārbauda. Es gribēju pārbaudīt šo informāciju, un jo vairāk es to mēģināju izdarīt, jo lielāku darbu es veicu, es redzēju, ka ir ļoti liela pretestība."
Pērn decembrī Judins uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi uzaicināja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjus, un tur izvērtās spraigas diskusijas.
"Pirms dažiem mēnešiem no trauksmes cēlēja saņēmu informāciju, ka Advokatūra, LZAP ilgstoši pārkāpj likumu un neievēro Advokatūras likuma 16 .pantu. Tā kā tā informācija bija bez pierādījumiem, es veicu pārbaudi, vai tā atbilst patiesībai vai nē."
"Juridiskā komisija darbojas koleģiāli, un diez vai jums ir vienpersoniskas pilnvaras pieprasīt šāda rakstura informāciju iestādēm ārpus komisijas lēmuma."
"Paldies par jūsu viedokli. Komisiju vadu es."
"Tas nav mans viedoklis. Kārtību nosaka Saeimas Kārtības rullis un Satversmes."
"Liepiņas kundze, Liepiņas kundze, izslēdziet mikrofonu un paklausieties, ko es jums saku. Es lūdzu paklausīties un netraucēt sēdi. Liepiņas kundze, Liepiņas kundze… Lūdzu, izslēdziet Liepiņas kundzei mikrofonu."
"Tā kā sēde tiek "strīmota", manus kolēģus interesē, kāds ir juridiski likumiskais pamatojums uzaicināt mūs piedalīties sēdē, pamatojoties uz kāda likuma pantu? Advokātu padome uzskata, ka izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti un grauj advokatūras reputāciju."
"Šodien, no malas skatoties, rodas iespaids, ka ir vēlme faktiski pārbaudīt vai pārraudzīt Advokātu padomes darbu, un šāda situācija nav pieļaujama. A, varbūt mums ir jāvēršas Eiropas Komisijā, ka šobrīd tiek apdraudēta advokatūras neatkarība?! Tā tas izklausās šobrīd, un tā ir nepieļaujama situācija. Jūs pārkāpjas savas tiesības un pilnvaras, iejaucoties Latvijas Zvērinātu advokātu padomes darbā!"
Emocionāli sakāpinātās debates turpinājās arī vairākās parlamenta plenārsēdēs, kad deputāti no frakcijas Latvija pirmajā vietā centās atsaukt Judinu no Saeimas Juridiskās komisijas.
"Andreja Judina nepieņemamā rīcība rada iespaidu, ka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs drīkst izsaukt uz paklāja neatkarīgas institūcijas, izmeklēt advokatūru, it kā tā būtu kaut kāda politiski pakļaujama struktūra, publiski formulēt vainu, pirms ir noskaidroti fakti, un visam tam pāri – publiski radīt priekšstatu, ka Saeimai ir tiesības iejaukties tiesu varas pašpārvaldes darbā, tādējādi graujot Saeimas prestižu. Šāda rīcība ir prātam neaptverama, jo advokatūra nav kaut kāds ministrijas departaments vai Saeimas apakškomisija."
"Es noskatījos sēdi un biju pārsteigts, un pārsteigts nepatīkamā nozīmē, jo tas nav veids, kā diviem pieaugušu cilvēku kolektīviem komunicēt. Saeimas deputātiem ir viennozīmīgas tiesības uzzināt informāciju, un jebkuras citas institūcijas pārstāvim ir pienākums šo informāciju sniegt. Cik tālu to neaizsargā likums."
Judina aizdomas neizrādījās gluži bez pamata un nonāca arī Tieslietu padomes uzmanības lokā. Sodu reģistrā atrodas arī ziņas par personām, pret kurām kriminālprocess par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Advokatūras likums arī tām liedz palikt profesijā. Advokāte Zita Kriškalne nolēma kļūt par tiesnesi, un tiesnešu atlases komisijai atklājās, ka pretendente bija apsūdzēta kriminālprocesā par krāpšanu un krāpšanas mēģinājumu. Bet lieta izbeigta noilguma dēļ.
"Sodu reģistrs sniedza ziņas, ka persona, kas piesakās atlasei, norādot, ka ir zvērināts advokāts, atrodas šai Sodu reģistrā tādēļ, ka ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata. Situācijā, kurā ir šāda pazīme konstatēta, nav iespējams pretendēt uz tiesneša amatu, jo tas ir likumā noteiktais šķērslis."
Tiesnešu atlases komisija šo informāciju nodeva Tieslietu padomei. Advokātu padome, kuras priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes sastāvā, sākumā vilcinājās Kriškalni atskaitīt, taču šomēnes viņu izslēdza no advokatūras.
"NP: Jūs pildījāt tomēr likumu?
SV: Jā, mēs pildījām likumu. Uz to tika vērsta mūsu uzmanība, ka nedrīkst šāda situācija būt un, kā saka, likums nav apspriežams.
NP: Jūs teiktu, ka advokātu rindās ir vēl personas, kas ir sodu reģistrā un kurām būtu jābūt izslēgtiem?
SV: Šobrīd es domāju, ka tādu vairāk nav."
Vārpiņš skaidro, ka padomi vada nepilnu gadu. Līdzko saņēmis informāciju par kolēģiem, kuriem likums liedz strādāt, rīkojies. Padome neesot spējīga katru mēnesi pieprasīt datus par vairāk nekā 1300 cilvēkiem un arī Informācijas centram šis esot liels darba apjoms. Iepriekš bijis cits Zvērinātu Advokātu padomes sastāvs, bet neesot pamata domāt, ka iepriekšējā padome nebūtu pildījusi likuma prasības.
"Es neredzu vienu lēmumu, ar kuru viss ir atrisināts, tas nozīmē, ka tiek turpināts tas, ko mēs redzējām arī iepriekšējos gados, tiek domāts, kā pasargāt atsevišķus advokātus no likuma prasības izpildes."
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Judins Tieslietu padomes sēdē pagājušajā nedēļā norādīja, ka viņam ir informācija, ka arī pašas Advokātu padomes locekļu vidū varētu būt persona, kurai pagātnē bijusi krimināllieta.
"SV: Kādas personas, kas ir vērtējamas, ir ik pa laikam, un arī šobrīd ir dažas personas, jā, kuras mēs vērtēsim, piemēram, LZAP sēdē 29.janvārī.
NP: Tai skaitā par padomes locekļiem?
SV: Tai skaitā. Bet tas ir par vēsturi, neatceros 86. vai kāds gads, kad, jā, kāds no padomes locekļiem arī bija izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Ja nemaldos, tajā laikā kriminālprocess tika izbeigts sakarā ar mazsvarīgumu, un uz to brīdi, kad attiecīgā persona kandidēja uz advokātiem, regulējums nebija tāds, ka ar šādu pamatojumu advokātos nevarētu uzņemt.
NP: Tad jūs uzskatāt, ka viņam šobrīd nav pamata tikt izslēgtam?
SV: Mans uzskats ir, ka nav pamata apšaubīt viņa likumību esot advokāta amatā."
Lai izvērtētu, vai Latvijas zvērinātu advokātu padome ir labojusi Satversmes tiesas konstatēto normatīvo regulējumu pārkāpumus un ievēro Advokatūras likuma prasības, pārbaudi sākusi prokuratūra.
"Pirmkārt, mēs vēlamies pārliecināties, vai advokatūra ievēro likuma prasības. Ļoti pretrunīga informācija, cik tad tādu gadījumu ir bijuši. Juridiskajā komisijā izskanēja viena informācija, publiski vēl cita, tātad, pirmkārt, mēs gribam saprast, cik šādu gadījumu ir. Kāda ir bijusi Advokātu padomes rīcība, izvērtējums. Pārbaude ir sākta. Par rezultātiem noteikti informēsim sabiedrību.
Nākamnedēļ, 6. februārī, Tieslietu padome par šo jautājumu plāno uzklausīt Advokātu padomes priekšsēdētāja Saulveža Vārpiņa ziņojumu.
"Līdz ar to tas bija tikai laika jautājums, kad līdz tam tas nonāktu arī prokuratūras redzes lokā. Arī Saeimas Juridiskā komisija tam ir pievērsusi uzmanību. Un es ceru uz Advokātu padomes sapratni un līdzdarbošanos, lai sakārtotu savas rindas, savu vidi, normatīvo regulējumu. Un tas neradītu tādu negatīvu atsauci uz visu tiesu varu kopumā."
Saeimas deputātei Lindai Liepiņai no "Latvija Pirmajā vietā" nav paticis, kā Juridiskajā sēdē runātais par advokātiem atspoguļots sēdes protokolā, viņa iesniegusi savas atsevišķās domas un piesauc pat gadījumu, kad protokoli tikuši viltoti. Jāteic gan, ka sēdes video ierakstu var noskatīties jebkurš interesents un protokolā nav jābūt atspoguļotam burtiski katram vārdam.
Tiesu darba organizēšanai un advokāta lomai Tieslietu padome iepriekšējā sēdē vienojās, ka veidos darba grupu. Jo ir secināts, ka 30 procentu no visiem advokātiem, pērn nav bijuši nevienā tiesas sēdē, bet reģionos tiesās trūkst advokātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
