Prokurors par spiegošanā vainoto Ādamsonu: Viņam Krievija patīk labāk nekā Latvija
Bijušais Saeimas deputāts un iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, kuru pirmā instance notiesāja par spiegošanu Krievijas labā, novembrī apgabaltiesā teiks savu pēdējo vārdu. Viņam piespriests 8,5 gadu cietumsods par desmitiem epizožu, kurās viņš nodevis informāciju Krievijas Federālajam drošības dienestam. Šī lieta izgaismo, cik tālu Krievijas ietekme var sniegties Latvijas politikā un drošības struktūrās. Lai gan Ādamsonam piespriests cietumsods, viņš joprojām atrodas brīvībā.
Šo piektdien Ziemeļblāzmas kultūras pilī Ģenerprokuratūra atzīmēja 35 gadu jubileju. Žurnālistus gan pasākumā iekšā nelaida. Pamatojums bija lūk kāds: "Svinīgās sanāksmes ietvaros tiks apstrādāta prokuratūras iekšējai lietošanai paredzēta informācija un personas dati. Līdz ar to svinīgās sanāksmes filmēšana raidījumam "Nekā personīga" nav iespējama."
"(NP: Viņš tā nāca reizi mēnesī, lai regulāri uzturētu attiecības?) Kas es biju uz tiesu, es gaidīju, ka tieši šāds jautājums varētu. Paskatījos savos pierakstos – apmēram reizi ceturksnī vai reizi četros mēnešos, tā apmēram nāca pie manis. Pie daudziem viņš gāja pie vadītājiem – gan uz Iekšlietu ministriju, gan uz Valsts policija, uz citām iestādēm. Man pat prātā nevarēja ienākt, ka kaut kas tāds tur varētu būt."
Kopš brīža, kad 2021. gada vasarā Valsts drošības dienests aizturēja tobrīd no partijas "Saskaņa" ievēlēto Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, izkratīja viņa māju Ogres novadā, izņēma dažādus datu nesējus un telefonu, publiski kļuvušas zināmas vairākas detaļas kā iespējams darbojies personu tīkls, kas prokuratūras un drošības dienesta ieskatā vāca ziņas, lai tās tālāk nodotu Krievijas FSB.
Ādamsonam pielaides nebija jau daudzus gadus, bet viņš joprojām piedalījās Saeimas aizsardzības komisijas darbā, kur bija darbs arī ar sensitīviem datiem, piemēram, bruņoto spēku budžets, attīstības plāni, notika arī vizītes vienībās. Vai braucieni uz pierobežu, ko Ādamsons esot īpaši cītīgi apmeklējis.
Tā pat kā pirmajā instancē, kas Ādamsonam piesprieda 8,5 gadus cietumā, arī tagad viņš turpina noliegt līdzdalību spiegošanā. Pret viņu lietu esot saorganizējuši spēki, kas kontrolē biznesu, dienestus un saistīti ar varas politiķiem. Draudzību ar otru lietā apsūdzēto nenoliedz. Spiegošanu gan.
"(NP: Jūs kādā statusā šeit?) Apmeklētājs, klausītājs. (NP: Kāpēc?) Tāpēc, ka interesanti. Un tāpēc, ka Jānis Ādamsons manas bijušās frakcijas deputāts, kopā ar kuru es strādāju. Es gribētu sekot notikumiem, lai saprastu, kas te tiešām notiek. "
Pa šo laiku noskaidrojušies fakti, kas bijuši nepatīkami pašiem Ādamsona partijas biedriem. Regīna Ločmele-Luņova Ādamsonu pat nosauca par lupatu, kas rīkojies virsniekam nepiedodami. Daži citi apgalvoja, ka partijas biedri vairs viņam nespiedīs roku.
Stāsts ir par Ādamsona KNAB aiznestiem dokumentiem, kur aprakstīta partijas iekšējā "virtuve", naudas aprite, teju pusmiljonu eiro lielie parādi. Iespējams līdzīga informācija nonāca vēl arī pie citiem. Tikmēr advokāti tiesā Ādamsonu apraksta kā politisko mocekli.
"Tā tas savulaik notika, es protams, nesalīdzinu indivīda politisko nozīmi un mērogus, ar Dominiku Stroskānu Francijā un ASV, Tatjanu Ždanoku Latvijā. Renato Usati Moldāvijā un pēdējā laikā Mariju Lepēnu Francijā."
Otrs lietā apsūdzētais ir Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs. Dzimis un audzis Latvijā. Pēc augstskolas strādājis LPSR VDK organizētās noziedzības apkarošanas nodaļā. Pēc 1991. gada pārcēlies uz Krieviju, bet ar Latviju uzturējis regulāras saites. Bijis pazīstams kā persona, kurš spēj "sakārtot dažādus jautājumus".
Silonovu lietā aizturēja kā pirmo, jo viņš bija devies uz lidostu, lai pamestu Latviju. Bet dienesti Silonovu paguva noķert. Tikai dienu vēlāk roku dzelžus uzliek Ādamsonam.
"(NP: Kas ir tas, kas pierāda to, ka Ādamsons ir darbojies krievu specdienestu labā?) Tāds kopsavilkums, kas balstās uz Valsts drošības dienesta sniegtajām ziņām un atzinumiem. (NP: Kas ir slepeni?)
Daļa ir atslepenota. Ir arī telefonsarunu noklausīšanās publiski pieejamā objektā konkrēta restorāna telpās. Un visas tās sarunas konteksts, apspriežamā tematika, rīcība, tie jautājumi, kādi tur tiek apskatīti, tas ļauj izdarīt secinājumu par darbošanos Krievijas specdienestu labā."
No lietas materiāliem redzams, ka abus drošībnieki uzraudzījuši ilgu laiku. Ādamsona un Silonova ierakstītajām telefonsarunām atšifrējumu un to paskaidrojumu apjoms ir uz 124 lapaspusēm.
Lietas materiāli arī atklāj, ka Ādamsons regulāri daudzus gadus sarakstījies ar VDD ieskatā FSB strādājošiem cilvēkiem. Viens no viņiem ir kāds Aleksandrs, kas bieži pieminēts Ādamsona un Silonova sarunās. Bijušie Ādamsona kolēģi no jau PSRS laikiem.
Pārtvertas ne tikai telefonsarunas un īsziņas. Abu tikšanās vieta restorānā netālu no Deglava tilta bijusi aprīkota ar mikrofoniem un arī šeit teiktais piefiksēts. Procesa virzītājs raksta, ka kriminālprocesa materiālos laika posmā no 2016. gada 30. jūlija līdz 2021. gada 9. jūlijam ir fiksēti vismaz 43 ziņu nodošanas gadījumi, kas norāda uz Latvijas republikas un visas sabiedrības tīšu ilgstošu apdraudēšanu. Tātad Ādamsonam sekots aptuveni 5 gadus.
"(NP: Cik tālu un kādā veidā tā informācija tika dota un kam?) Ar šo jautājumu pie Valsts drošības dienesta."
No lietas materiāliem izriet, ka Ādamsona meitas vīrs ir ietekmīga amatpersona Krievijā. Lauksaimniecības ministrijas struktūras Rosselkhoznadzor jeb Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta nodaļas vadītājs Andrejs Vladimorovičs Čerkitins.
"(NP: Ko tad dara?) Znots strādā veterinārā dienesta, kāds ir pie mums. Viņš ir nodaļas priekšniekus. Tikai veterinārajā dienestā, nevis FSB dienestā. (NP: Un ar ko jums meita nodarbojas?) Meita audzina bērnus."
Tiesas process pieskaņots Ādamsona veselības stāvoklim, jo regulāri nepieciešami pārtraukumi. Kā arī Silonova cietuma režīmam. Piemēram, tiesai ir pusotru stundu garš pārtraukums, kamēr apsūdzētais iet uz cietuma ēdnīcu. Un tajā pat laikā viņa advokāte tiesvedības laikā pārmet apsūdzības uzturētājiem, ka speciāli process izstiepts bezgalīgi garš un lieta tiekot vilcināta.
No Ādamsona un Silonova lietas izdalīja epizodi, kur bija iesaistītas vēl citas personas.
Andris Strautmanis – Bijušais izmeklētājs; strādājis VDK padomju laikā, vēlāk — Drošības policijā, konsultants iekšlietu ministrijā, kad ministrs bija Ādamsons.
Un Artūrs Šmaukstelis, kurš strādājis par pašvaldības policistu, tad Drošības policijā un īsu brīdi darbojies arī kā deputāta Ādamsona palīgs Saeimā. Abi Ādamsonam piegādājuši dažādas ziņas. Tā kā neizdevās iegūt pierādījumus, ka viņi spiegoja Krievijas interesēs, apsūdzības celtas pēc citiem pantiem, piemēram, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.
"(NP: Cik plaši tas tīkls bijis, ar ko šie cilvēki ir sadarbojušies un rīkojušies?) Ar šo jautājumu jums jāvēršas valsts drošības dienestā."
21. novembrī aizstāvji pabeigs teikt replikas un tiesa uzklausīs apsūdzēto Ādamsona un Silonova pēdējos vārdus.
"Nav neviena fakta un pierādījuma, ka Genādijs Silonovs būtu FSB štata ārštata darbinieks, kurators un tā tālāk. Nav neviena fakta, ka es būtu saņēmis kādus uzdevumus, tādu faktu nav."
"Manā ieskatā viņam ir tīri simpātijas pret Krieviju lielākas nekā pret Latviju acīmredzot, un tāpēc viņš arī labāk darbojas Krievijas interesēs nekā Latvijas."
"(NP: Kaut kādas aizdomas vai varēja rasties par Ādamsona kunga sadarbību ar ārvalstu specdienestiem?) Es viennozīmīgi atbildētu nē. Rēķiniet, viņš tomēr ilgus gadus strādāja robežu apsardzes karaspēkā Krievijā. Pieredze ir acīmredzot."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
