Rakstniecei Repšei Rīgas dome liek izvākties no beztermiņa īres dzīvokļa, kurā ģimene dzīvo vairāk nekā 20 gadus
Pirms divām nedēļām rakstniece Gundega Repše saņēma Rīgas domes draudu vēstuli, ka viņai mēneša laikā jāatbrīvo pašvaldības īres dzīvoklis. Mājokli Purvciemā viņas ģimene bija saņēmusi kā palīdzību un līgums bija noslēgts uz nenoteiktu laiku. Pēkšņais uzteikums autorei ir negaidīts, jo viņa nejūtas neko pārkāpusi. Pašvaldības ierēdņu attieksmei uzmanību pievērsuši arī Rīgas domnieki, kuri sola nepieļaut rakstnieces izlikšanu no konkrētā mājokļa.
Telpas dzīvošanai Purvciema daudzdzīvokļu māju rajonā rakstnieces ģimenei Rīgas dome savulaik piešķīra palīdzības ietvaros. Viņas ģimene šajā Vaidavas ielas ēkā mājokli no pašvaldības īrē jau divus gadu desmitus. No iepriekšējā dzīvokļa Rīgas centrā Gundegas Repšes vīru, māti, un krustmāti- mākslinieka Kurta Fridrihsona atraitni, jaunie nama īpašnieki spieda izvākties, atslēdzot apkuri un silto ūdeni.
"No tā aukstuma un mitruma bija izpuvusi grīda un faktiski vienas istabas vidu bija dzeltena smilšu čupa. Vispār tas bija drausmīgi. Vienlaikus tur gāja bojā Fridrihsona darbi. Tur tie glabājās čupučupām neiedomājamos apstākļos. Ģetrūdes ielā, kur ir neapkurināts un kur ir nenormāls mitrums. Virs dušas klausulēm, tvaikos un garaiņos.Un tā bilance kaut kā, tāda netaisnības, nesamērības, prihvatizācijas. Visi tie stāsti. Tie ļāva man "nodzīvot kaunu" un vērsties Rīgas domē tolaik. Un brīnumainā kārtā, jā, mums iedeva šo pašvaldības īpašumu, teica, dzīvosiet, līdz kapa malai. Papīrus arī palasīju – tas ir beztermiņa līgums," stāsta Gundega.
Rīgas dome rakstnieces ģimenei piešķīra telpas ēkas otrajā stāvā, kur iepriekš 62 kvadrātmetros atradās pašvaldības namu pārvalde. Telpas nebija remontētas, taču rakstnieces ģimene bija pateicīga, un pamazām iekārtoja mājokli dzīvošanai derīgu un ērtu.
"Tas bija Namu pārvaldes būcenis. Šīs patiesībā bija divas pieņemšanas telpas. Te vēl bija durvis. Apmeklētāji gāja vienā telpā un vēl otrā. Mēs, protams, te visu saveidojām savādāk. Mēs tā kā vienā pārvērtām tās divas mazās kabatiņas. Un tad ir guļamistaba. Un te ir mazais ķēķis, daudziem mazais ķēķis. Labi, ja diviem, trim cilvēkiem.. Nerunājot par to, klasisko teicienu, ka katram, kurš nodarbojas ar rakstīšanu ir vajadzīga sava istaba," saka rakstniece.
"Tad, kad mēs nonācām šeit, likās, tiešām štrunts par to, kas ir ārpusē, beidzot ir kaut kāda atslodze un miers un, zinot, ka viss ir pārejošs un nīcīgs, tu vari ikdienu pārlaist tā, ka uz kaut ko tu vari paļauties. Un to šis dzīvoklis tiešām nodrošināja," saka Gundega.
Repšes ģimene pašvaldības piešķirto īres dzīvokli vienmēr uzturējusi kārtībā. Parādi nav bijuši ne par komunālajiem maksājumiem, ne īri, kas šo gadu laikā, saprotams, cēlusies.
"Jā, tās (vannas istabas) te nebija. Centāmies padarīt telpas apdzīvojamas. Jo tā jau bija kantora telpa. Mājokļa remontos 20 gadu laikā ieguldīta sava, ne maza nauda. Tie bija kādi 37-40 tūkstoši. Pamatīgi vispār. To arī "Rīgas namu pārvaldnieks" vienmēr uzsvēra, jums jau labi, jums jau visu mūžu. Tā kā šķita, tas ir to vērts," stāsta rakstniece.
Augusta beigās pienāca Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vēstule. Un tā viņu izbiedēja. Rakstniecei līdz 30.septembrim beztermiņa īres līgums ar domi jāizbeidz, citādi viņai draud ar piespiedu izlikšanu no dzīvokļa. Iemesls – rakstniecei pēc zemesgrāmatas datiem piederot ēka Jelgavas novadā, bet Rīgas pašvaldības noteikumi paredzot, ka citu dzīvošanai derīgu īpašumu viņai nedrīkstot būt.
"Vācies uz saviem laukiem. Atbrīvo Rīgu. Kam? Nu, briesmīgi tas ir. Manam vīram ir 75, man ir 65. Tā netaisnības sajūta ir briesmīga. Šī ir tā māja. Tā atrodas Zaļenieku pagasta pašā nomalē, 8 km no Tērvetes. Es katrā ziņā neesmu to slēpusi. Dokumenti ir bijuši publiski pieejami," skaidro Gundega.
Gundegai Repšei vasaras māja pieder jau no 90.gadu beigām un tas nebija šķērslis savulaik īres dzīvokļa saņemšanai. Vasarnīca nav dzīvojama ziemā. Pensijas vecumā viņi abi ar vīru nevar atļauties nestrādāt un gada lielāko daļu aizvada Rīgas Purvciema dzīvoklī. To visu Gundega Repše būtu izskaidrojusi, ja viņai tāda iespēja būtu bijusi. Taču ierēdņu vēstulē bez draudiem izlikt no mājokļa, īpaši norādīts, ka apmeklētājus klātienē departamentā nepieņem.
"Bet mana personas būtība neļauj pieļaut, ka kaut ko tādu var darīt kāds cilvēks cilvēkam. Ka esmu tikai ekseļa tabulas punktiņš," saka Gundega.
Pašvaldībā skaidro, ka ir pārvērtējuši, kam Rīgas dome sniedz atbalstu. Iepriekš īrniekam varēja piederēt īpašums ārpus Rīgas, bet tagad regulējums grozīts.
"[NP: Vēstule ir arī manā rīcībā, tur teikts, ka viņiem mēneša laikā ir faktiski jāpazūd no dzīvokļa. Tas ir tas, kā dome raksta cilvēkiem?] Šiem cilvēkiem ir dzīvošanai derīga māja. Līdz ar to, mēs viņiem rakstījām šo vēstuli, lai risinātu šo lietu. [NP: Es atkal lasu citādāk, tur ir teikts, ka mēneša laikā ir jāizdeklarējas. Tur tādas dialoga iespējas nemaz nav paredzētas. Vai pareizāk nebūtu bijis uzaicināt uz tikšanos un izrunāt šos apstākļus. Bez šī punkta par izdzīšanu.] Tur nav minēta izdzīšana. Bet likumā minētās normas ir tādas, kādas jūs lasāt šajā vēstulē. [NP: Jūs paši klātienē neesat bijuši un pārbaudījuši šos apstākļus?] Konkrētā institūcija – būvvalde – ir šo darbību izdarījusi."
"Tas, ka tu vairs nekur nevari ar cilvēku izrunāties, satikties. Parādīt situāciju. Braucam kopā, apskatām tos laukus. Jūs redzat, ka šeit nav ļaunprātība! Tas kontrastā ar to lielo korupciju, miljoniem un miljardiem. Man tas neiet mērogā kopā. Kā te pa maziem puteklīšiem šķaidās," saka Gundega.
Rīgas dome beztermiņa līgumus uz īsāku laiku nolēma pārslēgt, lai varētu kontrolēt neapzinīgos iedzīvotājus, kuri nemaksā īri vai faktiski nemaz nedzīvo piešķirtajā dzīvoklī. Jaunā kārtība bija iecerēta, lai vieglāk atbrīvotos no negodprātīgiem īrniekiem, un iegūtu iespēju nodot mājokli tiem, kam tie vairāk nepieciešami.
Tagad domnieki atzīst, ka, iespējams, visi apstākļi līdz galam nav tikuši izvērtēti un atteikums rakstniecei izdevies pārāk formāls.
Politiķi pieļauj, ka būs vajadzīgs kāds izņēmums regulējumā, bet pagaidām par to nav panākta nekāda politiska vienošanās.
[NP: Jūs teiktu, ka tā komunikācija bija pareiza, gandrīz vai draudot – piespiest izvākties mēneša laikā?] Man tas stils nekad nav paticis. Es vienmēr esmu kolēģiem teicis, ka mēs nevaram vienkārši birokrātiski atrakstīties, jo iespējams tā ir vieglāk. Tāds pareizs, juridiski korekts risinājums nav. Mēs te tagad izstrīdēsimies, mēģināsim viens ar otru strīdēties, pārliecināt, bet Repšes kundze, tikmēr no sērijas, lēnām kārto savus koferus. Kas, manuprāt, ir absolūti nepieļaujami. Es domāju, ka šobrīd izskatās tā, ka mums kā politiķiem būs jāiejaucas."
"Kā jau tas bieži mēdz notikt, tur netika viss izvērtēts līdz galam. Visi apstākļi nav tikuši ņemti vērā. Šobrīd man ir pāragri analizēt, kā tas viss ir noticis. Mēs noteikti paskatīsimies kopumā. Tad arī apskatīsimies, cik lielā mērā tās ir izmaiņas valsts regulējumā, cik lielā mērā domes regulējumā."
"Tas, ko šobrīd varētu mēģināt saprast, vai tā ir tāda politiskā izšķiršanās, uz ko mēs ejam, ka mēs mainām šos nosacījumus, ka mēs nākam pretī šiem cilvēkiem. Ka izņēmuma gadījumus paredzam. Taču būtu jāņem vērā arī apstāklis, ka mūsu mājokļu fonds jau tā ir stipri ierobežots, mums rindā gaida vairāk nekā 1500 ģimeņu, kas ir sociāli neaizsargātās, kurām arī ir vajadzīgs mājoklis."
Cik vēl ir šādu gadījumu, ar kādu saskārusies rakstniece, pašvaldība nestāsta. Taču zināms, ka domē beztermiņa līgumi saslēgti ar aptuveni 3000 cilvēkiem.
Sižeta tapšanas laikā Rīgas domes departamentā uzzinājām, ka rakstniecei Gundegai Repšei neliks atbrīvot dzīvokli līdz mēneša beigām, bet dos pusgadu ilgu pagarinājumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
