Reaģējot uz "Wagner" ietekmes pieaugumu Mali, Latvijas karavīrus atsauc no Āfrikas
Balsojumi Apvienoto Nāciju organizācijā (ANO) liecina, ka Krievijai pasaulē draugu vairs nav daudz, vien daži diktatori. Taču ir vairāki desmiti valstu, kas šajos balsojumos atturas. Tām izšķiroša nozīme varētu būt, ja atbilstoši Ukrainas un ASV kongresa aicinājumam ANO balsos par Krievijas izslēgšanu no Drošības padomes. Tur Krievija kopš iebrukuma sākuma bloķējusi jebkādu rīcību attiecībā uz karu Ukrainā. Neraugoties uz militārajām neveiksmēm karā, Krievija pieliek milzu pūles, lai savu ietekmi Āfrikā palielinātu.
Pēc Lībijas diktatora Muamara Kadafi gāšanas 2011. gadā šajā valstī valda haoss. Pilsoņu karā iesaistījušies arī algotņi no Krievijas. Islāma ekstrēmisms un ieroču kontrabanda no Lībijas izplatījusies pa visu Sahela reģionu. Nigērā, Mali un Burkinafaso džihādisti sāka bruņotas sacelšanās. Jau desmit gadus vienā no nabadzīgākajiem pasaules reģioniem notiek valsts apvērsumi un bruņoti konflikti.
Mali dzīvo ap 22 miljoniem cilvēku. Tā ir valsts ar bagātu vēsturi – Viduslaikos tā bija viena no turīgākajām impērijām pasaulē, bet tās pilsētā Timbuktu atradās kultūras un izglītības centrs. 19. gadsimta beigās Mali kļuva par Francijas koloniju un tāpat kā citas Francijas aizjūras teritorijas 1960. gadā ieguva neatkarību. Kopš 1991. gada Mali bija demokrātiska valsts.
Taču 2012. gadā Tuaregu nemiernieki, izmantojot Lībijas nodrošinātus ieročus, pārņēma kontroli valsts ziemeļos. Valsts lūdza Francijas un citu valsts palīdzību, ar ko izdevās atkarot džihādistu pārņemtās zemes. Taču bruņoti konflikti turpinās, Mali līdz šim gadam atradās ap 25 tūkstošiem ārvalstu karavīru: ANO miera uzturēšanas misija, kur lielāko daļu spēku veido Āfrikas valstu karavīri; Francijas operācija, kā ari Eiropas Savienības misija, kas apmāca Mali bruņotos spēkus. Šis ir bīstamākais no visiem karstajiem punktiem, kur iesaistījies ANO. Bojā gājuši jau vairāki simti karavīru.
Taču kopš 2020. gada viss mainījies. Mali piedzīvojusi divus militārus apvērsumus. Pagājušā gada nogalē franču spēki pamanīja valstī ierodamies Krievijas privātā militārā formējuma "Wagner" pārstāvjus. Francija, pret kuru kā kādreizējo kolonizatoru Sahelā ir neviennozīmīga attieksme, savus spēkus pārcēla uz Nigēru.
Šī gada augustā Mali no Krievijas saņēma sešas Padomju laika militārās lidmašīnas, izkliedējot jebkādas ilūzijas, ka "Wagner" Āfrikā darbojas pēc savas iniciatīvas.
Grupējuma ietekmei un kaujinieku skaitam Mali pieaugot, par šīs valsts pamešanu paziņojusi arī Lielbritānija, to apsver Vācija. Novembra beigās Mali atstāja arī trīs Latvijas karavīri, kas piedalījās Eiropas Savienības misijā, un viens karavīrs, kas Latviju pārstāvēja ANO misijā.
Pirmie Latvijas karavīri uz Mali devās 2013. gadā. Viņu uzdevums galvenokārt bija apmācīt vietējos – Mali – bruņotos spēkus. Tā laika aizsardzības ministrs misiju sauca par vēsturisku, jo tā bija pirmā reize, kad NBS devās uz Āfriku.
"Latvija uzsāka sadarbību ar Igauniju un Lietuvu Ziemeļvalstu apmācību grupas ietvaros, darbojoties vairāk zemākajā taktiskajā līmenī, apmācot nodaļu, individuālu karavīru līmeni, tādējādi sekmējot tā saucamo ātrās reaģēšanas rotu apmācību Mali bruņotajos spēkos. Darbības Āfrikā zināmā mērā ietekmē procesus Eiropā. Tā ir gan migrācija, gan dažādu kriminālo elementu pārvietošanās migrācijas ceļā. Līdz ar to Eiropas Savienības interesēs ir stabilizēt šo reģionu, kaut gan reģions ir milzīgi liels. Mēs šobrīd runājam par Mali, bet patiesībā Eiropas Savienības militārajās diskusijās, militārā štāba ietvaros mēs patiesība runājam par visām piecām Sahelas valstīm. Ja mēs paskatāmies uz kartes, tas ir vairāk nekā 5000 kilometru garumā."
Apmācību misijas Eiropa īstenoja arī citviet Āfrikā. Latvija piedalījusies vēl vienā no tām – Centrālāfrikas Republikā. Tieši Mali novērots vislielākais progress, izdevies noformēt apmācītas bruņoto spēku rotas. Taču, kad valstī parādījies "Wagner", situācija mainījās. Aģentūra "Reuters" ziņoja, ka par valsts līderu apsargāšanu un vietējo karavīru trenēšanu "Wagner" mēnesī saņem ap 11 miljoniem dolāru. Visticamāk, krievu grupējums sargā vērtīgu resursu raktuves un saņem ienākumus arī no tām.
"Mali valdības un bruņoto spēku fokuss lēnām pārslēdzās uz sadarbību ar Wagner bruņoto formējumu. Eiropas Savienības apmācību misija vēl joprojām turpinājās, bet ir ļoti grūti pastāvēt divām organizācijām, un, godīgi sakot, Mali valdībai jau ir jāizlemj, ar ko viņi grib sadarboties. Mēs jau nevaram uzspiest ar varu kaut kādas lietas, kas mums liekas pareizas.
Viņu metodes jau arī nav tās pozitīvākās un demokrātiskākās – laupīšanas, piekaušanas, vardarbība, viņi īpaši nešķiro cilvēkus, pret kuriem viņi izpaužas šādā veidā. Tie var būt tie paši Mali drošības spēku karavīri un pārstāvji, tie var būt civiliedzīvotāji un, protams, arī islāmistu ekstrēmisti patrāpās. Tās metodes ir diezgan drastiskas."
ASV valdība ziņo, ka drošības situācija valsti kopš "Wagner" ierašanās pasliktinājusies. Teroristu uzbrukumu skaits pieaudzis par trešdaļu. Reģionos, kurus tagad kontrolē "Wagner", ir ziņojumi arī pašu kaujinieku uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.
"Ir jau pirmās liecības, ka Mali notikušas pirmās zvērības pret civiliedzīvotājiem, kur darbība ir ļoti pragmatiska. Ja šajā ciematā kāds ir nogalināts, tad mēs šo ciematu ielencam un iznīcinām ar visiem mums pieejamajiem līdzekļiem."
ASV oficiāli avoti apgalvo, ka krievi Mali spēkus apgādā ar veciem un nefukcionējošiem ieročiem, un mudina tos vērst pret ANO miera uzturētājiem.
"Parādās viens trešais spēks, kas pasaka: nav jāmācās, mēs iedosim pistolītes un jūs varēsiet iet šaut viens otru. Tad ir pavisam ērti, jo Eiropas Savienība ieročus nepiegādā, ES piegādā zināšanas, izpratni, apmācības, sistēmisko pieeju, kas prasa ilgāku laiku. Šinī gadījumā tas "šortkats" tādā veidā, ko nodrošina Wagner, nospēlējis negatīvi. Šis nav vērtējams kā sakāve, šinī brīdī Eiropas Savienības valstis, kas cīnījās par kādām lietām, piedāvāja Mali valdībai palīdzību… Tas nav vainagojies ar ļoti lieliem panākumiem. Bet laikam vajadzētu sakārtot lietas, jo "Wagner" izpausmes nav veids, kā stiprināt uzticību, panākt, ka civiliedzīvotāji nosliecas Krievijas pusē."
Šī gada sakumā militārs apvērsums notika arī Burkinafaso, visticamāk, ar Krievijas atbalstu. Pēc apvērsuma tā atbalstītāji ielās svinēja, vicinot Krievijas karogus. Tagad valstī parādījušies "Wagner" kaujinieki.
"Viņi parādās tajās Āfrikas valstīs, kur Krievijai ir kaut kādas intereses. Un Krievijas intereses ir visdažādākās, bet viena no tām, kas īpaši aktuāla ir tagad, ir iegūt sabiedrotos ANO balsojumos. Otrs, protams, ir derīgie izrakteņi, resursi, kas ir vērtīgi un kļūs vēl vērtīgāki, ko vienmēr vajadzēs elektronikai un citām lietām. Trešais – Krievija ieroču tirgum, eksportam ir svarigas Āfrikas valsts, kuras šos ieročus pērk. Un vēl, iespējams, Āfrikas enerģētikas tirgus, kur Krievija, "Rosatom" gribētu iesaistīties."
"Wagner" klātbūtne Burkinafaso nozīmē, ka krievu militāristi nonākuši pie Ganas robežas. Šī valsts ir rietumu partneris un viena no skaļākajām Ukrainas atbalstītājām Āfrikā. Šonedēļ ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens tikās ar Ganas prezidentu Nana Akufo-Ado, Krievijas augošā klātbūtne reģionā bija viens no galvenajiem sarunas tematiem.
"Šodien krievu algotņi atrodas uz mūsu ziemeļu robežas. Burkinafaso tagad ir noslēgusi vienošanos pievienoties Mali un algot "Wagnera" spēkus. Raktuves Burikafaso dienvidos atvēlēta viņiem kā maksa par pakalpojumiem. Burkinafaso premjers pēdējo desmit dienu laikā bijis Maskavā. Mūs Ganā īpaši satrauc, ka viņi darbojas pie mūsu ziemeļu robežas. Bez tā, ka ir nepieņemama doma, ka lielvaras atkal padara Āfriku par savu sacensību arēnu, mums ir arī pozīcija Ukrainas karā, ko jūs zināt. Mēs esam bijuši ļoti skaļi un tieši, nosodot Krievijas veikto invāziju. Un tagad šīs grupas atrašanās pie mūsu robežām rada nozīmīgu satraukumu un bažas."
Burkinafaso galvenā eksporta prece ir zelts, no kuras tagad daļa tiks krievu "Wagner" grupai.
Vēl vienā reģiona valstī – Centrālāfrikas Republikā – "Wagner" darbojas jau ilgāku laiku. Šoruden krievu kaujinieku bāze piedzīvoja uzlidojumu. Izskan pieņēmumi, ka to paveikuši ASV bruņotie spēki, bet nekādu pierādījumu tam nav. Šī gan nebūtu pirmā reize, kad ASV armija uzbrukusi "Wagner" grupai. Aptuveni 500 "Wagner" kaujinieki ar tankiem 2018. gada februārī uzbruka 40 ASV karavīru grupai. Neviens no amerikāņiem necieta, bet aptuveni puse no uzbrucējiem aviācijas un "Himars" artilērijas apšaudē gāja bojā.
Tieši karš Sīrijā pirmo reizi izgaismoja "Wagner" eksistenci. Šī grupējuma pētīšanai pievērsās arī "Delfi" ārzemju ziņu žurnālists Ansis Īvāns.
"Jāsaka, ka "Wagner" mēdz saistīt arī ar Krimu un Ukrainu, bet es viņus pamanīju Sīrijas kontekstā. Tas bija ap 2016. gadu, kad Sanktpēterburgas portāls "Fontanka", kurš pirmais atklāja, 2015. gadā rakstīja, ka pastāv šāds privāts grupējums "Wagner privātā militārā kompānija". Tas rakstīja, ka Sīrijā krituši daudz vairāk Krievijas karavīru nekā patiesībā tika apgalvots. Kas dod Krievijas Aizsardzibas ministrijai iespēju veikt operācijas slepeni, neatzīt, ka tie ir viņi un arī tāpat slēpt kritušo skaitu. Tikai pēc tam sāka parādīties ziņas, ka viņi arī bija iesaistīt Krimas okupācijā un kaut kādās darbībās Donbasā. Vienkārši toreiz tika vērtēts, ka "Wagner" loma un darbības tajos notikumos bija ļoti ierobežotas. Tās pieauga Sīrijā, un "Wagner" triumfa brīdis bija Palmīras atbrīvošana no "Daesh", tas bija 2016. gads, ja pareizi atceros. Oficiāli to neatzina, bet 2016. gada nogalē "Wagner" komandieris Dmitrijs Utkins, kuram ir iesauka "Wagner", no kā radies nosaukums, un vairāki kaujinieki bija redzēti pieņemšanā pie Putina, saņemot medaļas."
Tolaik Krievija vēl pielika pūles, lai saglabātu ilūziju, ka Krievijas armija nenodarbojas ar uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, nepastrādā kara noziegumus.
"Viņu pirmā lielā kauja, kas nebija pārāk sekmīga, 2015. gada 28. janvāris, viņi mēģināja rotas, kaujas grupas sastāvā uzbrukt Ukrainas bruņoto spēku 128. kalnu kājinieku vienībai, atbalsta punkts "Sergejs", uz ziemeļiem no Debaļceva, kaujā viņi zaudēja vairākus tankus, kritušos. Pēc aktīvās karadarbības fāzes beigām Ukrainā viņi pārvietojās uz Sīriju, un tur jau parādās viņu galvenais uzdevums – Krievijas interešu aizsardzība tiem līdzekļiem, kurus nevar atļauties Krievijas Ārlietu ministrija vai Krievijas bruņotie spēki, Iekšlietu ministrija. Ļoti pragmatiska pieeja, viņi diezgan ciniski uzreiz norāda, ka viņus neinteresē demokrātija, cilvēktiesības, valsts attīstība."
Arī "Wagner" īpašnieks Jevgenijs Prigožins ilgu laiku noliedza savu saistību ar "Wagner", pat sūdzēja tiesā medijus, kas viņu sauca par "Wagner" saimnieku.
Kopš Ukrainas kara sākuma Prigožins atklāti vervē kaujiniekus Krievijas cietumos, atklājis glancētu ofisu Sanktpēterburgā. Nekas no tā nebūtu iespējams bez īpašas labvēlības no Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Galu galā privātu militāru grupējumu darbība Krievijā saskaņā ar likumu nav atļauta.
"Nav iespējams to reģistrēt, viņš ari nav reģistrēts. Tas darbojas ārpus likuma. Mēs redzam, ka Krievijas likumi darbojas tikai kādu vadītāju interesēs. Bet Ukrainas karš ļoti mainīja gan to, kā tiek prezentēts "Wagner", gan viņu nozīmi. Pēc deviņiem kara mēnešiem mēs redzam, ka "Wagner" tiek bieži pieminēts jau atklāti, un tā ir vienīgā vai retā no Krievijas armijas vienībām, ja mēs to uzskatām par Krievijas armiju, kas visu laiku ir saglabājusi uzbrukuma spējas, un par viņiem arī visu laiku runā. Iespējams, viņi pārspīlē savas spējas, bet tiešām pie šīs Bahmutas uzbrukumi turpinās."
"(NP: "Wagner" aktīvi karo Ukrainā un viņiem acīmredzami tur pietrūkst spēku. Vai Mali, Centrālāfrika un citas vietas ir tik svarīgas un tik ienesīgas, ka viņi neatvelk spēkus no šīm vietām?) Es domāju, ka tas ir saistīts ar Krievijas Federācijas ambīcijām sevi saukt pasaules lielvalsti un radīt ietekmes sfēru ne tikai Ukrainā, bet visur pasaulē. Viņi to nevar panākt ar ekonomiskiem līdzekļiem, viņi to nevar panākt ar humanitārās palīdzības līdzekļiem, viņi to var panākt ar šādu ieroču spēku un savas ietekmes demonstrēšanu."
Prigožins pats ir bijušais cietumnieks, savulaik tika saukts par Putina pavāru. Ar Krievijas prezidenta labvēlību viņš tika pie federālajiem iepirkumiem un tādā veidā audzēja kapitālu. Pētnieki vērtē, ka viņa lojalitāte Putinam ir absolūta.
ASV nostāja pagaidām ir Krieviju par terorismu atbalstošu valsti neatzīt. Taču "Wagner" grupu gan tā apsver deklarēt par teroristisku organizāciju. Tēlu tikai nostiprināja nesenais gadījums, kad šie militāristi publicēja video, kurā ar veseri nogalināja paši savās rindās savervētu cietumnieku, kurš bija padevies Ukrainas gūstā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
