Rīgā Maskavas nams turpina darboties, bet Viļņa nolēmusi apturēt tā būvniecību un nojaukt

"Tad, kad runā politiķi, ieroči klusē. Tas ir tas princips, kas mums vienmēr bijis sadarbībā ar Maskavu. Un mēs pie tā cenšamies pieradināt arī sabiedrību un dažādus sabiedrības slāņus," 2004. gadā pauda toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs.

Šo gadu laikā "Nekā personīga" vairākkārt vēstījis par Latvijai nedraudzīgām sanāksmēm, kas rīkotas Maskavas namā. Piemēram, galvenokārt no Krievijas sabraukuši vēsturnieki un eksperti stāstīja, kā pareizi jāraugās uz Padomju savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, jānosoda nacisma slavinātāji un pastiprināti jāizpēta, kādus kara noziegumus veikušas Baltijas valstis.

Maskavas nama pasākuma rīkotājs Viktors Guščins vairākkārt pieminēts Valsts drošības dienesta gada pārskatos. Dienesta ieskatā viņš ir Krievijas vēstniecībai pietuvināta persona. Guščins uzkatāms par vienu no centrālajiem cilvēkiem, kurš koordinē un vada oficiāli nereģistrētu "Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes" darbu. Sanāksmes tā rīko Maskavas namā. Guščins gadiem bijis tas, kurš šeit pat Krievijas vēstniecībai palīdz reklamēt studentu apmaiņas programmu. Arī tā drošības dienestu ieskatā uzskatāma par mūsu valstij kaitīgu darbību.

Ierodoties pēkšņā un ar Latvijas kultūras ministri nesaskaņotā vizītē Rīgā, 2014. gadā Maskavas namā preses konferenci sniedz Krievijas tā brīžā Kultūras ministrs Vladimirs Medinskis: "Klausieties – mēs uz Latviju vedam kultūru, teātrus… Es uzskatu, ka man jābūt nevis vienkārši baltajā sarakstā, bet zelta sarakstā. Krievijas kultūras ministrijai un visām partneru organizācijām jābūt briljantu sarakstā un jāiet Rīgas lidostā caur VIP izeju bez maksas."

Vladimirs Medinskis šobrīd vada Krievijas delegāciju sarunās par kara pārtraukšanu Ukrainā.

Satversmes aizsardzības biroja atbilde Nekā Personīga: "Tautiešu politikas ietvaros Maskavas nams Rīgā ir darbojies kā Krievijas maigās varas līdzeklis, kalpojot par Krievijas tautiešu satikšanās un mobilizēšanas vietu, kā arī saikni ar Krieviju, Maskavu."

Pēc Zemesgrāmatas datiem Maskavas nams Rīgā Marijas ielā 7 pieder Maskavas pilsētas īpašuma departamentam. Pirms 20 gadiem tas bija Latvijas dzelzceļa īpašums, bet uzņēmuma vadītājs Andris Zorgevics to nodeva Krievijas galvaspilsētai.

Kopš izveidošanas Maskavas namu vadījis Juris Silovs – viņš bijis valdē Latvijā reģistrētā akciju sabiedrībā. Bet šobrīd namā izveidojusies divvaldība.

Latvijā reģistrēta filiāle, kas pārstāv Maskavas pilsētas Valsts unitāro uzņēmumu "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs". Tās filiāli Latvijā vada agrākais Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals: "Ir kā ir. Kā būs – tā būs. Pateiks – aizvērt rupji sakot. Nu, aizvērs. Atvērt. Atvērs. Mēs esam izpildītāji. Lietotāji. Mēs nepieņemam lēmumus. Tas ir pats galvenais. "

"Šo ēku uz doto brīdi nevar ne pārdot, ne kādam dāvināt, ne apķīlāt. Ne arī kādam iznomāt. (NP: Tad tur grāmatnīca, kas tur atrodas vai vēl kādi biroji, tur nevar atrasties?) Te ir nianse. Tie līgumi, kas ir noslēgti līdz sankciju regulējuma spēkā stāšanās brīdim, tie ir izpildāmi. Tie uzņērmumi, kas tur nomā telpas, viņi tur drīkst atrasties un drīkst turpināt darboties. Ir cits jautājums – kam viņi maksā šo naudu. Un ja viņi maksā naudu, piemēram, īpašniekam, kuram ir uzlikts arī finanšu liegums, tad tajā gadījumā tas jau ir bankas uzdevums šos līdzekļus iesaldēt. Ir nianses atkal. Iesaldēšana, kas nav TM kompetence, nenozīmē, ka ar tiem nedrīkst rīkoties. Ir noteikti kritēriji, noteikti gadījumi, ko drīkst darīt, bet visos gadījumos jāprasa bankai un bankai jākonsultējas ar FKTK, lai saņemtu atļauju rīcībai ar šiem līdzekļiem," saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Maskavas nama pašreizējā pārstāvniecība palikusi bez naudas, jo iesaldēti tās kontā Rietumu bankā ienākušie līdzekļi no Krievijas.

Savukārt kā apstiprina Valsts ieņēmumu dienests, Maskavas nams pirms dažiem mēnešiem no Latvijas valsts saņēmis tā saucamās Covid-19 kompensācijas. Algu subsīdiju atbalsts piešķirts divus mēnešus 4 darba ņēmējiem. Par 2021.gada oktobri pagājušā gada 27.decembrī Latvijas valsts Maskavas namam samaksāja 1635 eiro un 36 centus. Par novembri šogad 11.janvārī pārskaitīti 1526 eiro un 28 centi.

"(NP: Ar īpašniekiem šajās dienās esat sazinājušies, lai noskaidrotu, kas tālāk notiks?) Nē, nekas. Neviens man Neko nav skaidrojis. Māja stāv, parādu mums nav. Maksājam visus nodokļus. Vienīgais nekustamā nodoklis. Bet to Maskava samaksās "pa tiešo"," saka Cehovals.

Postpadomju valstīs "Maskavas nami" bez Rīgas atrodami tikai dažās valstīs – Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, Bulgārijā Sofijā, arī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Un arī starptautiski neatzītajā pašpasludinātajā Abhāzijas republikā Suhumi pilsētā.

"Ap 2003.gadu Krievijas tautiešu politikas veidotāji, papētot attiecības ar latviešiem un krieviem Latvijā un vispār pētot kā jūtas krievu diaspora ārvalstīs, viņi konstatēja, ka Latvijā situācija nav zudusi viņiem. Ja pirms tam kopš deviņdesmitajiem vairs īpaši neiedziļinoties, kas notiek Latvijā, viņi sprieda, ka Baltijas valstis ir aizgājušas. Stratēģiski, politiski, ģeopolitiski. Viss. Tad par Latviju tika secināts, ka te ir cerība. No viņu perspektīvas. Ka te var kaut ko vēl darīt. Un tāpēc nebrīnos, ka Rīgā tieši ir Maskavas nams," norāda politikas pētnieks Andis Kudors.

Bija plāns Maskavas namu celt arī Viļņā Lietuvā. Būvniecības plānošana sakās 2004.gadā pēc Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītes. Bet atšķirībā no Rīgas, Viļņas projekts izgāzās. Celtenicība notika no 2010. līdz 2016. gadam. Tad Viļņas dome anulēja būvatļauju, jo bija uzbūvēts par vienu stāvu vairāk nekā drīkstēja. Sākās gara tiesvedība un pērn rudenī tiesa nolēma – pusuzcelto māju pašā Viļņas centrā var nojaukt. Lietuvas tieslietu ministre intervijā "Nekā personīga" apliecina, ka Maskavas nama izveide Viļņā nav pieļaujama.

"Šī ēka tā arī nav uzbūvēta un arī netiks atvērta. Pēdējais lēmums ir to nojaukt. Ja mēs runājam par jebko, kas nāk no Krievijas, jo īpaši kara propagandu, tas nav pieļaujams. Un iespējams zinat, ka uz ēkas jumta ir grafiti, kas atspoguļo arī manu viedokli," teic Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska.

Latvijas Tieslietu ministrija mums apliecina, ka šajā nedēļā uz tiesām aktīvu iesaldēšanai nosūtīti paziņojumi par kopumā 12 īpašumiem – 5 Krievijas Federācijas un 7 Baltkrievijas. Starp tiem ir arī viesnīca "Jantarnij bereg" jeb "Dzintarkrasts".

Pēc neatkarības atgūšanas Labklājības ministrija ar Krievijas valsti noslēdza sadarbības līgumu par šīs sanatorijas izmantošanu Krievijas kara pensionāru ārstēšanai. Bet 2004. gadā kāda Jūrmalas zemesgrāmatas tiesnese sanatoriju nelikumīgi iegrāmatoja kā Krievijas īpašumu. Kopš tā laika tur saimnieko Krievijas prezidenta lietu pārvaldes uzņēmums "BOR". Prokuratūra tiesneses lēmumu pārsūdzēja, tiesa ievilkās un beigās nolemts sanatoriju iekļaut maiņas darījumā ar Krieviju.

Tas bija abu valstu līgums, ar kuru Latvija ieguva vēstniecības ēku dārgākajā Maskavas rajonā. Bet Krievija saņēma pretī ne tikai sanatoriju "Dzintarkrasts", bet vēl vairākus īpašumus.

Par 1 eiro uz 99 gadiem Latvijas puse Krievijai nodevusi šo īpašumu, kas kādreiz piedereja Benjamiņu ģimenei. Ēku kopējā platība 1060 m2, zemesgabala platība vairāk kā 11 000 m2.

Tieslietu ministrija skaidro, ka pret šo īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135 Latvijas valsts vērsties nevarot. Tā ir noformēta kā Krievijas vēstnieka rezidence, ko aizsargā Vīnes konvencija. Līdzīgi ir ar īpašumu Rīgā, Klusajā centrā. Kādreiz tur atradās tiesa, bet Latvija ēku atdeva Krievijas vēstniecības vajadzībām – darbinieku dzīvokļu izveidei. Šo gadu laikā tas nav izdarīts.

Un maiņas darījumā Krievijai tika solīts atdot apjomīgu īpašumu Mežparkā, Ezermalas ielā. Tajā bijis plāns veidot skolu diplomātu atvasēm. Zemesgrāmatā redzams, ka juridiski īpašums joprojām atrodas Latvijas Finanšu ministrijas valdījumā, bet mēnesi pirms kara Ukrianā ministrija bija veikusi atsevišķas darbības, kas norāda uz iespējamu mēģinājumu solīto darījumu novest līdz galam.

Bez šiem Latvijā joprojām īpašumi pieder vairākiem ar Krievijas varu saistītiem cilvēkiem un organizācijām, pret kurām nekāda veida sankcijas nav ieviestas. Pirms septiņiem gadiem "Nekā personīga" vēstīja, par īpašumu Jūrmalā, ko no Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitām iegādājās tā brīža premjerministra Dmitrija Medvedeva preses sekretāres Nataļjas Timakovas ģimene.

2009.gadā "Gazprom" tieši Rīgā kā pirmajā Eiropas valstī atvēra savu pārstāvniecību. Pat žurnālisti Maskavā bija pārsteigti – lai arī Rīgā nolīgti seši darbinieki, "Gazprom" par trīs miljoniem dolāru Mežaparkā Sudrabu Edžus ielā nopirka trīsstāvīgu māju. Bez smalkās villas gāzes milža īpašumā Rīgā šobrīd ir reģistrēti arī trīs "Mercedes" markas auto – jaunākais ir divus gadus jauns limuzīns. Kā apliecina Tieslietu ministrijā – par "Gazprom" pārstāvniecības īpašumu notiekot pārbaude, bet esot jāņem vērā fakts, ka pret "Gazprom" sankcijas nav ieviestas.