SAB direktors: Krievija nemēģinās īstermiņā eskalēt situāciju un uzbrukt NATO valstīm
Rīt, 24. februārī, ar klusuma brīdi pieminēsim Ukrainas bojāgājušos cīnītājus un nevainīgos upurus. Trīs gados vienīgi Kremļa propaganda spēja piesegt Vladimira Putina neveiksmes frontē, simtiem tūkstoš krievu karavīru zārku, grūstošu Krievijas ekonomiku un totālu izolāciju no starptautiskās pasaules.
Taču Baltā nama saimnieks Dolands Tramps dažās dienās spējis visu apgriezt kājām gaisā – faktiski reabilitējis kara noziedznieku Putinu; par agresoru nosaucis Ukrainu un grib piespiest Volodmiru Zelenski pieņemt ātru mieru ar Kremļa nosacījumiem.
Un to saka NATO – pasaulē spēcīgākās militārās alianses lielākās valsts vadītājs. Trampa administrācija faktiski pasludinājusi, ka tā kārtība, kas bija iedibināta pēc Otrā pasaules kara, ir beigusies.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis: "Ja esam spēcīgi sabiedrotie ASV, tad mūsu drošības situācijā nekas nemainīsies."
ASV jaunais ārpolitiskais kurss, ka tā vairs nebūs pasaules drošības garants, nebija negaidīts. Kopš Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās virmojušas spekulācijas, ka viņš pārtrauks karu Ukrainā.
Tomēr ASV augstāko diplomātu sēšanās pie viena galda ar kara noziedznieka Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem bez Kijivas līdzdalības, liek domāt, ka karš beigsies uz Putina noteikumiem. Tomēr kā Volodimirs Zelenskis nepadevās Putinam pirms trim gadiem, viņš nepadodas arī Putina – Trampa plānam.
"Es domāju, ka man ir vara beigt šo karu. Un man liekas man sanāk tīri labi. Bet Šodien mēs dzirdam no Ukrainas, ka mēs neesam uzaicināti! Jūs esat tur jau 3 gadus. Jums vajadzēja karu izbeigt jau pirms trim gadiem. Jums nekad to nevajadzēja sākt. Jūs varējāt noslēgt vienošanos. Es varēju Ukrainai noslēgt tādu darījumu, kas viņiem būtu piešķīris gandrīz visu zemi."
Atsaucoties uz avotiem Trampa administrācijā, mediji spriež, ka iemesls Trampa dusmām ir Zelenska atteikšanās piekrist piedāvātajam līgumam par 50% Ukrainas derīgo izrakteņu nodošanu amerikāņiem.
Britu Izdevuma "The Telegraph" rīcībā nonākušā līguma projektā teikts, ka lielvarai jāgūst ienākumus arī no ostām, un gāzes un naftas infrostruktūras. Vašingtonai būtu gandrīz pilnīga kontrole pār lielāko daļu Ukrainas ekonomikas. Vienlaikus līgums nesniedza nekādas drošības garantijas kara plosītajai valstij un Zelenskis saviem ministriem to neļāva parakstīt.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis norāda, ka šajā ziņā var redzēt divas diametrāli pretējas attieksmes pret zemi. Zelenskim tas ir ne tikai teritoriju, bet valsts izdzīvošanas jautājums. "Tas ir arī jautājums par Ukrainas nākotni. Jo Ukrainas spējas sevi uzturēt ekonomiski, ir saistītas ne vien ar atjaunošanos, bet arī ar Ukrainas drošību. Bet ASV, Tramps uz to skatās no biznesa pozīcijām, kā uz nekustamo īpašumu," pauž Balodis.
"Tam risinājuma jābūt, lai karš nesāktos atkal. Pats galvenais Trampam, (viņam, morālie apsvērumi nav tie paši galvenie, to mēs redzam gan runājot par Gazu, gan Ukrainu), viņš baidās būs zaudētājs. Ja iznāk tā, ka viņa vadīšanas laikā Ukraina pilnībā krīt, tad viņš ir lūzeris. To viņš noteikti nevēlas."
Eksperti uzsver, ka būs svarīgi, kurš Amerikas savienotās valstis pārstāvēs turpmākajās sarunās, jo, atšķirībā no Krievijas smagsvariem Rijādā, nevienam ASV pārstāvim nebija pieredzes augsta līmeņa sarunu vešanā un zināšanas par Austrumeiropas reģionu un Ukrainas karu. Saūda Arābijā no Krievijas izskanēja prasība atcelt ASV sankcijas pret Kremlim svarīgām personām un citi Putinam izdevīgi nosacījumi.
"Nevaram pieļaut, ka agresors ar spēku paņem kaut ko. Tikai tāpēc, ka viņš ir lielāks un spēcīgāks. Mēs neprognozējām, ka šīs sarunas varētu būt vieglas. (NP: Jautājums ir par Latvijas drošību. Kas ir tas sliktākais scenārijs Latvijai, ar ko šīs (ASV -Krievijas) sarunas var beigties?) Tas nedrīkst būt pamiers. Tas faktiski iesaldē esošo situāciju. Un kaut kādā ziņā atraisa Krievijai brīvas rokas, ko tā var izmantot, pārdislocējot karaspēku. Tiem ir jābūt nosacījumiem, ko arī Krievija uzņemas saistībā ar drošības garantijām."
Bijušais Latvijas specdienesta vadītājs, Rīgas Ģeopolitisko studiju centra pētnieks Jānis Kažociņš saka: šobrīd nedrīkst baidīties, ir jādomā, kā nodrošināt Ukrainas un pašu drošību. Kažociņš norāda, ka Eiropai ir pavisam cita problēma. "Pārliecināt savus ērtībā iedzīvojušos pilsoņus, ka viss tas ir jāņem nopietni. Jo, ja mēs neņemsim nopietni, tad pēc pieciem gadiem mums varētu būt karš arī Eiropā. Tas neskars tikai Baltijas valstis, tas skars arī lielās valstis tālāk uz rietumiem," viņš norāda.
Eiropas valstu līderi sanāksmē Parīzē šonedēļ vienojās palielināt izdevumus aizsardzībai. Ukrainai jādod vairāk naudas un ieroču.
"Iznākumam jābūt taisnīgam. Kas ir īpaši svarīgi, ka tas nav tikai vienas puses interešu vārdā. Kaut kas, kas patiešām ilgstoši garantē mieru, tas nevar būt ad -hoc pamiers. Kas tikai rada Krievijai iespējas iepauzēt un atjaunot spējas."
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norāda, ka visu kopīgs uzdevums – Latvijas diplomātijas, Ziemeļbaltijas valstu – kopējs Eiropas uzdevums ir izdarīt visu, lai Eiropa varētu nodrošināt tādu atbalstu Ukrainai. "(..) ka, pirmkārt, bez Ukrainas klātbūtnes sarunās neko nevar izlemt, un, otrkārt, bez Eiropas klātbūtnes. Un tas prasīs atvērt maku," paudis Valsts prezidents.
Latvija lēmusi strauji palielināt izdevumus aizsardzībai. Klāt pusotram miljardam, ko tērējam patlaban, nākamgad budžetā būs jāatrod vēl vairāk nekā 240 miljoni, lai kopumā izdevumi sasniegtu 4% tus no iekšzemes kopprodukta, bet tālākajos gados jāvirzās uz 5% no IKP. Tas papildu prasīs vēl pusmiljardu. Visi saprot, ka nevar aizsardzību plānot tikai uz deficīta rēķina, taču solītā valsts pārvaldes efektivizācija nav sākta.
"Valstu spēja aizņemties starptautiskos tirgos un tie starptautiskie tirgi nav nekas tāds, kur mēs varam aiziet uz paņemt kā krājkasītē. Un starptautiskie tirgi ļoti uzmanīgi vēro, kā valstis vada savus parāda līmeņus.Tikko mēs iesim ārpus tā rāmja, procentlikmes augs strauji un mēs baidāmies, ka varam pietuvoties pie parāda apkalpošanas viena miljarda eiro gadā."
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka šo laiku varēsim pārvarēt, ja paši sapratīsim, kas jādara. "Mēs šo laiku, par kuru esmu pārliecināts, kas ir bijis ļoti trauksmains, spēsim pārvarēt tad, ja mēs paši saprotam, kas mums ir jādara un strādājam kopā ar sabiedrotajiem," sacījis Rinkēvičs. "NATO ir un paliek. Un Amerika ir ieinteresēta NATO," norāda Rinkēvičs
Valsts prezidenta rīcībā nav informācijas, ka ASV varētu iziet no spēcīgākās militārās alianses pasaulē vai drīzumā samazināt savu kontingentu Latvijā.
Latvijas oficiālā pozīcija ir, ka Putins nevienai no NATO valstīm pašlaik neuzbruks. Tomēr Dānijas militārā izlūkdienesta, īsi pirms Minhenes drošības konferences atslepenotais pārskats rāda, ka karam Ukrainā tiekot iesaldētam, Krievija var apdraudēt NATO.
Ja alianse nebruņosies tādā pašā ātrumā, izlūkdienests lēš, ka Krievija aptuveni divu gadu laikā spēs reāli sākt karu pret vairākām valstīm Baltijas reģionā, bet piecos gados būs gatava liela apjoma karam, kur neiesaistās ASV.
"Mēs runājam par scenārijiem. Šobrīd, ņemot vērā, ka Krievijai ir pavēries šis iespēju loks atgriezties civilizētajā pasaulē, runāt ar to pašu ASV, nedomāju, ka īstermiņā Krievija mēģinās eskalēt situāciju."
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Minhenes drošības konferencē brīdināja, ka Krievija Baltkrievijā drīzumā izvietos militāros spēkus, lai nākamgad iebruktu kādā no NATO valstīm Baltkrievijai kaimiņos. Zelenskis minēja, ka viņa izlūki ziņo par 12-15 divīzijām jeb aptuveni 150 tūkstoš karavīru.
Zelenskis arī atgādināja, ka krievi pirms trim gadiem iebruka Ukrainā tieši no Baltkrievijas pēc maskētām kopīgām mācībām.
Vaicāts, cik ticamas ir Zelenska intervijā minētās ziņas, ka Baltkrievijā tuvākajā laikā varētu tikt izvietot 150 tūkstoši Krievijas karavīri it kā mācībām, SAB direktors tiešu atbildi nesniedza. "Šobrīd es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šo informāciju. Tā nāk no Ukrainas drošības dienestiem. Iespējams, ka tas ir saistīts ar Krievijas plānotajām mācībām ZAPAD. Kas notiek regulāri Baltkrievijas teritorijā," viņš norādīja.
Šo ceturtdien pašpasludinātā prezidenta Aleksandrs Lukašenko režīms oficiāli atzina, ka septembrī pēc divu gadu pārtraukuma Baltkrievijā notiks mācības ZAPAD.
Oficāli tiek minēts, ka tajās piedalīsies 13 000 karavīru, taču Baltkrievijas opozīcija min, ka skaits varētu būt vismaz divreiz lielāks. Un Krievijas kontingentu veidos tie formējumi, kas būšot atvilkti no Ukrainas frontes, ja gada pirmajā pusē tiks panākts pamiers.
Mācību laikā notikšot taktisko kodolieroču pielietošanas imitācija.
Krievija nav atklājusi, cik taktisko kodolieroču tā ir izvietojusi Baltkrievijā, taču Lukašenko decembrī ziņoja, ka tādu ir vairāki desmiti.
"Diemžēl mums ir tāda pieredze, ka Krievija izmantojusi bruņoto spēku mācības, lai tādā veidā maskētu spēku pārvietošanos.Vai šie spēki ierastos it kā uz mācībām un pēc tam nedotos nekur prom."
Noteikti ir jāseko līdzi šīm mācībām, jāseko arī tiešām, cik cilvēku tur ir, un kāda veida bruņojums viņiem ir pieejams.
Tomēr jāņem vērā fakts, ka Krievija jau trīs gadus īsteno pilna mēroga karu pret Ukrainu. Tāds liela mēroga uzbrukums no Krievijas (kādai no NATO valstij), būtu liels risks un liela uzdrošināšanās.
Ja iepriekšējā Trampa administrācijā bija cilvēki, kuri atturēja viņu no militāro un diplomātisko saišu saraušanas ar pārējiem NATO sabiedrotajiem, tad tagadējie Baltā nama saimnieka padomdevēji viņu faktiski iedrošina to darīt.
Tuvākajās dienās un nedēļās izšķirsies ne vien tas, kā noslēgsies tā dēvētās Ukrainas miera sarunas, bet arī Eiropas nākotne. Gan Francijas prezidents, gan britu premjers jaunnedēļ pieteikuši savu vizīti uz ASV .
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
