Spiegu, kurš Latvijā dibināja uzņēmumu, savervējis viens no meklētākajiem noziedzniekiem Eiropā
Septembra beigās Lielbritānijā sākās tiesas process, kurā uz apsūdzēto sola sēdās Bulgārijas pilsonis Orlins Rusevs. Viņu vaino spiegošanā Krievijas labā. Jau stāstījām, ka viņš dibinājis arī firmu Latvijā, kas darbojās datu pārraides nozarē. Tagad tiesas procesā kļuvis zināms, ka Rusevs bijis saistīts ar vienu no meklētākajiem noziedzniekiem Eiropā.
Lielbritānijā tiesas priekšā par spiegošanu Krievijas labā stājusies vesela grupa bulgāru, – IT speciālists Orlins Rusevs, slimnīcas šoferis Bizers Džambazovs un viņa dzīvesbiedre Katrina Ivanova, kas strādājusi privātā veselības aprūpes uzņēmumā. Arī kosmetoloģe Vaņa Gaberova un jauktās cīņas mākslas cīkstonis Ivans Stojanovs.
Apsūdzība uzskata Rusevu par grupējuma līderi, viņa māja kalpoja par štābu spiegošanas operācijai. Lielbritānijas prokuratūra atbildē uz raidījuma "Nekā personīga" jautājumiem ziņo, ka lietā savākts daudz pierādījumu – saziņa aplikācijās "Telegram", "WeChat" un citur, video un fotogrāfijas, elektroniskās novērošanas sistēmas, viltoti dokumenti. Pret bulgāriem liecinājuši cilvēki, kurus tie novērojuši.
Pierādījumi liecina, ka visi pieci aizdomās turētie bija daļa no organizēta tīkla, kurā bija iesaistīti Apvienotajā Karalistē dzīvojoši Bulgārijas pilsoņi, kas Krievijas valsts vārdā veica novērošanu un citas informācijas vākšanas darbības pret vairākām personām vai teritorijām.
Darbības mērķis bija palīdzēt Krievijas valstij veikt naidīgas darbības pret konkrētiem mērķiem, tostarp šo mērķu potenciālu nolaupīšanu.
Grupa darbojusies no 2020. gada augusta līdz šī gada februārim. Apsūdzībā minēts, ka grupas līderi Rusevu savervējis Jans Marsaleks.
Marsaleks bija vācu elektronisko maksājumu firmas "Wirecard" izpilddirektors. Tā apgrozīja miljardus un kotēja akcijas Frankfurtes fondu biržā. 2020. gada jūnijā atklājās, ka "Wirecard" Āzijas kontos trūkst divu miljardu. Uzņēmuma vadītāju Markusu Braunu arestēja. Bet Marsaleks, kura uzraudzībā bija kompānijas darbība Āzijā, pazuda. Viņa aizturēšanai izdots starptautisks Interpola orderis. Viņš ir viens no meklētākajiem noziedzniekiem pasaulē.
Pētniecisko žurnālistu grupa no "Bellingcat", "Der Spiegel" un "The Insider" viņu atrada Minskā. Viņi noskaidroja, ka Marsaleks iepriekšējos gados desmitiem reižu bija devies uz Krieviju, izmantojot viltotas pases. Marsaleks Krievijas uzdevumā Lībijā centies radīt privātu militāru kaujinieku grupējumu, palīdzējis Austrijas galēji labējai politiskajai partijai un pat, iespējams, bijis iesaistīts uzbrukumā bijušajam krievu spiegam Sergejam Skripaļam Lielbritānijas pilsētā Solsberijā. Kā tolaik ziņoja "The Financial Times", Marsaleka saites ar Krievijas Galveno izlūkošanas pārvaldi (tā tagad pārsaukta par Krievijas armijas ģenerālštāba Galveno pārvaldi) izmeklēja vismaz trīs rietumu valstu specdienesti.
Izmeklētāji uzskata, ka IT speciālistu Rusevu Marsaleks savervējis ap 2014. gadu. Viņš Marsaleku nodrošināja ar iekārtām saziņas šifrēšanai. "Dosjē" centrs ziņo, ka tajā Rusevam palīdzēja Čehijā dzīvojošais Antons Grišajevs.
Latvijas Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka 2014.gadā Rusevs un Grišajevs Latvijā reģistrējuši firmu SIA "CloudTelecom". "Nekā personīga" jau stāstīja, ka firmas adrese bija Pēterim Šmidrem pastarpināti piederošā ēkā Vecpilsētas ielā, kur atradās vairāki ar "Baltcom" grupu saistīti uzņēmumi.
Šmidre skaidroja, ka tolaik viņam nebija iemesla atteikt uzņēmuma reģistrāciju savā īpašumā. Bet tā nebija vienīgā saistība ar firmu. Dažus mēnešus pēc dibināšanas SIA CloudTelecom" valdē nonāca kādreizējais "Baltcom TV" padomes loceklis Aleksandrs Šihmans, bet ar "Baltcom" grupu saistītajam Ingmāram Kariņam Grišajevs izdeva pilnvaru rīkoties uzņēmuma vārdā.
Savas darbības laikā CloudTelecom paspēja piereģistrēties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas elektronisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
"SIA "CloudTelekom" regulatorā iesniedza paziņojumu par darbības uzsākšanu 2014. gadā. Attiecīgi mēs viņu arī reģistrējām. Bija termiņi, kuros "CloudTelecom" bija jāiesniedz regulārās atskaites. Tās netika iesniegts, tad attiecīgi mēs kontaktējāmies. Un principā tanī brīdī, kad mēs saņēmām informāciju par šī uzņēmuma maksātnespēju, tad arī no mūsu puses tika veiktas attiecīgās darbības, un rezultātā mēs no Elektronisko sakaru komersantu reģistra šo uzņēmumu izslēdzām."
Nozares uzņēmumi SPRK velta kritiku par to, ka reģistrā ir vairāk nekā 200 uzņēmumu. Tas liecina, ka reģistrēties un piekļūt kritiskai infrastruktūrai var jebkurš. Regulators pārbauda tikai to, vai pieteicējs nav iekļauts sankciju sarakstos. SPRK gan norāda, ka lielais uzņēmumu skaits liecina, ka balss un interneta sakaru jomā ir liela konkurence, un daļa no reģistrā esošajiem sakarus sniedz mazā teritorijā, piemēram, savā īpašumā vai uzņēmumā.
"Zem katras legālas darbības, protams, var mēģināt kaut ko paslēpt un mēģināt kaut ko darīt, bet ir cita līmeņa līdzekļi, kā to konstatēt. Ja skatās uz komersantu reģistrāciju, tad principā reģistrējoties, mēs uzskatām, ka visi komersanti ir godprātīgi un pildīs šos pienākumus, kurus uzliek gan likums, gan arī citi noteikumi."
Regulatoram ir iespaids, ka "CloudTelecom" nekādu darbību neuzsāka. Tomēr uzņēmums paspēja izvietot savas iekārtas Latvijas valsts radio un televīzijas objektos.
Par to gan "CloudTelecom" valsts uzņēmumam palika parādā un tieši pēc LVRTC pieteikuma tika sākts firmas maksātnespējas process, kas noveda pie tās likvidācijas.
Valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols "Nekā personīga" 27.augusta raidījumā norādīja: "Klientu pieteiktiem darbiniekiem nav iespējas iekļūt mūsu objektos bez mūsu līdzdalības un bez mūsu pavadības. Tas nav mainījies. Arī darbības ar mūsu iekārtām, ar klienta iekārtām nav iespējamas bez mūsu darbinieku fiziskas klātbūtnes."
Krievu specdienestu un viena no Eiropas meklētākajiem noziedzniekiem iespējamā saistība ar Latvijas uzņēmumu pelna īpašu uzmanību. Kompānijas darbību finansēja firma, kas uzbūvēja datu kabeli starp Latviju un Zviedrijas Gotlandes salu. 2015. gadā tā kabeli pārdeva Latvijas valsts radio un televīzijas centram.
Algas "CloudTelecom" grāmatvedei un vadībai maksāja no aizdevuma. Tas nāca no uzņēmuma "Baltcom Fiber". Saskaņā ar finanšu pārskatiem aizdotā summa bija vismaz 150 tūkstoši eiro. Reģistrētās komercķīlas summa bija krietni lielāka – 5 miljoni eiro.
"Baltcom Fiber" un tā zviedru mātesuzņēmums tika dibināts ar mērķi būvēt optiskās šķiedras kabeli starp Zviedrijas Gotlandes salu un Latviju. 2000. gadu sākumā projekts īstenots, bet 2015. gadā kabeli iegādājās "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Darījuma summu valsts uzņēmums neatklāj, bet zināms, ka kabeļa vērtība aplēsta 4,3 un 5,2 miljonu eiro robežās.
"Par konkrēto gadījumu, ja ātrumā uzklausu par ko ir runa, neesmu interesējies, bet, protams, šie Krievijas spiegi, aktīvisti, ietekmes aģenti joprojām Latvijā ir ļoti lielā skaitā bijuši, ir."
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība) norāda: "Pēc likuma es jums nevaru teikt, vai ir pārrunāts vai nav pārrunāts…Par spiegošanu kādas valsts interesēs Latvijā vienmēr tiek ziņots rakstiski ne tikai komisijas priekšsēdētājam, bet arī pārējiem komisijas locekļiem ir iespējas iepazīties ar šo informāciju.
LVRTC uzsver, ka tagad kabelis ir aprīkots ar sensoriem, kas tiek uzraudzīti 24 stundas diennaktī, un mēģinājumus uz to iedarboties nav iespējams nepamanīt.
Šonedēļ kļuva zināms, ka ļaunprātīgi sabojāti divi datu kabeļi, kas savieno Igauniju ar Somiju un Zviedriju. Tāpēc Latvijas vienīgā jūras savienojuma drošība ieguvusi īpašu aktualitāti.
Lasi arī: Igaunijas un Somijas sakaru kabeļa bojājums ir cilvēka radīts, liecina sākotnējā izmeklēšana
"No mūsu puses tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Kas attiecas uz apsardzību, saprotot, ka daļa no infrastruktūras atrodas jūras dzelmē, tad arī Nacionālie bruņotie spēji pievērš tam pastiprinātu uzmanību."
"Pēc šī kabeļa un zemūdens gāzesvada bojājuma iepriekšējā nedēļā mēs sasaucām Nacionālās drošības komisijas sēdi, kurā uzklausījām mūsu drošības dienestus attiecībā arī uz šo. Ko mēs varam no savas puses darīt, to mēs darām ļoti labi, bet mēs daudz paļaujamies uz mūsu partneru informāciju. Šie Krievijas kuģi, kas it kā ir miera laikam radīti, ko mēs varam saprast no informācijas no izlūkdienestiem, kuri atradās tiešā tuvumā, kad notika šī kabeļa un zemūdens gāzesvada bojājums, tie nepamanīti nevar pārvietoties. Zinot, ka tie var tikt izmantoti šādām diversijām, ir jābūt daudz uzmanīgākiem nekā līdz šim."
"Nekā personīga" zināms, ka ap laiku, kad Rusevs un Grišajevs Latvijā dibināja savu firmu, tika fiksēti arī mēģinājumi izveidot nelikumīgus sakaru kabeļus pāri Latvijas un Krievijas robežai.
LVRTC Valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols norāda: "Kas attiecas uz optiskiem tīkliem un robežšķērsojumiem, tad vēl pirms desmit gadiem bija salīdzinoši nesakārtota vide šajā jomā, bet es teiktu, ka pēdējos septiņos, astoņos gados tā jau ir ļoti precīzi sakārtota ar procedūrām, lai optiskais tīkls varētu šķērsot ārējās robežas.Tajā mirklī, kad kāds tiek pāri ārējai sauszemes vai jūras robežai mūsu teritorijā jebkurā gadījumā ir nepieciešami savienojumi ar kādu mūsu elektronisko sakaru infrastruktūru. Tas arī ir tas mirklis, kad parādās kaut kādi secinājumi par to, kas ir noticis un kādi šķērsojumi ir bijuši vai tiek plānoti."
Ja kāds izbūvē nelegālu datu kabeli pāri Latvijas robežām, mūsu teritorijā tam tāpat jāpieslēdzas kāda elektronisko sakaru uzņēmuma iekārtām. Šis, iespējams, ir iemesls, kādēļ ar Krievijas specdienestiem saistītām personām bija nepieciešams Latvijā reģistrēt savu elektronisko sakaru firmu.
"Nekā personīga": Ja tas ir kāds SIA "CloudTelecom", tad arī ar tādu varētu?
LVRTC Valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols: Teorētiski, jā.
"Nekā personīga":Vai tā teorētiski varētu būt bijusi iecere vai arī tas nebūtu bijis iespējams, jūsuprāt?
LVRTC Valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols: Desmit gadus atpakaļ… potenciāli jā.
Datu kabeļi, kas savieno valstis, nav vienīgie objekti, kas var kļūt par nelabvēļu uzbrukuma mērķi. Pašlaik regulators saskaņā ar likumu liek datu operatoriem publicēt internetā plānus, kuros redzami cauruļvadi, kuros tiek izvietoti interneta kabeļi, tostarp maģistrālie. To bojājums var dažu sekunžu laikā bez interneta un mobilajiem sakariem atstāt simtiem tūkstošu cilvēku. Norma savulaik tika ieviesta, lai atvērtu tirgu un palielinātu konkurenci tajā, bet aukstā kara apstākļos kļuvusi bīstama.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
