Starp koalīcijas partijām izcēlies strīds, vai SIM karšu reģistrācija neierobežo cilvēku privātumu
Pēdējos gados telefonkrāpniecība kļuvusi par ievērojamu problēmu. Pērn un aizpērn blēži no iedzīvotājiem izkrāpuši gandrīz 24 miljonus eiro. Iekšlietu ministrija piedāvā to labot ar priekšapmaksas telefona SIM karšu reģistrāciju. Valdība to šonedēļ atbalstīja, un tagad par to diskutēs Saeima, taču starp koalīcijas partijām izcēlies strīds, vai jaunais likums neaizskar cilvēku privātumu. "Progresīvie" par to prasīs Tiesībsarga atzinumu.
Krāpnieciskus zvanus vai īsziņas saņēmis gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs, kam ir telefons. Tādu saņēma arī Lāsma. Meitene stāsta, – kā sūtītājs uzrādījies pasts. Ziņojumā bija rakstīts, ka ir jāpiemaksā par pakomātu. Tieši todien viņa gaidīja internetā pasūtītu paciņu, tāpēc noticēja un sekoja instrukcijām.
Mani aizveda tālāk uz visiem bankas datiem. Man jorprojām neliekas nekas aizdomīgi, un es savadu visus bankas datus. […] Aiziet uz "Smart ID", visu apstiprinu un man tāds – tūlīt samaksāšu 1,42 eiro, un man atsūtīs adresi, kur ir mana paciņa. Es to otro PIN ievadu, sēžu un bam, redzu, ka "Swedbankā" 600 eiro vienkārši ir novilkti.
Lāsma uzreiz sazinājās ar banku, taču tā kā pati bija ievadījusi apstiprinājuma kodus, banka atbildēja, ka naudu atgūt nav iespējams. Līdzīgu atbildi saņēma arī policijā.
Viņa ir tikai viena no 2023. gadā apkrāptajiem aptuveni 1200 cilvēkiem. Policijas apkopojums gan nav pilnīgs, jo ne visi par noziegumiem ziņo. Latvijā ar katru gadu krāpšanas izdara biežāk un izvilina arvien vairāk – 2024. gadā no 1254 iedzīvotājiem noziedznieki izkrāpa vairāk nekā 8,7 miljonus, bet pērn no 2111 krāpnieki izvilināja gandrīz 13,9 miljonus.
Lai apkarotu telefonkrāpniekus, Iekšlietu ministrija piedāvājusi noteikt priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju kā obligātu. Ieceri šonedēļ apstiprināja valdība, taču starp koalīcijas partijām radies strīds, vai jaunais regulējums neierobežo cilvēku privātumu.
Likumu izstrādāja "Jaunās Vienotības" pārraudzībā esošā Iekšlietu ministrija. Mērķis ir ierobežot anonīmas SIM kartes. Ideja nav jauna. Par to diskutēja jau pirms 10 gadiem. Taču lēmumu nepieņēma, jo uzskatīja, ka tas strādās, ja Eiropas Savienības (ES) valstis to darīs kopā. Anonīmās kartes aizliegtas 19 Eiropas Savienības valstīs un gandrīz 160 valstīs pasaulē – tas ir absolūtais vairākums, jo kopā ir 195 valstis.
Līdz ar telefonkrāpnieku uzplaukumu diskusijas par to atsākās. Iekšlietu ministrija pie jaunajiem nosacījumiem strādāja vairāk nekā gadu. Sākumā plānoja likt reģistrēt kartiņas pilnīgi visiem, taču vienojās noteikumu attiecināt tikai uz jaunām.
Primāri, mēs, protams, ņemot vērā, ka arī šajā politiskajā diskusijā tika minēta Lietuvas pieredze, esam komunicējuši ar kolēģiem un, jā, arī viņu pusē ir bijis šis kompromiss attiecībā uz iepriekš iegādāto karšu neaiztikšanu, tā teikt, un pienākuma noteikšanu no konkrētā brīža. Bet vēlreiz, mēs redzam to, ka mūsu kartes tiek plaši izmantotas. Tā ir tā joma, kur, protams, joprojām paliks vēl tās citas valstis, kuru kartes varēs pirkt un izmantot, bet vismaz mēs nebūsim to valstu sarakstā.
Ministrija ir pārliecināta, ka aizliegums mazinās telefonkrāpšanas gadījumus. Lietuvā, kur šāds regulējums ir spēkā kopš pagājušā gada, tas nepierādās. 2024.gadā tur reģistrēja 4739 krāpšanas gadījumus, kas iedzīvotājiem radīja aptuveni 15 miljonu eiro zaudējumus. Pērn – par 300 incidentiem mazāk, taču noziedzniekiem izdevās izkrāpt daudz vairāk – 34 miljonus eiro.
Vaicāts, vai nevar prognozēt, ka šāda regulējuma ieviešana mazinās šos krāpniecības zvanus, Trofimovs atbild: "Es domāju, ka viennozīmīgi mazinās, bet viņa noteikti nenovērsīs to fenomenu kā tādu. Bet tas ir būtisks instruments, lai ierobežotu un, protams, būtisks instruments plašākā kontekstā, ne tikai telefonkrāpnieku gadījumā."
"Nekā personīga" jau stāstīja, ka rudenī Valsts policija veica vērienīgu kratīšanu uzņēmumā Rīgā, kas piedāvāja īrēt telefona numurus. Tā bija SIM ferma, kurā ar speciālu ierīci vienlaikus darbināja vairāk nekā 40 tūkstošus SIM karšu. Firmas pakalpojumus izmantoja arī noziedznieki, jo tā ļāva anonīmi veikt krāpšanu, izplatīt kontrabandu un pat bērnu pornogrāfiju.
Latvijā reģistrētas SIM kartes atrastas arī meteoroloģiskajos kontrabandas balonos, ar kuriem Latvijā un Lietuvā iepludina nelegālās cigaretes no Baltkrievijas. Arī šādus noziegumus ministrija cer apkarot ar jauno regulējumu.
Valdības sēdē pret jauno likumu iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras ieskatā tas varētu uzlikt nesamērīgu slogu iedzīvotājiem un komersantiem. Iebildumi bija arī zemkopības ministram Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības, kurš teica, ka jaunā norma aizskar cilvēku pamattiesības.
"Mums valdībā tāpat ir mazākums un es saprotu, ka šis tiks apstiprināts, bet diskusijas noteikti būs Saeimā un par to mēs signalizējam. Es vēlreiz uzsveru, ka šis likumprojekts noteikti tā vienkārši nevirzīsies uz priekšu," 3. marta valdības sēdē norādīja Krauze.
Divas dienas vēlāk partijas viedoklis mainījās, principiālu iebildumu vairs neesot. Likumprojekts esot jāuzlabo, taču ZZS to, visticamāk, atbalstīs. Pretrunas ar privātuma aizsardzību partija vairs nesaskata.
Šis bija viens no apsvērumiem, kuru mēs ņēmām vērā, iekšēji par šo diskutējot. Un kaut kādā mērā tā ir baža vai aspekts, kuru mēs ņemam vērā un ierēķinām, bet, zinot kopējo problēmu, kuru vajag risināt, tā ir krāpniecības, kontrabandas ierobežošana, šobrīd izskatās, ka šis kompromiss, neaiztiekot līdzšinējos numurus, bet skatoties tikai uz jaunajiem, varētu būt tas, ar kuru mēs virzāmies uz priekšu.
Tagad par privātuma aizskārumu nobažījušies Progresīvie. Partija pieturas pie pārliecības, ka var būt objektīvi iemesli, kad anonimitāte ir svarīga, piemēram, trauksmes cēlējiem vai vardarbības upuriem. Viņi vēlas, lai likumu izvērtē Tiesībsargs.
[Jautājums: Tad, jūsuprāt, likumprojekts nav līdz galam sagatavots?]
Jā, nu acīmredzot, ja nav bijusi pilna saskaņošana Ministru kabinetā no visām iesaistītajām ministrijām. Šī gan nav pirmā reize, kad no Ministru kabineta nāk likumprojekti, kas nav pilnībā saskaņoti. Dažreiz ir situācijas, kad tas ir nepieciešams. Vai tas bija šis gadījums? Es neesmu pārliecināts. Manuprāt, šobrīd bija centieni nodemonstrēt, ka par šo jautājumu domā un risinājumi tiek virzīti un tad atlikt to lielāko, dziļāko diskusiju Saeimas komisijā, kas var ieilgt.
Man ir ļoti grūti iedomāties, kas ir šis dīvainais privātums, kur nevajag reģistrēt SIM kartes. Man liekas, 99% cilvēki ir pieraduši savu telefonu lietot kā normālā situācijā un neviens jau neaizliegs šīs SIM kartes kā tādas, vienkārši ir jābūt skaidrībai, kam ir šīs sim kartes, kāpēc viņas ir […] Es uzskatu, ka likums kopumā ir kvalitatīvi sagatavots, bet vai šim likumam ir kādi iespējami uzlabojumi? Es teiktu, ka gandrīz ikviens likums, kas atnāk no Ministru kabineta Saeimā, vai nu juridiskais birojs vai ar ekspertiem, kaut kas tiek uzlabots.
Praktiski jebkura jauna likuma norma ierobežo cilvēku tiesības, skaidro bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tagad Augstākās tiesas senatore Sanita Osipova. Likumdevējam jāvadās pēc samērīguma principa, kas šajā gadījumā ir ievērots.
Augstākās tiesas senatore Sanita Osipova norāda: "Tie argumenti, ar kuriem šis likumprojekts ir ceļojis un nonācis Saeimā, vispirms ir vērsti uz to, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības […] Mums ir jāatceras, ka tas varētu skart arī demokrātiju un valsts drošību, tāpēc ka šādā veidā var sazināties arī teroristi. Šo var izmantot arī noziedznieki. Protams, ka tā ir iejaukšanās personas privātumā. Valstij diez vai varētu interesēt, ka šāds nereģistrēts numurs tiek izmantots, piemēram, lai krāptu laulāto. […] Manuprāt, šeit tās bažas Saeimas deputāti varētu arī noņemt.
Opozīcijas partijas, visticamāk, balsos par. Viedokļa nebija tikai Nacionālajai Apvienībai, kura par to vēl tikai diskutēs.
Uzklausīsim tos viedokļus un pieņemsim lēmumu. Lai atnāk šis piedāvājums līdz komisijai un tad skatīsimies, kāds tas ir. Bet tas, ka kaut kas ir jādara, viennozīmīgi, lai ierobežotu šo krāpniecību, tas ir vairāk nekā skaidrs. Un šī ir viena no galvenajām problēmām, šīs nereģistrētās sim kartes.
Klausieties, kāds privātums. Notiek laupīšanas. Vairāk nekā 25 miljoni iedzīvotājiem izlaupīti ar telefonkrāpniecības palīdzību, dzīvokļus izlaupa. Par ko jūs runājat, kāds privātums? […] Es uzskatu, ka nevajag nevienai frakcijai šeit būt laupītāju aizstāvjiem vai advokātiem.
Tam, ka stingrāki ierobežojumi SIM kartēm ir nepieciešami, piekrīt arī Elviss Strazdiņš, kurš seko līdzi telefonkrāpnieku aktivitātēm Latvijā. Viņa ieskatā, tas ne tikai palīdzēs cīnīties ar noziedzniekiem, bet arī uzlabos valsts drošību.
Kibernoziegumu pētnieks Elviss Strazdiņš norāda: "Ja, piemēram, šeit ielido kaut kādi mūsu ienaidnieku droni un tie būs reģistrēti, piemēram, ar Krievijas SIM kartēm, tad tajā brīdī visos torņos varēs nogriezt Krievijas SIM karšu atbalstu un tiem vajadzēs Eiropas Savienības SIM kartes. Mēs varam vispār tajā brīdī nogriezt jebkādu ārpus Latvijas SIM karšu atbalstu šeit […] Līdz ar to, ja pienāk kaut kāda krīzes stunda, arī tas palīdzēs, ka varēs pie torņiem tikai ar Latvijas SIM kartēm pieslēgties."
Ministru kabineta apstiprinātajā redakcijā rakstīts, ka likums varētu stāties spēkā jau 1.oktobrī. Vai Saeimai izdosies to pieņemt pirms šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām – koalīcijas partiju frakciju līderi bija atturīgi prognozēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
