Uz saturu

Tiesa lemj, ka Latvijas iestādes var piemērot arī ASV sankcijas

5. aprīlī 20:56

Pēc četru gadu ilgas tiesāšanās un zaudējumiem zemākās instancēs mediju uzraugs NEPLP ir guvis nozīmīgu uzvaru Augstākajā tiesā. Lietā par vairāku Krievijas TV kanālu aizliegšanu Latvijā tiesa atzinusi, ka valsts iestādēm nav akli jāseko likuma burtam, bet ir tiesības ņemt vērā ģeopolitisko situāciju un piemērot ASV noteiktās sankcijas. Spriedums ir precedents visai valsts pārvaldei.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirms četriem gadiem NEPLP Latvijā aizliedza "Gazprom" grupas TV kanālu retranslāciju Latvijā. Divās instancēs tiesa uzskatīja, ka rīcība bija pretlikumīga, bet Augstākā tiesa lēmusi NEPLP par labu.

Sākoties karam, "Gazprom Media" portfelī bija 41 kanāls. 18 no tiem retranslēja arī Latvijas operatori. Lielākā daļa bija izklaides kanāli ar seriāliem, filmām, humora raidījumiem un tamlīdzīgi. Divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aizliedza to raidīšanu Latvijā, jo "Gazprom Media" īpašnieks – "Gazprom Bank" – iekļauts ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja jeb OFAC sankcijās. Eiropas sarakstā tā nebija, jo valstis turpināja iepirkt gāzi no "Gazprom".

Kādā Jūrmalas privātmājā reģistrētā SIA "Global Media" lēmumu pārsūdzēja tiesā. Šī firma Latvijā pārstāvēja piecus no aizliegtajiem kanāliem. ("TNT Comedy", "TNT4 International", "Friday International", "KHL TV Channel", "TNT Music") Pirmā instance prasību apmierināja un atcēla NEPLP lēmumu. Tā uzskatīja, ka padomei nav tiesību tieši piemērot ASV sankcijas un ka tā pārkāpusi savu kompetenci.

Saeima grozīja likumu, paredzot, ka padome var aizliegt tādu valstu kanālus, kuras grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību. Tomēr NEPLP turpināja tiesāties principa pēc.

Ivars Āboliņš
NEPLP priekšsēdētājs

"NEPLP uztur šo sarakstu ar programmām, kuras Latvijas uzņēmēji drīkst rādīt, ar kurām Latvijas uzņēmēji drīkst sadarboties. Un kas tad iznāk, ka valsts ieliek šajā sarakstā Amerikas Savienoto Valstu OFAC sankcijām pakļautās programmas un saka: droši ar šīm programmām sadarbojaties. Ko būtībā bija pateikušas pirmās divu instanču tiesas, tās bija pateikušas, ka NEPLP funkcijas ir ļoti šauras, ka mēs pat kara apstākļos kaut ko varam darīt tikai konkrētos gadījumos."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šī gada martā savu vārdu lietā teica Augstākā tiesa. Tā secināja, ka Latvijas iestādes ārkārtas apstākļos var ņemt vērā ASV sankcijas un ka ir jāņem vērā, ka kaimiņvalsts sākusi agresīvu karu.

Rudīte Vīduša
Augstākās tiesas senatore

"Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, var būt brīži, kad valsts interesēs ir jārīkojas ne tikai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet arī jebkurai valsts iestādei, jārūpējas par valsts drošību un noteiktā ģeopolitiskā situācijā jārīkojas ātri. Ja ir šīs sankcijas ir noteiktas un ja šis uzņēmums bagātina tās valsts ekonomiku, kura ir uzsākusi karadarbību citā valstī, tad valsts kaut vai ētisku iemeslu dēļ drīkstētu pateikt, ka tā neslēgs līgumu."

Tas, ko tiesa aizvien nav izlēmusi, – vai padomes lēmums bija pareizs. Tas atkal būs jāvērtē otrās instances tiesai. Tā kā apstākļi mainījušies, un "Gazprom" kanālus tāpat vairs nevar translēt, to pārstāvim "Global Media" vēl jāpamato, kādēļ tiesāšanās jāturpina. Firmas pārstāvis Anžejs Pjateckis neatbildēja, vai uzņēmums to darīs.

Uzņēmums Latvijā aizliegtos kanālus turpināja pārraidīt citās Baltijas valstīs. Latvijā tas turpina izplatīt divus krievu valodā raidošus izklaides kanālus.

Neatkarīgi no tālākās tiesvedības gaitas "Gazprom" kanāli Latvijas TV ekrānos neatgriezīsies. Taču Augstākās tiesas spriedums ir nozīmīgs. Tas valsts iestādēm liek ņemt vērā arī citu valstu sankcijas.

Rudīte Vīduša
Augstākās tiesas senatore

NP: Tas attiecas tikai uz ASV, vai mēs varētu arī ņemt vērā Kanādas, Ukrainas sankcijas, kur arī ir daudz personu un uzņēmumu, kas nav Eiropas Savienības sankcijās?

"Tieši to mēs arī spriedumā skaidrojām, ka ir tikai noteikta valstu grupa, kuru sankcijas šādā veidā Latvijai ir jāapsver, un tas ir paredzēts Latvijas un starptautisko sankciju likumā, kur tātad vai nu NATO dalībvalsts, vai Eiropas Savienības dalībvalstu sankcijas var šādā veidā tiktu ņemtas vērā."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Paulis Iļjenkovs
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos

"Tiesas analīze par to, ka visām valsts institūcijām, kas jebkādā veidā nodarbojas par Krievijas sankciju piemērošanu vai izvērtē ar Krieviju saistītos riskus, ka viņām ir jāņem vērā ģeopolitiskais konteksts. Un, mūsuprāt, šī tiesas tēze ir pati svarīgākā sadaļa attiecībā uz sankciju piemērošanu kopumā."

Šobrīd Latvijā bankām jau ir jāievēro ASV sankcijas, lai tās drīkstētu turpināt darbu ar dolāriem un lai pret tām nevērstu sekundārās sankcijas. Arī valsts iepirkumos nevar piedalīties ASV sankciju sarakstos esoši uzņēmumi. Par sankcijām atbildīgais Finanšu izlūkošanas dienests pieļauj, ka Senāta spriedums ļaus vēl plašāk ierobežot citās valstīs sodītos.

Paulis Iļjenkovs
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos

"Lasot šo spriedumu, varētu nonākt pie secinājuma, ka Ukrainas sankcijas varētu tikt ņemtas vērā kā faktors, izvērtējot, piemēram, šādus līdzīgus gadījumus, kā bija ar konkrēto NEPLP lēmumu."

"Nekā personīga" jau stāstīja par Latvijas uzņēmumiem, kas Baltijas jūrā turpina apkalpot Krievijas ēnu flotes kuģus. Shēmas centrālā firma ("Fast Bunkering") ir Ukrainas un Kanādas sankcijās, bet Eiropa aizvien nav spējusi vienoties par krievu naftu transportējošo kuģu bunkurēšanas aizliegšanu.

Paulis Iļjenkovs
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos

"Par to, vai tam varētu būt kādas tālejošas sekas uz aktīvu iesaldēšanu – drīzāk nē, bet, ja šādas personas vēlētos iesaistīties, piemēram, publiskajos iepirkumos vai kādas citas darbības ar valsti, no kurām varētu gūt finansiālu labumu. Par to gan varētu redzēt, ka šādām personām būtu ierobežojumi, tajā skaitā šī sprieduma dēļ, patiesībā valsts iestādēm būtu jāņem vērā šādi riski."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

ASV ir Eiropas stratēģiskais partneris, taču šī partnerība pēdējā gada laikā sašķobījusies. ASV prezidents Donalds Tramps regulāri dusmojas un draud. Sekas pagaidām ir augstāki tarifi, ne sankcijas.

Paulis Iļjenkovs
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos

NP: OFAC pēkšņi nosaka sankcijas pret BBC, vai tad mēs sekojam un neļaujam raidīt BBC?

"Tas ir vērtēšanas jautājums, to gan kasācijas tiesa pasaka, gan arī mūsu lēmumā tas ir vērtēšanas jautājums. Latvijai ir tiesības, ja mēs paskatāmies Sankciju Likumu, ir tiesības piemērot arī citas sankcijas, kuras nav obligātas. Tā jau būs pavisam cita pasaule, ja Amerikas Savienotās Valstis pakļaus Lielbritāniju sankcijām. Tie būs pilnīgi jauni apstākļi."

Rudīte Vīduša
Augstākās tiesas senatore

"Galvenā garantija ir tas, kamēr pastāv neatkarīga tiesa, tikmēr viss viens, kāda partija, viss viens, kuras valsts sankcija, tiesas uzdevums rūpēties, lai Satversme tiktu ievērota, demokrātija strādātu, preses brīvība, vārda brīvība strādātu."

Vairāki no pēdējiem Augstākās tiesas spriedumiem pret formālismu valsts varas izpausmēs. Piemēram, tā atcēla zemākas instances tiesas lēmumu nepieņemt vājredzīgas seniores sūdzību, jo labojumus tajā bija iesniegusi dienu pēc termiņa.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm