Tiesa palaiž vaļā Latvijā arestētus Piedņestras oligarhu 80 miljonus eiro
Tiesa nolēmusi nekonfiscēt 80 miljonus eiro, kas glabājās ABLV bankā un saistīti ar Krievijas kontrolētā Piedņestras reģiona organizēto noziedzību. Tiesas ieskatā izmeklētāju savāktie pierādījumi nav bijuši pietiekami, bet likumsargi uzskata, ka tiesneši naudas mazgāšanas lietās lemj par labu noziedzniekiem.
2020. gada jūlijā Valsts policija ABLV bankā arestēja 80 miljonus eiro. Tie piederēja cilvēkiem, kas saistīti ar Piedņestras reģiona lielāko korporāciju – "Sheriff". Šī Moldovas teritorija 1992. gadā paziņoja par neatkarību, bet realitātē to kontrolē Krievija.
"Sheriff" un tās īpašniekam Viktoram Gušanam ir monopols pār reģiona medijiem, lielveikaliem, degvielas tirdzniecību. Gušans ir kādreizējais VDK virsnieks un tagad kontrolē ap 60% neatzītās Piedņestras ekonomikas, un līdz ar to – arī vietējo politiku.
"Es korporāciju "Sheriff" dēvētu par Kremļa rēgu Austrumeiropā, Kremļa biznesa rēgu Austrumeiropā. Šo firmu dibināja divi vietējie oligarhi: Viktors Gušans un Iļja Kazmalijs. Tā kā "Šeriff" ienākumi ir aptuveni divas reizes lielāki nekā tā sauktās Piedņestras budžeta ienākumi, Piedņestru reizēm sauc par "Šerifa republiku".
Piedņestras otrs nosaukums ir "kontrabandistu melnais caurums". Šī kontrabanda vēl pirms 2022. gada pilna mēroga kara virzījās no Ukrainas uz Rietumu valstīm, uz Latviju – mums ir tādi dati -, uz Igauniju, uz Itāliju, uz Bulgāriju. Pirms gadiem 15 bija milzīga krimināllieta par cigarešu kontrabandu miljardos. Un viena no figūrām šajā lietā bija firma "Šerifs"."
"Pēc vairāku gadu intensīvas izmeklēšanas, veicot tās izmeklēšanas darbības, kuras mums objektīvi ir iespējams izdarīt šeit Latvijā, sūtot arī tiesiskās palīdzības lūgumus uz citām valstīm, mēs bijām savākuši tādu pierādījumu kopumu, tādu pierādījumu daudzumu, kas, mūsuprāt, vedināja domāt, ka šie te arestētie līdzekļi ir noziedzīgas izcelsmes."
Uzzināt, kā tieši nauda iegūta, proti, kāds ir bijis predikatīvais noziegums, Latvijas izmeklētājiem neizdevās. Arī Moldova izmeklēt noziegumus okupētajā teritorijā nespēj. Taču likumsargiem nebija šaubu, ka tā tika atmazgāta – tas pats par sevi jau ir noziegums. Uz to norāda netieši pierādījumi – nauda tiek pārskaitīta starp čaulas uzņēmumiem ofšoru valstīs, kompānijas vada nomināli, nevis reālie direktori, līdzekļi laisti cauri garai firmu ķēdei un daudzo darījumu detaļās norādīts, ka tie ir aizdevumi.
"Darījumi, ko mēs redzējām, bija tranzīta rakstura, aizdevuma rakstura, kas nozīmē to, ka ļoti daudz šajā izmeklēšanā iesaistītās kompānijas viena otrai šos te līdzekļus aizdod, turpu šurpu pārskaita, jā, arī pērk preces un pakalpojumus, un tā arī ir viena no tām grūtībām, respektīvi, pēc kāda noteikta laika jau apgāzt šos te apgalvojumus, ka šādi darījumi faktiski nav notikuši."
"Tika iegūta virkne ar Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātajām tipoloģijām, kas ir netiešie pierādījumi, čaulu esamība, nominālie direktori, pagarinātas finanšu plūsma starp ofšoriem. Tāpat arī neskaidra šī te finansiālā pamatojums finansiālais pārskaitījumiem, kā arī daudz citas pazīmes."
Ekonomisko lietu tiesa uzskatīja, ka pierādījumi nav pietiekami un 2023. gadā nolēma 80 miljonus nekonfiscēt. To prokuratūra apstrīdēja, taču šī gada septembrī Rīgas apgabaltiesa lēmumu atstāja negrozītu. Naudu nācies atgriezt okupētās Piedņestras oligarham.
"Pēc tiesas lēmuma, Apgabaltiesas lēmuma, mums vairs nav pamata viņu turēt, un mums viņa jāatgriež."
Visas naudas mazgāšanas lietas, arī naudas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un līdz ar to – konfiscējamu, skata 2021.gadā izveidotā Ekonomisko lietu tiesa. Šīs lietas ir slepenas, tādēļ tiesas priekšsēdētājs neatklāj konkrētās Piedņestras oligarhu lietas detaļas.
"Izmeklētājiem ir grūtības demonstrēt tiesai tādā uzskatāmā veidā to viņu pārliecību, kāpēc viņi uzskata, ka šī ir noziedzīgi iegūta manta. Viņi ir salasījuši, salikuši savā lēmumā dažāda veida tipoloģijas, kuru dēļ viņi uzskata, ka kuras viņiem šķiet rada aizdomas par tās mantas izcelsmes likumību. Bet, tas, ko es personīgi kā tiesnesi meklēju, šo te apstākļu koncentrāciju, ka viņi nav kaut kādi nejauši samesti kopā apstākļi."
Kriminālprocesa likums ļauj konfiscēt naudu, arī tad, ja nav iespējams pierādīt, ka tā iegūta nozieguma rezultātā. Tas tādēļ, ka Latvijas likumsargiem nav iespējams izmeklēt Krievijā un citās nedraudzīgās valstīs vai teritorijās notikušo noziegumu. Ekonomisko lietu tiesa šo likuma pantu apstrīdēja Satversmes tiesā.
"Tātad Satversmes tiesa ir skatījusi vairākas lietas, kas ir saistītas ar tā saukto īpašo procesu jeb konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Satversmes tiesa ir noteikusi, ka mantu par noziedzīgu iegūtu var atzīt divos veidos. Pirmais veids, konkrēti pierādot predikatīvo noziedzīgo nodarījumu. Otrs veids – ir ar netiešajiem pierādījumiem."
Juriss kā piemēru min Vladimira Putina drauga Arkādija Rotenberga līdzekļu konfiskāciju. Noskaidrot, no kurienes tieši nāca Latvijas bankās atrastie četri miljoni eiro, nevarēja. Bet tiesa lēma šo naudu konfiscēt.
"Bija saprotams, ka pie šādiem apstākļiem nebūtu pareizi un iespējams tiesību aizsardzības iestādēm vērsties Krievijas Federācijā ar lūgumu, lai viņi pret Rotenberga kungu uzsāk kādu kriminālprocesu vai varbūt jau ir uzsākuši, noskaidrojuši, kādu tad iespējamos noziedzīgo nodarījumu rezultātā viņi tieši šos līdzekļus ir konkrēti ieguvis."
Satversmes tiesa secināja, ka šī prakse atbilst Latvijas konstitūcijai. Tomēr Ekonomisko lietu tiesa arvien biežāk atsakot arestētās naudas konfiskāciju. Piedņestras 80 miljoni ir īpaši spilgts piemērs tādēļ, ka ir viena no lielākajām Latvijā arestētajām summām.
"Pierādījuma bāze bija pietiekama gan izmeklēšanas, gan prokuratūras ieskatā. Bija tipoloģijas, netiešie pierādījumi tika savākti, kas būtu jāvērtē kopsakarā vienu, bet līdzīgās lietās ar šiem te pašiem pierādījumiem, ar tādu pašu pierādījumu bāzi ir bijis pietiekami. Līdz ar to, visticamāk, norāda kaut kādu nevienveidīgu praksi."
Ekonomisko lietu tiesas sākumā lielākajā daļā gadījumu lēma par labu naudas konfiskācijai. Tagad statistika ir pretēja – lielākoties konfiskāciju atsaka un lietu slēdz.
ABLV bankā likumsargi arestēja vairāk nekā miljardu eiro, ierosināja vairākus simtus kriminālprocesu par naudas mazgāšanu. Aptuveni trešā daļa no šīs summas jau konfiscēta un ieskaitīta valsts budžetā. Bet tiesai vēl būs jālemj par 700 miljoniem.
"Procentuālā daļa, cik bieži mūsu savāktie pierādījumi tiek atzīti par pietiekamiem, lai atzītu mantas noziedzīgo izcelsmi, tā samazinās. Tas, protams, ir saistīts gan ar lietu sarežģītības pieaugumu. Viņas paliek grūtākas, viņas paliek sarežģītākas. Mācāmies ne tikai mēs, mācās arī pret pretējā puse."
Arī tiesas izvirzītās prasības ir mainījušās un esot nesasniedzamas. Tiesa pārmetumus noraida. Tās ieskatā paši izmeklētāji un prokurori esot pavirši un neizdara savu darbu līdz galam. Viņi nākot uz tiesu tikai tādēļ, ka tuvojas naudai uzliktā aresta termiņš.
"Ja tomēr nav to pārliecinošo pierādījumu, ka ir bijis tas predikatīvais nodarījums, tad tomēr saprast, ka nepietiek salikt čupiņā tās tipoloģijas, ir jāizveido tāds stāsts, ka, lūk, paskatieties, nav iespējams cits izskaidrojums, kā vien, ka šādā apstākļu kombinācijā tikai vienīgi ir izskaidrojums, ka tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi. No vienas puses – sabiedrības intereses, lai mūs te neapdraud melnā nauda, nerada risku mūsu finanšu sistēmai, kas, kas bija ABLV gadījumā. Un no otras puses – lai mēs nesamērīgi nepārkāptu uzņēmēja intereses, kurš vienkārši grib nopelnīt un kurš meklēs veidu, kā izdzīvot šajā konkurences cīņā."
Cīņu ar naudas atmazgāšanu Latvija sāka tikai pēc tam, kad melnās naudas dēļ mums draudēja starptautiska finanšu izolācija. Decembrī tiks publicēts jaunākais Moneyval ziņojums par Latviju, kas būšot ļoti pozitīvs. Tādēļ melnās naudas apkarošana vairs nav prioritāte.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
