Ukrainas žurnālisti lūdz palīdzību darba turpināšanai kara apstākļos
"Nekā personīga" brīdina, ka turpmākajā sižetā var būt arī vairāki nepatīkami un satraucoši kadri.
Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti trīs žurnālisti un vismaz 40 ievainoti. Telekompānijas "Sky News" filmēšanas grupas uzņemtie kadri apstiprina, ka viņu automašīna kļuva par krievu sabotieru mērķi. Lodes sprāgst visapkārt, bet brīnumainā kārtā apšaudes laikā visiem izdodas izrauties no sacaurumotā auto. Ievainots tikai viens žurnālists.
"Current time" filmēšanas grupu pirms dažām dienām ar 152 mm artilēriju apšaudīja Kijivas ziemeļos.
Horenkas ciemā pie Kijivas 15. martā savus pēdējos kadrus nofilmēja "Fox News" operators Pjērs Zakševskis. Mirst arī ukraiņu žurnāliste Oleksandra Kuvšinova, kura pavadīja filmēšanas grupu.
Izdzīvojušo operatoru, kurš strādāja kopā ar žurnālistu Brentu Renaudu, nošāva Irpiņā pie Kijivas.
Ukrainā patlaban visi žurnālisti ir kara reportieri. Arī tie, kuri iepriekš rakstīja par jaunākajiem mobilajiem telefoniem vai atmaskoja korumpantus. Daudzi no tiem, kuri palikuši kauju epicentrā, piemēram, Kijivā, kameras, mikrofonus un fotoaparātus nomainījuši ar ieročiem un karo. Vairums patvērušies ārvalstīs, bet ir arī tādi, kuri palikuši un turpina darbu.
Taras Maselko pirms 24.februāra strādāja par tēla konsultantu vietājam alus ražotājam. Tagad viņš ar kolēģiem no alus pudelēm gatavo Molotova kokteiļus un Ļvivā palīdz organizēt ārvalstu mediju žurnālistu darbu.
"Vairākiem no medijiem ir kara pieredze Sīrijā, Irākā vai Izraēlā. Bet daži ir tikai ziņu mediji un daudzi nezina, kas ir karš. Ļvivā šobrīd ir nosacīti droši. Šorīt bija bumbu sprādzieni tieši blakus lidostai. Skanēja sirēnas. Bet saprotat – ir pagājušas trīs nedēļas un šī ir mūsu jaunā realitāte. Mums. Visiem, kuri atrodas šeit. Ikdienā tu jūti stresu, skumjas, kad vien skaties ziņas. Viņi met bumbas civilajiem mērķiem un viņi slepkavo bērnus. Viņi apšauda slimnīcas. Tas ir briesmīgi."
Soņa Koškina vēl nesen strādāja birojā pašā Kijivas centrā netālu no Neatkarības laukuma. Viņa vada lielāko neatkarīgo interneta mediju Ukrainā. Pērcēlusies uz Prāgu, bet daudzi kolēģi palikuši.
"Protams, ka mūsu datu plūsma pieauga vairākas reizes, jo mājas lapas noslodze palielinājās. Katru dienu no Krievijas puses pret mums notiek DDOS uzbrukumi. Bet īpaši plūsma palielinās vakaros, kad sākas aviouzlidojumi un cilvēki dodas uz bumbu patversmēm un pārskata ziņas. Mēs strādājām 2014.gadā, strādājām visus pēdējos astoņus gadus un mēs saprotam, ko nozīmē strādāt kritiskos apstākļos. Un pirms kara es lūdzu mūsu informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļai tam speciāli pievērsties. Mēs izveidojām "spoguļlapas", nodrošinājām serveru drošību, lai būtu pārliecināti, ja piemēram, ar vienu no serveriem kaut kas notiek, mēs varam strādāt ar rezerves serveri. Ja ar rezerves serveri kaut kas notiek, mēs varam strādāt ar trešo. Protams, tas nozīmēja ne mazus izdevumus, bet tas viss attaisnojās."
Timurs Vorona iepriekš savā izdevumā rakstīja par iphoniem un rūteriem. Bet, karam sākoties, visu redakcijas naudu izmaksājis darbiniekiem. Patlaban viņi veido materiālus, piemēram, kādus sakaru līdzekļus izmantot kara apstākļos. Lietotāju skaits būtiski pieaudzis, jo šāda informācija ir ļoti vajadzīga. Bet nauda ir beigusies.
"Mēs dodam ukraiņiem noderīgus padomus, kā šajā karā izdzīvot, kā ukraiņi var iegūt patvērumu un nokļūt Polijā vai Vācijā. Stāstam par jauniem servisiem, piemēram, kas ziņo par gaisa uzlidojumiem. Mēs pilnībā atspoguļojam jaunākos notikumus un stāstām cilvēkiem, kas notiek un sniedzam noderīgu informāciju. Mūsu datu plūsma ir dubultojusies, bet diemžēl ienākumi sanieguši 0. Mūsu kolēģi strādā bez brīvdienām. Daži no bumbu patversmēm, daži zem lodēm. Praktiski kara apstākļos."
Veronika strādā "Radio brīvā Eiropa", kuras žurnālisti joprojām turpina atrasties karstākajos kaujas punktos.
"Mūsu mobilo sakaru operatori arī ir šī kara varoņi. Jo pretējā gadījumā mums nebūtu iespējas tik ātri izplatīt ziņas par Krievijas zvērībām Ukrainā. Un tas patiešām palīdz pasaulei saprast, kas notiek un kuram ir taisnība šajā konfliktā," pastāstīja "Radio brīvā Eiropa" žurnāliste Veronika Melkožerova.
Dima Repliančuks iepriekš atmaskoja korumpantus un nodarbojās ar pētniecisko žurnālistiku. Arī viņš patlaban atrodas Kijivā un stāsta par karu. Nesen ar kolēģiem atklājuši kara laikā aizmukušā Krievijas prezidenta Vladimiram Putinam pietuvināta vietējā oligarha Viktora Medvedžuka villu. Tās pagalmā atrodas burtiski apzeltīts vilciena vagons, kurā bijis pat zelta pods.
"Vācam naudu, pērkam jaunas kameras, objektīvus, skaņas tehniku un arī individuālās aizsardzības lietas. Es nekad nebiju iedomājies, ka man būtu nepieciešami taktiskie zābaki, jo, ja tu strādā kaujas zonā un, jo īpaši vietā, kur notikuši sprādzieni, tur ir metāla, betona un stikla atlūzas, var ļoti viegli ir savainoties. Sporta apavos tur nav iespējams pārvietoties."
Andrijs Kovoļenko miera laikos nodarbojās ar žurnālistu apmācību organizēšanu. Patlaban viņš atrodas Kijivā, diendienā nēsā bruņu vesti un koordinē ārvalstu lielo mediju kompāniju darbu Ukrainas galvaspilsētā. Drošības dēļ viņš ar "Nekā personīga" sarunājās pustumsām, sēžot savā auto.
"Mēs nekad neuzlabosim attiecības ar krieviem. Mēs atceramies visu. Mēs to atceramies. Es to pats redzēju. Kā žurnālists saprotu, ka man jāstrādā profesionāli, bet es nespēju. Es visas šīs sāpes "laižu caur sevi". Es redzēju sagrautās mājas, es redzēju cilvēku sagrautos likteņus, es redzēju sagrautas skolas. Es redzēju, ka tie nav militārie objektiu, kā teica krievi, ka viņi šaus tikai pa militārajiem objektiem. Un tā būs demilitarizācija. Tā tas nav. Tur nekas blakus neatrodas. Tas ir tikai un vienīgi ukraiņu tautas genocīds. Un mēs to viņiem nekad nepiedosim. Nekad."
TV3 žurnāliste Ieva Vārna vairākkārt jau bijusi Ukrainā un sola tur atkal atgriezties. Viņa stāsta, ka vietējo žurnālistu darba apstākļi ir ļoti smagi.
"Tas, ko dara Ukrainas žurnālisti, tas ir nenovērtējami, strādājot no šīm bumbu patvertnēm, no vietām, kur tiešām lodes un sprādzieni, šāvieni, raķetes lido katru stundu un katru minūti. Tas, kas notiek, kā viņiem trūkst, arī, aprunājoties ar žurnālistiem tur uz vietas, līdzīgi tāpat, kā nepieciešamais cilvēkiem, kas piedalās karā. Arī žurnālistiem ir nepieciešamas bruņuvestes, ķiveres – tas ir, tas, kā trūkst cilvēkiem tur uz vietas," pauda TV3 žurnāliste Ieva Vārna.
Viņa aicināja – ja Latvijas sabiedrībā kādam ir iespēja palīdzēt, ziedojot naudu, lai šīs lietas varētu iegādāties, tas noteikti ir jādara. "Patlaban mēs redzam Krievijas propagandu un dezinformāciju un to, ka joprojām ir arī mūsu sabiedrībā daudzi cilvēki, kuri skrien Maskavas propagandai no pakaļas. Tas ir nu neatsverami svarīgi, ka ukraiņu žurnālisti vai jebkuri starptautiski žurnālisti, kas strādā tur uz vietas, mums ziņo par patieso ainu, kāda tur ir. Lai mēs to saņemtu, mums viņi ir jāatbalsta," uzskata TV3 žurnāliste Ieva Vārna.
Ukrainas karam mēs ikviens varam tiešsaistē sekot 24 stundas septiņas dienas nedēļā. Un, kā saka žurnālists Dīvs Reiznieks, sajusties, ka atrodamies epicentrā. Bet informācijas dažādos "Telegram" kanālos, "Twitter" un citur patlaban ir tik ļoti daudz, ka kvalitatīvs žurnālistu darbs ir būtisks, lai spētu atsijāt propagandas radītos melus.
"Ukrainā patlaban mēs redzam ļoti daudz "spicākos" ārzemju reportierus, kuru darbs ir braukt pa karstajiem punktiem. Sīrijā ir traki, viņi brauc uz Sīriju, Ukrainā ir traki, viņi ir Ukrainā. Un tad ir ukraiņu žurnālisti, kuri, iespējams, nemaz nekādā veidā nebija saistīti ar militāro reportāžu, kara reportāžām vai ko tamlīdzīgu. Kuri vienkārši ir sava aroda speciālisti. Ja šiem, piemēram, ārzemju žurnālistiem ir spēcīga aizmugure, ukraiņu žurnālistiem – viņi ir savās vietās tāpat kā ukraiņu karavīri vai ukraiņu mediķi, vai jebkādi ukraiņu cilvēki, kuri tagad pēkšņi kļuvuši par militāristiem. Viņi atrod savā zemē, viņi to savu zemi pazīst, viņi zina. Un viņi dara savu darbu. Un bez žurnālistu darba mūsu bilde par notiekošo Ukrainā nebūtu iespējama."
"Nekā personīga" uzrunātie žurnālisti Ukrainā iedzīvotājiem Latvijā lūdz palīdzēt šajos traģiskajos apstākļos nodrošināt viņu darbu. Arī kauju vietās, kur daudzi mūsu ukraiņu kolēģi patlaban riskē ar savām dzīvībām.
Pēc raidījuma "Nekā personīga" savās "Facebook" un "Twiter" lapās publicēs gan Dīva Reiznieka apkopoto uzticamo mediju un soctīklu kontu sarakstu, kurus viņš iesaka lietot, lai iegūtu vispusīgu informāciju par notiekošo Ukrainas karā. Tāpat arī informāciju par to, kā iespējams finansiāli atbalstīt žurnālistus Ukrainā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
