Uz dienesta pārbaudes laiku atstādināta IT departamenta vadītāja Izglītības ministrijā; aizdomas par vairāku IZM IT iepirkumu lietderību

Par īpašām programmatūras licencēm, kuras Latvijā faktiski piegādā tikai viens uzņēmums, pirmais bažas raisīja Saeimas opozīcijā esošais Apvienotais saraksts.

Pērn martā Izglītības un zinātnes ministrija sludināja atklātu konkursu par programmatūras JAMA CONNECT iegādi  ministrijas vajadzībām. Nolikums paredz, ka pretendents ir autorizēts šo programmatūru izplatīt Latvijā. Tam būtu jānodrošina speciālisti ar vismaz triju gadu pieredzi, strādājot ar JAMA vai līdzvērtīgu programmatūru.

Iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents – kompānija "AA projekts", piedāvājot šo rīku par 40 tūkstošiem eiro. Iepirkumu pārtrauca. Taču ministrijas mājas lapā pieejamā informācija rāda, ka četrus mēnešus vēlāk tas pats uzņēmums  "AA projekts" tiek nolīgts par JAMA programmatūras JAMA SOFTWARE  un PLANVIEW HUB licenču piegādi un uzturēšanu vienam gadam "ministrijas projektu pārvaldības un informācijas sistēmu elektroniskās kopdarbības vides darbības nepārtrauktības nodrošināšanai". Tas izmaksās 274 tūkstošus. (273 650 eiro). Dārgākie ir tieši ieviešanas un konsultāciju pakalpojumi.

• JAMA SOFTWARE programmatūras licences 12 mēnešiem – 4000 eiro.
• PLANVIEW HUB programmatūras licences 12 mēnešiem – 19 000 eiro.
• Ieviešanas un konsultāciju pakalpojumi 12 mēnešiem – 215 000 eiro.

Šoreiz konkursa nebija. Kompāniju "AA projekts" izvēlējās sarunu procedūrā.

Iepirkuma dokumentus pētījušais Saeimas opozīcijas deputāts Česlavs Batņa uzskata, ka tehniskā specifikācija uzrakstīta šauri, iespējams, izslēdzot konkurentus. Līdz šim ministrija izmantojusi cita ražotāja programmatūras licences.

Česlavs Batņa

Saeimas deputāts, izglītības komisijas priekšsēdētājas biedrs (Apvienotais saraksts)

"Paradokss ir tāds, ka jau līdz šim ministrija izmantoja JIRA licences un vēl kas, tās ir divas ar pusi reizes lētākas nekā JAMA licences. Un tālāk visi projekti liecina, ka visos tālākajos projektos vairāk tiek izmantotas JIRA licences. Tad ir jautājums, vai mēs uz gadu paņemam JAMA licences, projekti nenoslēdzas. Tad es teikšu, tā ir nelietderīga līdzekļu izmantošana 273 tūkstošu apmērā. Un vai šī specifikācija nebija uzrakstīta tā, ka konkrēti šim uzņēmumam vajadzēja vinnēt šo stāstu?"

Aizdomas radušās arī pašā ministrijā. Izglītības ministre Dace Melbārde 10. martā pieprasīja sākt dienesta pārbaudi saistībā ar šo licenču piegādi un ieviešanu.

Dace Melbārde

Izglītības un zinātnes ministre (Jaunā Vienotība)

"Jautājums par JAMA programmatūras iepirkšanu šobrīd ir procesā. Es gaidu, kad dienesta komisija noslēgs savu darbu. Mēs gaidījām, kad atbildīgā amatpersona atgriežas no ilgstošas slimošanas. Tāpat ir papildus piesaistīts eksperts, lai sniegtu slēdzienu. Kad manā rīcībā būs informācija par dienesta izmeklēšanas rezultātiem, es plānoju tos publiskot. Manā rīcībā ir informācija, ka ministrijai ir bijusi cita programmatūra, kas jau attiecīgo problēmu vai jautājumu varētu risināt. Tāpēc arī radās jautājums, kāpēc ir vajadzīga vēl viena programmatūra."

Nolikumā kā persona, kura atbild par tehnisko specifikāciju, norādīta Informācijas tehnoloģiju departamenta direktore  Dace Zaļkalne. Viņa nesen disciplināri sodīta par nolaidību cita iepirkuma sakarā saistībā ar Latvijas Akadēmiskā datu pārraides tīkla darbības pakalpojuma nepārtrauktības apdraudējumu.

Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Saeimas deputāts, IZM parlamentārais sekretārs (Jaunā Vienotība)

"[Ja pareizi saprotu, tad departamenta direktore Dace Zaļkalne šobrīd ir atstādināta?-red.] Pēc manā rīcībā esošās informācijas, tad jā. Ir speciāla darba komisija, kas ministrijā strādā… Mēs kā politiskais birojs, mēs neiejaucamies šajā te procesā, lai neliktos, ka tur tiek darīts spiediens uz cilvēkiem, kas tur ir iesaistīti."

Pēc izglītības ministres teiktā secināms, ka Informācijas tehnoloģiju departamenta direktore iepriekš strādājusi pasūtījumu ieguvušajā firmā "AA projekts". Kamēr rit dienesta pārbaude, Dace Zaļkalne no pienākumu pildīšanas atstādināta. Pārbaudes rezultātus sola nākampiektdien.

Dace Melbārde

Izglītības un zinātnes ministre (Jaunā Vienotība)

"Manas aizdomas radās saistībā ar to, ka attiecīgais darbinieks iepriekš strādājis uzņēmumā, kur šīs licences tiek iepirktas. Bet arī šie fakti šobrīd tiek pārbaudīti. Pagaidām var runāt tikai par aizdomām, un mans jautājums ir par lietderību. Tad, kad es saņemšu ziņojumu, es varēšu izdarīt plašākus secinājumus, un, ja man būs secinājumi, kas liek domāt par cita veida pārkāpumiem, attiecīgi rīkošos. Ja būs nepieciešams arī griezīsimies pie tiesībsargājošām institūcijām."

Dace Zaļkalne pēdējo reizi bija saistīta ar SIA AA Projekts vairāk nekā pirms 10 gadiem — kopš tā laika uzņēmumam nav ne darba, ne līgumisku attiecību ar šo personu. Saskaņā ar AA Projekts rīcībā esošo iepirkuma lēmumu Dace Zaļkalne nebija iepirkuma komisijas locekle un nav piedalījusies šī iepirkuma lēmuma pieņemšanā. IZM iekšējā lēmumu pieņemšanas kārtība un iesaistīto personu rīcība ir izglītības ministrijas kompetence.(..) SIA AA Projekts nav piedalījies iepirkuma prasību formulēšanā un nav bijusi nekāda tieša vai netieša ietekme uz iepirkuma prasību definēšanu.

SIA "AA Projekts" administrācija

"Mūsu apkopotie dati rāda, ka pērn un šogad izglītības ministrija organizējusi sešus IT iepirkumus par kopējo līgumu summu – četri ar pusi miljoni. (4 524 657 ). Vēl 30 pasūtījumi par pieciem ar pusi miljoniem veikti EIS E pasūtījumu sistēmā bez iepirkuma procedūras ( 5 624 836 ) Turklāt datortehnikas, serveru un tīkla iekārtu iegādes – izslēgtas no mūsu aprēķiniem."

Česlavs Batņa

Saeimas deputāts, izglītības komisijas priekšsēdētājas biedrs (Apvienotais saraksts)

"Ir pienācis brīdis, lai mēs likvidētu elektronisko iepirkumu sistēmu. Konkrēti iepirkumi pierāda, ka tā ir reāla sarunāšanas platforma. Mēs neparedzam, kas mums jāizstrādā par 4 miljoniem, mēs izsludinām iepirkumu, nopērkam stundas no konkrētiem uzņēmumiem, un tikai tad sākam ar viņiem runāt. Un šis uzņēmums var prasīt 1000 stundas, 5000 stundas – ministrijā neviens to nekontrolē, nav kompetentu cilvēku, kas to varētu kontrolēt."

"Apvienotā saraksta" deputāti vērsās Saeimas komisijā ar pieprasījumu ministrei Dacei Melbārdei sniegt ziņas par visiem pēdējo gadu IT iepirkumiem izglītības ministrijā, jo saskata vēl arī citus aizdomīgus pasūtījumus tai skaitā projektos, kuros izmantots Eiropas struktūrfondu finansējums. Tomēr ne komisijā, ne Saeimas sēdē  atbalstu neguva.

Inga Bērziņa

Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja  (Jaunā Vienotība)

"Izvērtējot sniegtos skaidrojumus un pieejamos faktus, Pieprasījumu komisijas vairākums neguva apstiprinājumu pieprasījumā minētajiem pārkāpumiem, kas kalpotu par pamatu tālākai pieprasījuma uzturēšanai."

Premjere pēc šonedēļ notikušās Ministru kabineta krīzes vadības sēdes norādīja, ka no Viedās administrācijas ministra Raimonda Čudara pēc apspriešanās ar citām ministrijām  sagaida rīcības plānu valsts digitālo projektu pārvaldības pārmaiņām. Jo Eiropas prokuratūras izmeklētāju atklājumi esot ne vien izgaismojuši iespējamus pārkāpumus Digitālās attīstības aģentūras iepirkumos, bet demonstrē valsts pārvaldes nespēju vadīt digitālos projektus.

Evika Siliņa

Ministru prezdente (Jaunā Vienotība)

"Esošā sistēma, ko vada VDAA, vairs neatbilst tādai uzticamībai. Ir jāatjauno uzticamība gan no iedzīvotāju puses, gan patiesībā arī no pārējo politiķu puses. Jo šis ir izskanējis skaļi. Mums, protams, jāsagaida, kā EPPO izmeklēšanas beigsies, bet ministram ir jāatnāk ar savu rezultātu, kā mēs varam pārstrukturizēt esošo sistēmu, lai tā tomēr atjaunotu tādu uzticamību.

[Jūs nebaida, ka vēl kāda citā Jaunās Vienotības ministrijā var atklāties kas neglaimojošs?-red.]

Es domāju šis  jautājums ir jāuzdod EPPO, jo viņi veic izmeklēšanas neskatoties uz to, kas vada šīs ministrijas. Un skaidri ir norādījis, ka viņam nav bažu par politiķiem, bet skaidri ir teicis, ka ir iesaistīta valsts pārvaldes ierēdniecība, kas gadiem ir veidojusi shēmu, kā šādos iepirkumos organizēt potenciālu sadārdzinājumu.

[Jūs pilnībā izslēdzat, ka ierēdņus varētu būt iedrošinājuši politiķi?-red.]

Ziniet, vienmēr var meklēt politisko atbildību, bet šeit EPPO skaidri norāda, ka (varbūt es zinu vairāk), ļoti apzināta ierēdņu rīcība, jo politiķi par to neko pat nevarēja zināt, jo tikai ar operatīvajām metodēm varēja uzzināt par šādu darbību esamību.  Tā kā man šobrīd no EPPO nekādas šādas informācijas nav bijis. Es viņam to arī prasīju Donikam kungam. Neko tādu viņš man nav paudis.

Eiropas prokuratūras sāktajā izmeklēšanā apcietinājums piemērots bijušajam Digitālās aģentūras direktoram Jorenam Liopam un arī publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, kurš savulaik strādāja kompānijā "AA projekts".

VIEDOKLIS (REPLIKA)

par raidījuma "Nekā personīgi" 2026. gada 3. maija sižetu par Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas tehnoloģiju iepirkumiem

Dace Zaļkalne, Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktore

1. Par sižetā izplatītajām ziņām

Sižetā tika apgalvots, ka esmu "nesen disciplināri sodīta". Šis apgalvojums neatbilst patiesībai – disciplinārsods man nebija piemērots ne sižeta pārraidīšanas brīdī, ne arī ir piemērots šobrīd. Tāpat patiesībai neatbilst apgalvojums, ka mana atstādināšana no amata ir saistīta ar dienesta pārbaudi par "Jama Connect" iepirkumu.

Attiecībā uz sižetā aplūkotajiem iepirkumiem vēlos norādīt viegli pārbaudāmus faktus:

·       nevienā no sižetā minētajiem iepirkumiem neesmu bijusi iepirkuma komisijas sastāvā;

·       neesmu piedalījusies lēmumu pieņemšanā par iepirkumu rezultātiem;

·       iepirkumi bija iekļauti ministrijas iepirkumu plānā un saskaņoti ar ministrijas vadību;

·       neesmu tā amatpersona, kura ministrijā paraksta līgumus ar iepirkumu uzvarētājiem.

·       Iepirkumu uzraudzības birojs, veicot pārbaudi, Publisko iepirkumu likuma pārkāpumus nav konstatējis.

Neviens no šiem apstākļiem sižetā netika atspoguļots.

2. Par dienesta pārbaudi un disciplinārlietu

Manā ieskatā dienesta pārbaude, uz kuru sižetā izdarīta atsauce, nav vērtējama kā objektīvs un neatkarīgs process, un to apliecina šādi apstākļi.

·       Pārbaudes uzdevums tika formulēts vienīgi manas darbības izvērtēšanai, lai gan lēmumu pieņemšana attiecīgajos jautājumos, tostarp par akadēmiskā datu pārraides tīkla darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, bija vairāku ministrijas amatpersonu kompetencē.

·       Pārbaudi veica ierēdņi, kuru tiešo vadītāju un departamenta kolēģu rīcība arī bija vērtējama pārbaudāmo jautājumu ietvaros; tas rada pamatotas šaubas par interešu konfliktu, un šo personu atbildība pārbaudē netika saskatīta.

·       Par dienesta pārbaudes ziņojumā ietvertajiem konstatējumiem esmu iesniegusi plašus paskaidrojumus un pierādījumus, kas norāda uz konstatējumu neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, taču tie izvērtējumā nav atspoguļoti.

·       Dienesta pārbaudi un tai sekojošo disciplinārlietu izskatīja tās pašas amatpersonas – personas, kuras jau bija izdarījušas konstatējumus pārbaudē, objektīvi nevarēja veikt neatkarīgu disciplinārlietas izmeklēšanu.

Tā kā disciplinārsods man nav piemērots, man līdz šim nav bijis iespējas šos apstākļus nodot neatkarīgai izvērtēšanai tiesā. Ja šāds sods tiktu piemērots, tas nekavējoties tiktu pārsūdzēts.

3. Par notikumu kontekstu

Uzskatu par būtisku informēt arī par notikumu kontekstu. 2025. gada septembrī es informēju Izglītības un zinātnes ministrijas vadību par ministrijā identificētu problēmu – iespējams, ka atsevišķas personas rīkojas atsevišķu komersantu interesēs, ne ministrijas. Kā vēlāk izrādijās, tad par šiem komersantiem publiski izskatnēja saistība ar valsts informācijas tehnoloģiju iepirkumiem Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas ietvaros. Pēc šīs informācijas sniegšanas 2025. gada novembrī dienesta pārbaude tika ierosināta nevis par manis norādītajiem apstākļiem, bet gan par manu darbību. Visticamāk kļuvu neērta noteiktiem komersantiem un to pārstāvjiem.

Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka ministrijas vadībai sniegtā informācija kļuva zināma atsevišķiem ministrijas darbiniekiem, kuri pēc tam iesniedza trauksmes cēlēja ziņojumus, lai viņus nevarētu atbrīvot no amata. Minētā notikumu secība, kopā ar tendenciozajām dienesta izmeklēšanām, Saeimas rosināto lietderības pārbaudi un raidījuma sižets, ir nevis par objektīvu apstākļu izvērtēšanu, bet gan ar mērķi – panākt manu aiziešanu no ministrijas, lai viss varētu turpināties, kā tas bija iepriekš.

4. Nobeigums

Ja pirms sižeta pārraidīšanas man būtu nodrošināta iespēja sniegt viedokli, skatītājiem būtu pieejams pilnīgs un precīzs faktu izklāsts. Es atbalstu žurnālistu darbu publisko iepirkumu un valsts pārvaldes uzraudzībā – tieši tāpēc uzskatu, ka sabiedrībai sniegtajai informācijai ir jābalstās uz pārbaudītiem faktiem.