Uz saturu

Vai LU rektoru vēlēšanas sola līdzīgus skandālus kā 2019.gadā?

2024. gada 25. februārī 20:53

1. martā, visticamāk, noslēgsies Indriķa Muižnieka ēra Latvijas Universitātē (LU). Lielākā mūsu valsts augstskola vēlēs jaunu rektoru. Pēdējo 9 gadu laikā esam dzirdējuši daudz solījumu kā Alma mater mēģinās iekļūt starp pasaules labākajām universitātēm, bet tas tā arī nav noticis. Rektora amata kandidāti saka – igauņiem tas ir izdevies, jo viņi gadiem augstākajai izglītībai atvēl krietni vairāk naudas. Turklāt spēj izglītību un pētniecību sasaistīt ar biznesa vidi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

1.martā LU izraudzīsies jaunu rektoru. Viņa darbu plānā būs jaunu ēku būvniecība un universitātes prestiža celšana. Galvenais jautājums ir – vai jaunā universitātes rektora vadībā mēs apsteigsim igauņus, kuru Tartu universitāte ir pasaules 500 labāko augstskolu sarakstā. Kamēr LU tur nav.

Muižnieka ēras beigas

Indriķis Muižnieks vadījis Latvijas universitāti no 2015.gada. Šajā laikā Pārdaugavā Torņkalnā jaunajā universitātes pilsētiņā uzbūvēta Dabas un Zinātņu māja. Trešā – Rakstu māja ir celtniecībasd stadijā.

Saistībā ar šo celtni skaļi izskanēja Rektora Muižnieka tā brīža biroja vadītājas, bijušās Tieslietu ministres Baibas Brokas vārds. KNAB viņu aizturēja, jo radās aizdomas par kukuļdošanu. No "Skonto" būvniekiem Gunta Rāvja un Ivara Millera vismaz 20 tūkstoš eiro noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai. Broka palīdzējusi ar informāciju no "iekšienes", kas ļautu būvniekiem Rakstu mājas iepirkumā uzvarēt. Pēc skandāla iepirkums apturēts un sludināts jauns konkurss.

Lietu Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva 2021.gada janvārī. Bet Broka pārcēlās uz Apvienotajiem arābu emiratiem un ilgu laiku prombūtnes dēļ tiesa nenotika. Pēdējā tiesas sēde aizvadīta janvāra sākumā. Nākamā plānota 9.aprīlī.

Universitāte šobrīd turpina Muižnieka laikā uzsākto īpašumu un zemju izpārdošanu, lai iegūtu naudu jauno ēku būvēšanai. Sākta arī strukturālā reforma.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdzšinējo 13 fakultāšu vietā izveidos piecas:

  • Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte,
  • Juridiskā fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte,
  • Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte,
  • Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāte.

Iepriekš 13 fakultātes:

  • Bioloģijas fakultāte,
  • Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte,
  • Datorikas fakultāte,
  • Teoloģijas fakultāte,
  • Medicīnas fakultāte,
  • Vēstures un filozofijas fakultāte,
  • Juridiskā fakultāte,
  • Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte,
  • Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,
  • Humanitāro zinātņu fakultāte,
  • Sociālo zinātņu fakultāte,
  • Ķīmijas fakultāte,
  • Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte.

Vēlēšanas

Balsojums par rektoru notiek Latvijas universitātes Satversmes sapulcē. Tajā ir 200 dalībnieki – 130 no akadēmiskā personāla, 20 tehniskie darbinieki un 50 studenti.

Ja agrāk rektoru amatā bija jāapstiprina Valdībai, šogad kārtība mainīta. Ne bez lielas augstskolu pretestības Saeima grozīja likumu, kas lika augstskolās izveidot padomes. Tās var iecelt un arī atstādināt rektoru. Padomēs darbojas valdības, Valsts prezidenta un arī augstskolas senāta izvirzīti cilvēki. Latvijas universitātes padomi 10 cilvēku sastāvā vada Ivars Kalviņš.

2019.gada rektoru vēlēšanas radīja šaubas par to godīgumu. Noteikumi paredzēja, ka uzvarētājam jāsaņem vairāk nekā puse no sapulces dalībnieku balsīm. Ne Muižnieks, ne otrs kandidāts profesors Gundars Bērziņš šādu pārsvaru neieguva. Bet vairāk balsu bija Muižniekam, kurš tika pasludināts par rektora amata ieguvēju. Kad daļa mācībspēku iebilda, notika atkārtots balsojums tikai par Muižnieku, kurš uzvarēja. Izglītības kvalitātes valsts dienests veica pārbaudi un pēc izglītības ministres Ilgas Šuplinskas mudinājuma valdība Muižnieku amatā neapstiprināja.  Viņš vērsās tiesā, kas secināja – vēlēšanas nenotika nevainojami, bet pārkāpumi nebija būtiski.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs norāda: "Nē, nu mēs politiskajās spēlēs neiesaistījāmies. ["Nekā personīga": Jautājums, vai jūs izmantoja…]. Neko tādu nevaru apstiprināt. Mēs darījām tikai to savu darbu, proti, vērtējam pašas procedūras. Un, ja mēs redzējām, ka kaut kas neatbilst, tad tas tika norādīts. Tas arī viss."

Pēc iepriekšējām vēlēšanām izskanēja aizdomas, ka Studentu padomes vadība, epastos studentiem ieteikusi balsot tieši par Muižnieku. Bet tā kā vēlēšanas ir aizklātas, šādu mudinājumu sekas pārbaudīt nebija iespējams. Studenti veido 1/4 daļu no visa balsu skaita un viņu lēmums var būt izšķirošs.

Vaicāts, vai tas, ka vēlēšanas ir aizklātas, ir labi vai slikti, LU Studentu padomes priekšsēdētājs Krišjānis Mārtiņš Alliks atbild: "Kāpēc tas varētu būt slikti? Es uzskatu, ka tas ir labi, jo tad nevienam nav uztraukums par to, ka kādam nepatiks kā viņš ir balsojis. Tāpēc labāk aizklātas."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ja šajā procesā Muižnieks uzvarēja, citā tiesvedība notiek joprojām. Tajā pat dienā, kad valdība noraidīja viņa kandidatūru, atlūgumus uzrakstīja četri no rektora padotajiem. Muižnieks kopā ar savu vietnieku parakstīja amata atstāšanas kompensācijas – kopā 50 000 eiro. Prokuratūra uzrādīja apsūdzību Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu. Aprīļa beigās Rīgas pilsētas tiesa turpinās skatīt šo lietu. Starp kompensācijas saņēmējiem bija arī Gunta Rača, kas šobrīd ir LU Attīstības programmas direktore. Šī institūcija vada un organizē LU nekustamo īpašumu attīstību. Muižnieks "Nekā personīga" apstiprinājis, ka viņu ar Raču saistot ne tikai darba attiecības.

Bērziņš vs. Bāliņa

Ja iepriekš rektora kandidātus virzīja fakultātes, šoreiz bija starptautisks konkurss. Kandidātam bija jābūt ar doktora grādu, nevainojamu reputāciju un spējām piesaistīt augstskolai naudu. Piedāvātā alga – gandrīz 12 tūkstoš (11 935) eiro mēnesī.

No 24 pretendentiem uz augsto amatu izvirzīti divi – līdzšinējā rektora Muižnieka padomniece, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Signe Bāliņa un šīs pašas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš.

Bāliņa ir bijusi īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās un gadiem vadījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju.

Bērziņš no 2019 līdz 2021.gadam bijis padomes priekšsēdētājs "Olainfarm", šobrīd darbojas Rīgas Ekonomikas augstskolas nodibinājuma valdē un arī nodibinājumā "Latvijas Formula 2050", kas centās meklēt Latvijas attīstības stratēģiju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ja Bāliņa sola digitalizāciju, mākslīgā intelekta ieviešanu, jaunu IT sistēmu visā universitātē, Bērziņš lielāku uzsvaru liek uz sadarbību ar biznesu, kas nestu pieredzi, jaunas zināšanas un naudu.

"Nekā personīga": Pavisam vienkāršs jautājums, jūsuprāt, kāpēc igauņi var, bet latviešiem nesanāk?

LU rektora amata kandidāts Gundars Bērziņš: Mērķtiecīga darbība vienmēr noved pie mērķos paredzētiem rezultātiem. Un ko tas nozīmē? Skaidru prioritāšu apzināšanos. Igauņi daudz ātrāk nekā mēs apzinājāmies, ka skolas ir pamats nākotnes veiksmīgai Igaunijai un ka universitātes ir pamats veiksmīgai Igaunijai.

"Nekā personīga": Un kur mēs esam tajā apzināšanās posmā?

LU rektora amata kandidāts Gundars Bērziņš: Mēs esam tikai šīs apzināšanās atklāsmes posmā.

LU rektora amata kandidāte Signe Bāliņa norāda: "Tartu Universitātē Igaunijas valsts 30 gadus sistemātiski investējusi, un viņu budžets ir daudzkārt lielāks par Latvijas Universitātes budžetu. Un tā nav lieta, ko var izdarīt vienā gadā – pēkšņi iedot. Jo mums ir nepieciešama zinātnieki. Mums ir nepieciešami jauni docētāji. Tas, ko mēs varam darīt, mēs varam veidot šo ataudzi paši, vai mēs viņus varam pievilināt no visas pasaules. Un tas ir tas, ko ļoti daudzas universitātes dara. Un mums tas ir jādara, bet mēs to nevaram izdarīt četros gados."

Savukārt Bērziņš pauž: "Neatbilstība, kuru es pamanu, ja mēs analizējam datus un to pašu salīdzinājumu ar Tartu Universitāti – tā lielākā neatbilstība ir tieši vienā rādītājā. Un tas viens rādītājs ir sadarbība ar industriju. Ja zinātniskā sniegumā mēs atpaliekam 10-20 procentus pret Tartu Universitāti, tad sadarbībā ar industriju finansējums, ko piesaista Tartu Universitāte no industrijas ir 24 miljoni gadā. 24 miljoni gadā ir viss universitātei piesaistītais finansējums no valsts par budžeta vietām studentiem. Un Latvijas Universitātē šobrīd tas ir seši miljoni. Praktiski mēs atpaliekam pa kārtu. Tartu Universitāte sniedz pakalpojumus Igaunijas un pasaules industrijai. Tas ir industrijas maksājums par pētniecību. Un iedomājos, cik daudz pētniekus mēs varētu papildus nodarbināt šīs augstas pievienotās vērtības inovāciju radīšanā, ja mums būtu šis finansējums."

LU rektora amata kandidāte Signe Bāliņa: Finansējumam būtu jābūt divas vismaz trīs reizes lielākam. Un tad ir tas jautājums, kā to sasniegt. No vienas puses, tas ir jautājums par rektoru, no otras puses, tas ir jautājums par valsti un par valsts atbalstu universitātei. Jo Latvijas Universitāte ir valsts universitāte.

"Nekā personīga": Tad jau varat solīt "zilus brīnumus", bet, ja valsts stratēģijā tādu plānu ilgtermiņā nav?

LU rektora amata kandidāte Signe Bāliņa: Kāpēc es skatos cerīgi. Tāpēc, ka arī mūsu politiķu, ministru, premjeru līmenī, mēs runājam par to, ka mūsu universitātēm ir jābūt tajos topos. Un, lai mēs tajos topos… Tas ir tas, kas ir rektoram pilnīgi skaidri jāpasaka – lai mēs būtu tajos topos, mums ir vajadzīgs daudzkārt lielāks finansējums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

LU Senāta priekšsēdētāja Dace Balode norāda: "Tas, ko mēs, jautājot arī abiem kandidātiem, ko var just, mēs uzstādām, ka mēs gribam kādu skaidrību dzirdēt. Un es, piemēram, pievērš uzmanību tam, lai kandidāts varu atbildēt uz jautājumu, ne tikai, kas mums ir jāsasniedz, bet kā mēs to izdarīsim. Un tas noteikti ir tāds ļoti stiprs arguments par labu kandidātam, ja tas var atbildēt uz šo jautājumu."

Atbildot, vai abi varēja, viņa norāda: "Daļēji abi. Viens man liekas vairāk. Jā, tā tas tā kā manā skatījumā."

Iepriekšējās rektora vēlēšanas pavadīja vairāki skaļi skandāli. LU pārstāvji apstiprina, ka arī šobrīd augstskolas gaiteņos dzirdētas dažādas versijas par vēlēšanu norisi. Sākot ar to, ja  neviens no diviem kandidātiem nesaņem pietiekamu balsu skaitu, varētu tikt virzīts kāds tršais. Pastāvot arī iespēja, ja vēlēšanas izgāžas, padomes locekļus varētu atcelt no amatiem. Jo viņu izvirzīšana notikusi vēl Krišjāņa Kariņa valdības un bijušā Valsts Prezidenta Egila Levita laikā.

Anda Čakša ("Jaunā Vienotība")
Izglītības un zinātnes ministre

Bet, ja mēs tādā salīdzinājumā skatāmies kaut vai valstu vēlēšanas. Nu, teiksim, Ameriku. Tad mēs redzam, cik ļoti daudz dažādu grupu mēģina ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Ar to es gribu teikt, ka, protams, ka no tā juridiskā aspekta un tas, kā sakārtoti dokumenti, mēs esam sekojuši līdzi, lai viss būtu kārtībā tik, cik ir tā mūsu iespēju tam sekot līdzi. Un šobrīd arī padomes lielais uzdevums ir, lai mēs tiekam līdz rektoram. Bet tas, vai tur nebūs kaut kādā veidā kaut kas iespaidots, to jau mēs nevaram līdz galam garantēt. Bet te man liekas ļoti svarīgi, ka, ja kaut kādi signāli ir, kaut kas tiek darīts, tātad tas ir, es teiktu, visu iesaistīto pienākums uz to reaģēt un par to informēt.

Vēl neoficiāli izskanējusi versija, ja vēlēšanās neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu skaitu, Muižnieks varētu amatu uz laiku saglabāt. Un tajā būtu ieinterisēti būvnieki, kuri pieteikušies jaunās Latvijas universitātes Sporta mājas būvniecībā. 11 būvfirmu pieteikumi saņemti vēl oktobrī, bet universitāte joprojām nav paziņojusi vai vairākus desmitus miljonu vērtās ēkas būvniecībai ir atrasta nauda un kurš to būvēs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm