Vairāku muzeju direktori kritizē akreditācijas piešķiršanu bijušās kultūras ministres veidotajam Purvīša muzejam
Mājās Ogres novadā, kur bērnību pavadījis gleznotājs Vilhelms Purvītis, izveidots viņam veltīts muzejs. Tā izveidotāji Imanta Ziedoņa fonds "Viegli". Ēkā gan nav nevienas mākslinieka gleznas – krājumā lielākoties ir grāmatas un daži priekšmeti ar neskaidru saistību ar gleznotāju. Tomēr muzejs nesen ieguvis oficiālu akreditāciju un var pretendēt uz valsts budžeta naudu.
Tā veidotāja – agrākā kultūras ministre Žanete Jaunzeme – Grende apgalvo – viņu galvenais plāns esot atrast ārzemēs pazudušos gleznotāja darbus, kas līdz šim daudziem nav izdevies. Vairāku muzeju direktori kritizē akridetācijas piešķiršanu sakot – Purvīša bērnības māju apsaimniekotāji vēlamo uzdod par esošo un vienkārši vēlas tikt pie valsts naudas.
Purvīša muzejs atrodas Ogres novada Taurupes pagastā mājās "Vecjauži". To veido Imanta Ziedoņa fonds "Viegli", ko vada bijusī Nacionālās apvienības kultūras ministre Žanete Jaunzeme – Grende. Gleznotājs "Vecjaužos" dzīvojis tikai līdz 14 gadu vecumam.
"Ābeļdārzs pilnīgi noteikti ir ābeles, ko pat Purvītis ir stādījis. Un tas ir, no kā viņš iedvesmojās, jo to no mājas ļoti labi varēja redzēt. It sevišķi, kad ābeles zied. Un, kad ābeles zied, tu saproti, ka tas varētu būt tas iedvesmas avots."
Fondam māju un 80 hektārus zemes uzdāvinājusi bijusī Nīderlandes Muzeju federācijas direktore, kura te dzīvoja vairākus gadus.
Māksliniekiem un mākslas skolu audzēkņiem tagad te rīko plenērus. Notiek mēģinājums veidot muzeja ekspozīciju. Divus priekšmetus aizdevusi Latvijas mākslas akadēmija. Piemēram, gleznotāja spieķi. Purvīša gleznu muzejā nav.
Vilhelmam Purvītim ir īpaša vieta Latvijas glezniecībā. Viņu uzskata par nacionālās ainavu glezniecības izveidotāju.
1944. gadā Purvītis bēga uz Vāciju. Un leģendām apvīts ir stāsts par viņa pazudušajām gleznām. Kastēs vilcienā iespējams bijuši vairāki simti mākslas darbu, ko īpašā kravas vagonā veda uz Vāciju, bet gleznas pazuda un par to likteni joprojām nekas nav zināms.
"Man ir uzdots jautājums, kāpēc muzejs to nedara. Muzejs var meklēt tikai to, kas ir pazudis. Bet mums nav pazuduši Purviša darbi."
Bet Purvīša dēļ pēdējās nedēļās mākslas ekspertu un muzeju veidotāju aprindās sākusies pamatīga šūmēšanās.
Bija nepieciešami vairāki piegājieni, lai aktīvistu grupa iegūtu akreditāciju Purvīša muzeja iecerei. Tiesa gan lielākā gleznotāja kolekcija ir Latvijas nacionālā mākslas muzeja krājumā.
Kad kultūras ministriju vadīja nacionālās apvienības Nauris Puntulis, jaundibinātajam privātajam Purvīša muzejam tiek īpaša politiķu labvēlība. Jau tolaik tas izsauc neizpratni daudzu mākslas pārzinātāju aprindās.
2022.gadā tā dēvēto deputātu kvotu veidā muzejs saņem 100 000 eiro, 2023. gada budžetā 200 000 eiro kā nozīmīgs kultūras mantojuma projekts.
Tad Kultūras ministrijā ienāk "Progresīvie" (Agnese Logina), kas kārtību maina. Tagad muzejiem par naudu jākonkurē projektu konkursā Valsts Kultūrkapitāla fondā. Ar noteikumu, ka muzejs izgājis akreditāciju. Laikā, kad valsts privātajam Purvīša muzejam samaksāja 300 000, tas nebija akreditēts.
"Manuprāt, ja sabiedrība to vēlas, tad Saeimas deputāti ieklausās, jo viņi ir tautas un sabiedrības kalpi. Un viņi pieņem šo lēmumu finansēt šos muzejus. Mums vajadzēja diezgan ilgi cīnīties, lai Ziedoņa Muzejs nonāktu bāzes finansējumā. Normāli, bāzes finansējums. Tāpat kā maksā Vācietim. Tik tālu jau mēs bijām tikuši. Mums atņēma naudu no bāzes."
Muzejus akreditē īpaši izveidota padome – tajā strādā muzeju direktori, pārstāvji no Pašvaldību savienības un citām institūcijām. Akreditāciju var iegūt, ja tas atbilst 3 punktiem: Muzejam ir sakārtota struktūra un darbība, tas komunicē ar sabiedrību un tam jābūt īstam krājumam ar vērtīgiem priekšmetiem. Tieši ar pēdējā punkta izpildi Purvīša muzeja gadījumā bijis visgrūtāk.
Muzeji akreditāciju var iegūt, ja tas atbilst 3 punktiem:
- Muzejam jābūt sakārtotai struktūrai un darbībai, ar skaidru plānu, telpām, darbiniekiem un finansējumu.
- Jāstrādā sabiedrības labā, pētot un rādot savu krājumu izstādēs, pasākumos un izglītojošā darbā
- Jābūt īstam krājumam ar vērtīgiem priekšmetiem, kas ir apkopoti, uzskaitīti un glabāti drošos apstākļos.
Kad pagājušā gada decembrī par tā akreditāciju lēma pirmo reizi, atzinums bija negatīvs. Daudzi balsojumā atturējās. Kā saka padomes vadītāja – muzeja krājums bijis ļoti trūcīgs. Daži desmiti priekšmetu. Purvīša gleznas nevienas.
"Muzejs veidojās vēsturiskā vietā. Purvīša bērnības mājā. Un šis te krājums ir ļoti mazskaitlīgs. Jo tajā vietā saglabājušos artifaktu… Ja mēs runājam par citiem muzejiem, kad kāds ir aizgājis mūžībā un Muzejs veidojas pilnvērtīgā vietā. "Vecļaužos" šī situācija nav. Sadaļā, kā tiks strādāts ar krājumu un kā tiks nodrošinātas 3 pamatfunkciju sasaiste. Tur ir vieta pilnveidei."
Pirms mēneša padome lēma vēlreiz. Šoreiz balsojums bija pozitīvs. Bet Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja direktore abos balsojumus bija pret.
"Šis muzejs, kas ir dibināts tikai pirms 2 gadiem, proti, tā ir biedrība Vilhelma Purvīša muzejs, ka tā ir pietiekami nobriedusi, profesionāli nobriedusi un ar pietiekami profesionāli un finansiāli garantētu nākotnes attīstības redzējumu. Manuprāt muzejam vēl gadi 3-5 jānostiprinās un tad jāapliecina sava profesionālā spēja."
Kultūras ministrijas atbildīgie pārskatījuši iesniegtos dokumentus un muzeja ekspozīcijas aprakstus. Pusgada laikā starp abiem izvērtējumiem muzeja krājums no dažiem desmitiem palielināts līdz gandrīz simt vienībām. Lielākoties eksopzīcijā ir grāmatas, kur rakstīts par gleznotāju. Vai tās vienkārši izdotas laikā, kad Purvītis dzīvojis un ar mākslinieku tām nav nekādas saistības. Vēl arī galds, skapis un citas mēbeles, par kuru piederību Purvīša bērnības mājām pārliecināties nav iespējams. Vai tas patiešām ir tas, kam būtu jāatrodas pilnvērtīgā muzejā, liekot uzdot jautājumus. Tomēr komisija akreditāciju atbalstījusi.
"Tas, ko viņi tur savā krājumā ielikuši, tās ir vecas grāmatas. Senas grāmatas. Varētu teikt Purvīša laika grāmatas. Bet grāmatas. [NP: Vienkārši grāmatas, kas nav saistītas ar Purvīti?] Grāmatas kā tādas. Mums ir pārsvarā bibliotēkas, kas grāmatas krāj. Bet, ja tur ir rakstnieka autogrāfs vai viņš veicis pasvītrojumus, vai kā citādi – personīgi saisti ar to personību, tad pilnīgi noteikti viņa ir ļoti vērtīgs krājuma priekšmets. Ja vienkārši grāmata. Viņa tur var būt. Iespējams viņš to ir lasījis un savus uzskatus veidojis… Bet tie jau ir minējumi tikai."
Mākslas darbinieku vidē soctīklos sašutumu izsauca nesena Grendes uzstāšanās Talsu novadā Valdemārpilī. Viņa stāsta, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību atlasījusi, kuriem latviešiem vēl būtu nepieciešams radīt muzejus. Un esot to gatava veidot arī Krišjānim Valdemāram: "Ja nu mēs runājam piemēram par Krišjāni Valdemāru. Kāds varētu teikt, ka viņam nav krājuma. Nevajag nekādu krājumu. Aizmirstiet!"
"Man tas izskatās pēc tāda muzeju biznesa. [NP: Tas ir tāds biznesa plāns, kā tikt pie valsts naudas?] Es negribētu tik smagas apsūdzības. Jā, tas ir savā ziņā kultūrbiznesa plāns. Protams, ar lielu misijas apziņu kā tas tiek publiski pausts. Bet, ne vienmēr ir pārliecība, ka tur ir arī izpratne. Nekur nav palikušas muzeja bāzes funkcijas, kas ir krājumu veidošana un zinātniskā izpēte. Un tad, kad potenciālā muzeja veidotāja publiski konferencē saka – nē, krājumus nav vajadzīgs. Aizmirstiet. Tas rada bažas par profesionālo izpratni."
"Es varu tikai izteikt apbrīnu par jaunu un gatavību noklāt tik plašu personību laukumu. Un tas profesionālajā vidē rada jautājumus. Protams. [NP: Vai ar jaudu pietiek?] Vai ar jaudu pietiek. Jo ir arī profesionālās zināšanas un tomēr, lai arī muzejs ir radoša vide, bet ir kaut kāds profesionālo zināšanu kopums, kas tomēr ir nepieciešams, lai Muzejs darbotos tā kā tradicionālie muzeji uzskata šo nozari par piepildītu."
"Mēs esam izveidojuši visplašāko bibliotēku ar grāmatām, kur Purvītis ir pieminēts. Tā jau veidojas tā pētījuma bāze..Vienkārši neviens fokusēti ar to nav nodarbojies. Un skaidrs, ka mēs 3 gadu laikā mēs nevaram savākt milzu krājumu. Un tai pat laikā es domāju, ka vēl ir izcili Latvijas cilvēki, kas būtu pelnījuši muzejus."
Lai gan pazudušās Purvīša gleznas Vācijā meklējuši daudzi, jaunakreditētā muzeja veidotāji uzskata, ka tieši viņiem tās varētu izdoties atrast. Un akreditācijas procesā tieši stāsts par šo iespējamo darbu meklēšanu bijis kā centrālais. Tomēr Nacionālā māksla muzeja direktore diplomātiski norāda, ka "Vecjaužos" īstenotā iecere ne gluži atbilst tam, ko Latvijā saprot ar vārdu muzejs.
"Vai tā ir atbilstība pēc gara un jēgas? Nu, par to es gribētu šaubīties. [NP: Kāpēc?] Es tiešām to neuzskatu par muzeju. Man liekas, ka tā ir tāda vēlamā uzdošana par realitāti.Mēs ar Žaneti ļoti labi sapratāmies līdz brīdim, kad tapa Purvīša muzejs. Jo manā skatījumā tā ir bezjēdzīga ideja muzejam. Vienkārši bezjēdzīga. Nav mūsu valstī to resursu tik daudz. Nu nav."
Muzejs arī otrajā piegājienā akreditēts ar vairākām iebildēm. Kā saka Muzeju padomes priekšsēdētāja – pēc gada notiks izvērtējums vai nepilnības ir novērstas.
Savā pēdējā gada pārskatā Purvīša muzeja veidotāji sadaļā – kas ir Organizācijas darbību kavējošie faktori – ierakstījuši šādu teikumu – Pastāvīga finansējuma trūkums (piem. paredzēts konkrēts finansējums KM budžetā muzeja ēku, apkārtnes uzturēšanai, darbinieku atalgojumam, pētniecības darbam). Sabiedrības fokuss uz Ukrainas kara notikumiem, atstājot otrajā plānā citas Latvijas sabiedrībai aktuālas jomas – arī kultūras jomu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
