Valstij būs biržā jāpērk "airBaltic" akcijas līdz 150 miljonu eiro vērtībā
Pagājušā gada augusta beigās "airBaltic" lūdza, un valdība piekrita par 571 miljonu samazināt nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" pamatkapitālu. Lai tas notiktu, uzņēmuma vadība apsolīja vairākas būtiskas lietas: lidsabiedrības akcijas pārdos biržā jeb īstenos IPO; "airBaltic" arī piesaistīs stratēģisko investoru; garantēs, ka Rīgas lidosta paliks par galveno lidsabiedrības bāzi un nesamazinās lidojumu un galamērķu skaitu no Rīgas; valstij paliks vismaz ceturtā daļa akciju, bet no valsts budžeta vairs nebūs jāiegulda ne centa.
Divas nedēļas vēlāk "airBaltic" noslēdza līgumu par lidmašīnu un personāla iznomāšanu galvenajam pretendentam uz stratēģiskā investora lomu – Vācijas lidsabiedrībai "Lufthansa". Pēc neoficiālām ziņām vienošanās summa ir ap 500 miljoniem eiro.
"airBaltic" paziņojums, ka aviokompānija noslēgusi trīs gadu līgumu ar "Lufthansa" par 21 lidmašīnu iznomāšanu; atbildīgajā ministrijā un valdībā steiga bija pārsteigums. Tobrīd jau notika sarunas par "Lufthansa" investīcijām Latvijas lidsabiedrībā.
"Pārsteigums bija brīdis, kad šis līgums tika noslēgts. Skaidrs, ka varbūt tiešā veidā šīs lietas, nu, nebija jāsasaista. Attiecīgi līgums par šo lidmašīnu nodošanu nomā un līgums par akciju iegādi, bet, nu, skaidrs, ka sarunās šim faktoram bija nozīme."
Lidmašīnas iznomātas atbilstoši tirgus cenām. Taču vairākus simtus miljonu vērtā līguma slēgšanu pirms "Lufthansa" piekritusi investēt simbolisku summu Latvijas lidsabiedrībā, tā laika ministra Briškena birojā vērtēja kā tuvredzīgu gājienu.
Augustā nospraustajā termiņā – novembra beigās – IPO nenotika. Tirgus apstākļi nebija piemēroti, "airBaltic" cieta lielākus zaudējumus nekā iepriekšējos gados, bet galvenie akciju pircēji – investīciju bankas un pensiju fondi – bija piesardzīgi. Piesaistītie konsultanti un analītiķi rēķināja – akciju kotācija var izgāzties, ja arī valsts nepiedalīsies to pirkšanā. Aprēķini liecināja, ka vajadzēs no 50 līdz 150 miljoniem.
"Viena no manām lielākajām domstarpībām ar [Klāva] Vaska kungu un ar "airBaltic" padomi, bija tieši šīs padomes nespēja sagatavot detalizētus alternatīvos scenārijus. Protams, ka šādā augsti mainīgā vidē nevar ieciklēties tikai uz vienu scenāriju, salikt visas cerības vienā virzienā, ir jārēķinās, ka gan ārējās vides ietekmē, gan uzņēmumu operacionālās darbības ietekmē var būt novirzes no plāna A. Līdz ar to tas, ko es nepārtraukti šai padomei prasīju, diemžēl nesaņēmu, ir šie plāni B un C. "
Satiksmes ministrs pieprasīja auditu, lai saprastu patieso ainu aviosabiedrībā. Jau bija zināms, ka "airBaltic" noslēdzis līgumu par 100 jaunu lidmašīnu iegādi. Taču izrādījās, ka pagājušajā gadā lidsabiedrība noslēgusi arī 100 dzinēju apkopes līgumu. Ja "airBaltic" flotes plānus samazina, apkopes līgumu būtu jālauž ar lielām soda naudām – saskaņā ar "Nekā personīga" rīcībā esošo informāciju, tie ir ap diviem miljoniem eiro par katru lidmašīnu.
Gada nogalē valdībai vairs nebija ilūziju, ka "airBaltic" iztiks bez jauniem valsts ieguldījumiem. Ja IPO būs veiksmīgs un sasniegs vajadzīgos 300 miljonus, tad bloķējošas akciju paketes saglabāšanai no valsts naudas būs jāatvēl 75 miljonus eiro.
No tā grūti izvairīties, jo šo nosacījumu izvirzīja "Lufthansa", kad piekrita par 14 miljoniem eiro nopirkt 10% Latvijas lidsabiedrības akciju. Tas būšot arī signāls citiem investoriem, ka Latvijas valsts tic lidsabiedrībai.
"NP: Vai tā ir taisnība, ka "Lufthansa", piekrītot ieguldīt "airBaltic", prasīja arī no valsts finanšu garantijas, ka valsts neļaus "airBaltic" nobankrankotēt?
ES: "Lufhansa" ir ieguldījis "airBaltic", un "Lufhansa" ir atbildīgs un rūpīgs saimnieks un noteikti arī vēlas zināt, kāds ir "airBaltic" finanšu stāvoklis. Tas viss tika vērtēts ļoti garā procesā. Un, protams, viņi arī šobrīd varēs palīdzēt "airBaltic" gan veidot starptautiskos, dažādus darījumus, gan arī palīdzēt, ja būs nepieciešams kāds finansējums. Tāpēc, ka "airBaltic", protams, "Lufthansa" ķēdē jau ir pavisam cits spēlētājs."
"Lufthansa" vēl nav akcionārs. Mums ir noslēgts līgums, kas paredz, ka gadījumā, ja izpildīsies vairāki nosacījumi, "Lufhansa" kļūst par akcionāru. Tie nosacījumi vēl nav izpildījušies, un viens no svarīgākajiem ir konkurences regulatoru saskaņojums."
Jaunais "airBaltic" padomes vadītājs ir investīciju baņķieris. Viņu amatā apstiprināja īsi pirms Briškens zaudēja ministra portfeli. Arī jaunā padome visas cerības liek uz IPO.
"Šobrīd mēs izskatām tikai IPO, un es domāju, ka, runājot par valsts ieguldījumu, tas ir valdības lēmums, saglabājot būtisku līdzdalību šajā uzņēmumā."
"Agrāk nevarēja saprast atšķirību starp valdi un padomi, ko kurš dara. Un viņi pārāk bieži saplūda vienā. Nebija, kurš noteica uzdevums, nebija prasības, uzdevumu, mērķu, un nebija līdz ar to arī šī uzraudzība. Šobrīd padome stingri uzrauga valdes funkcijas."
Katra akciju pārdošanas aizkavēšanās diena "airBaltic" maksā. Par 380 miljonu saistībām ik gadu jāmaksā 14% no summas, un to pārfinansēt nevar. Taču akciju tirgus svārstības un aviokompāniju akciju cenu kritums pēc ASV sāktā tarifu kara procesu vēl vairāk sarežģi.
"Šobrīd ir tāds visierobežotākais brīdis, lai komentētu IPO gaitu, tāpēc, ka līdz brīdim, kamēr tas nav izsludināts, mēs nevaram neko sakarā ar šo publiski runāt."
"Ātrākais tas var būt šis otrais ceturksnis, bet ir atkarīgs no tirgus apstākļiem."
"Neko nevar pateikt par IPO, jo IPO procesa nav. Un tas, ka "airBaltic" ir bijuši vienmēr izaicinājumi ar finansēm, tas nav nekāds noslēpums, bet tagad ir jāsaprot, kādi būs nākamie soļi. Un to es arī sagaidu no satiksmes ministra, ka viņi arī iesniegs gaidu vēstulē "airBaltic". Katrā ziņā pieprasījumu par šo gaidu vēstuli es jau esmu izsniegusi vismaz gadu atpakaļ. Es zinu, ka šī gaidu vēstule noteikti nav tāda, kā, iespējams, esošais ministrs gribētu redzēt un esošā padome. Tā kā tas noteikti arī noteiks, vai ir šis IPO, kāds ir šis IPO, kādas ir summas."
Neoficiāli zināms, ka "airBaltic" vadība akciju piedāvājumā vēlas iestrādāt iespēju uzņēmuma valdei un padomei iegādāties akcijas par zemāku cenu. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ februārī valde nolēma par 40% samazināt savas algas.
"NP: Vai IPO ietvaros ir piedāvājums arī uzņēmuma darbiniekiem vai uzņēmuma vadībai iegādāties?
IJ: Šī ir vēl detaļa, kas parasti ir daļa no IPO, bet par ko mēs arī šobrīd nevaram stāstīt detaļas, ja, bet citos IPO mēs esam redzējuši, ka tādas ir."
"Konkrēta sadaļa, ka valdei būtu privilēģija pirms IPO procesa. Man tāda informācija nav. Ja ir konceptuāli un sistēmiski veidots IPO ar dažādiem fondiem, finanšu instrumentiem un akcionāriem, kas piesakās, tas ir visa plāna sastāvdaļa, bet kaut kādās detaļās nekomentēšu."
Tieši noslēgtais dzinēju apkopes līgums kļuva par formālo iemeslu iepriekšējās "airBaltic" padomes atbrīvošanai. Akcionāra – Satiksmes ministrijas – ieskatā tas pārvilcis strīpu iespējai īstenot jebkuru citu biznesa plānu kā tikai arvien jaunu lidmašīnu pirkšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
