Ventspilī "iestrēgušas" 40 000 tonnas amonjaka; bažas par kaitējumu videi un apdraudējumu cilvēkiem
Gāze, naftas produkti, metāls – trīs lielās nozares, kuru sankcionēšana trāpa arī pa mūsu uzņēmējiem. Lielākie metālpārstrādātāji un arī būvnieki Latvijā bija pieradināti pie zemām cenām un izdevīgiem noteikumiem. Gadu gaitā viņi palika pilnībā atkarīgi no Krievijas milža "Severstaļ". TV3 raidījumam "Nekā personīga" zināms, ka Rīgas ostā iestrēgušas Krievijas metāla kravas vairāk kā 100 miljonu eiro vērtībā. 30 uzņēmēji tomēr cenšas tās atgūt. Kā apliecina komercbanku uzraugs – šādi izņēmumi ir pieļaujami.
Marta sākumā sankcijas apturēja milzu apjoma kravu plūsmu no Krievijas. Eksportu uz Eiropas valstīm pilnībā pārtrauca tērauda kompānija "Severstaļ", jo sankciju listē iekļauts tās īpašnieks Aleksejs Mordašovs. Eiropas tirgus "Severstaļ" bija nozīmīgs. "Severstaļ" gadā uz Eiropu atveda 2,5 miljonus tonnu metāla, kas nodrošināja trešo daļu no visas peļņas – apmēram 3,9 miljardus dolāru.
Latvijā kompānijas meitas firmai tās uzraksts no biroja ēkas sienas nomontēts, bet joprojām saskatāms. Kā apstiprina kompānijas darbības apjoms uz Latviju tika vesti dažāda platuma un biezuma metāla izejmateriāli. Rīgā kompānijā "Severstaļ Distributions" tie pēc klientu vēlmēm un pasūtījumiem sagriezti un sagatavoti lietošanai. Tagad bizness ir apstājies. Rīgas ostā iestrēgušas Krievijas metāla kravas vairāk kā 100 miljonu eiro vērtībā. 30 uzņēmēji tomēr cenšas tās atgūt. Raksta lūgumus ārlietu ministrijai, bankām, banku uzraugam.
Santa Purgaile: "Ja šī konkrētā prece ir ražota speciāli pēc īpaša pasūtījuma un sagatavota tikai un vienīgi konkrēti šim uzņēmumam un nav derīga nekam citam, tas ir viens no kritērijiem, kas rāda, ka ir kaut kāda unikalitāte šim darījumam, un tas var kalpot kā viens no priekšnosacījumiem, ka to darījumu var pabeigt. Bet te atkal ir vēl virkne citu priekšnosacījumu, tai skaitā samaksai būtu jāiet uz tādas bankas kontu, kas ir bloķēts jeb, ka tā ir banka, kas pielāgojusi arestus šo sankcionēto personu kontiem, un tad, protams, ir pārliecība, ka tāpat šī nauda paliks šeit un tiks nobloķēta."
"Nekā personīga": "Severstaļ" gadījumā jūs varat pateikt aptuvenu summu miljonos, cik šobrīd tie darījumi ir "iesprūduši"?"
Santa Purgaile: "Mums uz galda ir, kā es teicu, virs 30 un pat vēl vairāk šo iesniegumu, bet, cik man zināms, tie ir krietni virs simts miljoniem šobrīd."
Viens no Latvijas apjomīgiem metāla benzīna kannu un ugunsdzēšamo aparātu ražotājs "VALPRO" Valmierā līdz šim izmantojis "Severstaļ", jo Krievijas varas uzturētā un Putina režīmu atbalstošā kompānija spējusi piedāvāt tik izdevīgus noteikumus, ko nav varējis pārspēt neviens cits. Arī valmierieši uzrakstījuši FKTK lūgumu noslēgt darījumu ar "Severstaļ".
"Severstaļ Distribution" bija pieradinājis Latvijas metālapstrādes uzņēmums patiesībā ļoti labam servisam, labiem maksāšanas noteikumiem un arī metāla kvalitātei. Un mēs ilgus gadus strādājām ar "Severstaļ Distribution". Lielākais no iemesliem bija tas, ka Latvijā vienīgais griešanas centrs ar lielu jaudu bija šim uzņēmumam."
"Metāla pieejamība ir pietiekami liela problēma, ņemot vērā, ka Krievijas metālu apjoms ir bijis daudz šeit Latvijā. Un attiecīgi, šai situācijai aizsākoties, visiem tiem, kuriem vajag metālu, tas ir ļoti liels izaicinājums – pabeigt esošos darījumus un kādā veidā, ņemot vērā sankciju regulējuma ietekmi, kas ir pietiekami "piņķerīgs" pasākums. Un otras – skatīties ilgtermiņā – kur varēs dabūt metālu no citām valstīm, cik maksās, vai varēs piegādāt un kādos termiņos un tamlīdzīgi. Tā kā izaicinājumi tur ļoti daudz."
"Šobrīd ir uzņēmuma vēsturē vēl nebijusi situācija, kā rezultātā darbu var zaudēt vairāk kā 200 darbinieki, uzņēmumam veidojas parādsaistības un zaudējumus cieš klienti, kuri ir rēķinājušies ar mūsu produkcijas piegādi. Protams, mēs meklējam skaidrojumus un risinājumus sankciju ietvaros, lai sekas tomēr skartu pēc iespējas mazāk mūsu sadarbības partnerus."
Kompānija "URALHIM", kas ir globāls vispasaules spēlētājs mēslojumu un Krievijas līderis amonjaka ražošanā, kļuvis par kontrolpaketes īpašnieku terminālī "Ventamonjaks" 55% apmērā.
Ventspilī rezervuāros, kas pieder sankcionētajam Dmitrija Mazepina uzņēmumam "Ventamonjaks", glabājas ap 40 000 tonnu sašķidrinātā amonjaka. Tā tiešā veidā ir bumba ar laika degli. Šīs ķīmiskās vielas uzglabāšanas laikā veidojas indīgi izgarojumi, kas ir jāsadedzina ar īpašiem gāzes degļiem. To nodrošina firma, kas apņēmusies amonjaka glabāšanu nodrošināt. Bet "Ventamonjaks" konti ir arestēti, samaksāt par teju 300 000 eiro dārgo glabāšanu tā nevar.
"Es rosināju valdībā kā vienu no risinājumiem izvērtēt šo uzņēmumu īslaicīgu pārņemšanu valsts kontrolē. Līdzīgi kā Vācija ir rīkojusies attiecībā uz "Gazprom Germania", kur šīs te īpašuma tiesības ir nodotas trastā attiecīgai Vācijas struktūrvienībai. Sarunām valdībā Tieslietu ministrija solīja pētīt šo jautājumu, vai tas atbilstoši Latvijas likumiem vispār ir iespējams. Un ja nē, tad kāda būtu nepieciešamā juridiskā bāze."
"Arī nākošnedēļ būs viena no sēdēm, kur mēs šajā darba grupā risināsim jautājumus, kā šo amonjaku droši uzkraut uz kuģa un leģitīmi izvest no valsts. Lai neciestu sabiedrība, neciestu pilsēta, pilsētas intereses un tāpēc tika risināti jautājumi gan ar VK "Termināla serviss", gan "Ventamonjaku", gan Valsts vides dienestu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvi – tur bija ļoti daudz tāda darba grupa, kurā mēs risinājām jautājumus, ka nākošā nedēļa būt izšķirošā nedēļa, kurā tiks pieņemts kaut kāds lēmums."
Latvijā Krievijas sankcijas sāpīgi trāpa pa transporta nozari. Kā apliecina Satiksmes ministrija, Latvijas dzelzceļš kravu apjoma kritumu bezdibenī pagaidām nepiedzīvo. Priekšā vēl daži aktīvi mēneši.
"Šobrīd, tieši otrādi, mēs redzam zināmu inerci, kad visi cenšas izpildīt tā sauktos vecos līgumus un izvest no Krievijas visu ko vien saskaņā ar šiem līgumiem var izvest. Redzam arī to, ka, piemēram, Rietumu kompānijas evakuējas no Krievijas un izved visus savus ar pamatdarbību saistītos objektus un preces. Tukšie konteineri tiek izvesti no Krievijas un tamlīdzīgi. Un tas viss rada diezgan lielu apgrozījumu pašlaik dzelzceļa sistēmā."
Ja nenotiks kas ārkārtējs, kas kara situācijā gan nav prognozējams, jūlijs vai augusts var būt brīdis, kad "Latvijas dzelzceļš" pilnībā saņems sankciju triecienu. Uzņēmumam uzdots uzdevums sarēķināt iespējamos zaudējumus. Sliktākais scenārijs ir 85% kravu kritums. Tas nozīmēs infrastruktūras uzturēšanai naudas nebūs un tā būs jālūdz valdībai.
"LDz meitas uzņēmuma "LDZ ritošā sastāva serviss" īpašumā esošo lokomotīvju noslodze kopš 2020.gada nav mainījusies un uzņēmuma stratēģiskajā rezervē atrodas 29 maģistrālās lokomotīves. Tās ir ražotas laika posmā no 80.-90.gadam, tiek uzturētas labā tehniskā un darb-derīgā stāvoklī, tai skaitā rezervē esošās. Lokomotīvju remonti tiek plānoti atbilstoši to nobraukumam. Šajā gadā ir plānots veikt vēl 3-4 lokomotīvju remontdarbus."
Bet jebkurā brīdī no ierindas var iziet ar skanīgo nosaukumu "ZVEZDA" dīzeļmotoru aprīkotās lokomotīves, ko izmanto "Pasažieru vilciens". Daudzas no tām ražotas pat 1970. un 1980.gados. Līdz šim rezerves daļas ritošajam sastāvam un arhaiskajiem motoriem uzņēmums pasūtīja no Krievijas un Baltkrievijas. Tagad to izdarīt vairs nevar. Nesen saņemts pēdējais sūtījums ar bremžu klučiem, ko jau pēc sankciju ieviešanas izdevās atgūt pēc pārrunām ar FKTK.
"Nekā personīga": "Jebkurā brīdī jebkurā dienā var notikt sliktākais un lokomotīves vai vagoni iziet no ierindas tāpēc, ka pietrūkstot detaļām, kuras vienkārši uz sitiena nevar dabūt?"
Rodžers Jānis Grugulis: "Precīzi, tā tas tiešām ir. Tas tiešām ir ļoti, ļoti augsts risks, un mēs ikdienā strādājam un meklējam visu spektru un skatāmies, ko mēs varam uzturēt noliktavās, lai tiešām tajā brīdī tad, kad kaut kāda detaļa pazūd, lai mums ir kāds alternatīvs veids. Ļoti aktīvas sarunas notiek ar pilnīgi jauniem partneriem, ar kuriem iepriekš mēs pat nebijām izsvēruši un viennozīmīgi, skatoties uz cenām tādas, kādas ir Rietumeiropā vai no Krievijas, parasti, kad konkurences ietvaros iegādājamies rezerves daļas no Krievijas, ziņas nāca lētākas. Jārēķinās, pat ja mēs atrodam alternatīvu, tās alternatīvas vai nu ir pielāgotas mūsu vajadzībām, taisītas jau mūsu vajadzībām un tā nav masveida ražošana, un tad tas nozīmē, ka tās rezerves daļas būs arī dārgākas."
Šobrīd no 22 dīzeļlokomotīvēm salūzušas ir trīs. Tās līdz šim kalpoja kā drošības rezerve, ja kāda no vecajām saplīst. Kompānijas mehāniķi un meistari cenšoties kā spēj, lai rezerves daļu deficītu apietu.
Covid-19 un tagad 52. dienu notiekošais karš izjaucis sen solīto "Škoda" jauno pasažieru vilcienu piegādi. Iepriekš tika plānots, ka tos pa sliedēm no Čehijas uz Latviju vedīs caur Baltkrieviju un Lietuvu. Tagad to izdarīt nav iespējams. Un tikai šonedēļ pirmais jaunā elektrovilciena vagons izjauktā veidā ar smago auto Čehijā tiek vests no Ostravas pilsētas uz Pilzeni. Tur to atkal saliks un testēs. Tad atkal jauks laukā un vedīs uz Latviju. Vai nu ar smagajiem auto vai izmantojot kuģus. Un šādi uz Latviju būs jāved visi vagoni un lokomotīves.
"Pasažieru vilciena" vadītājs sola, ka "Škoda" papildus naudu no Latvijas par būtiski sadārdzināto loģistikas kalambūru pagaidām neprasa. Līgums to neparedzot.
"Pašreiz tas ir laikam vienīgais labākais risinājums, ko "Škoda" pati ir atradusi, jo sākotnēji tas bija plānots, ka brauks cauri Ukrainai un tālāk jau caur Baltkrieviju, šeit uz Latviju, caur Lietuvu, jo tur ir viens un tas pats sliežu platums – tāds pats kā mums Latvijā. Diemžēl caur Poliju, kur ir Eiropas sliežu platums, tur šos vilcienus pārvietot nevar pa sliedēm."
Tomēr atkarība no Krievijas būs arī šajos jaunajos vilcienos. Kā iepriekš stāstīts, Krievijas un Baltkrievijas kompānijās ražotās sakaru iekārtas, ar ko aprīkota mūsu dzelzceļa infrastruktūra, joprojām tiek izmantota. Neoficiāli zināms, ka Krievija ar šo iekārtu palīdzību šādi spēj redzēt praktiski visus Latvijā kursējošos vilcienus un vagonus. "Latvijas dzelzceļš" šīs iekārtas sola nomainīt divu līdz trīs gadu laikā. Bet, lai jaunie un modernie "Škoda" vilcieni spētu izmantot veco Latvijas infrastruktūru, tos nāksies arī aprīkot ar Krievijā ražotām specifiskām iekārtām. Vai to iegāde sankciju apstākļos būs iespējama, tas līdz galam nav zināms.
"Saeimai valdībai jāsniedz it kā vienkārša atbilde – jā vai nē uz Montāga Girmesa investīciju piedāvājuma, kas paredz apmaiņā pret 52 miljoniem eiro iegūt 20 procentus nacionālās aviosabiedrības akciju. Kā arī papildināt Airbaltic floti ar Eiropā neiepazītiem, Krievijā projektētiem "SuperJet" aviolaineriem.
Pirms dažiem gadiem uz Krievijas atkarības adatas gandrīz uzsēdās Latvijas nacionālā aviokompānija "AirBaltic". Politiskajos kuluāros izskanēja ideja, ka tā verētu iegādāties Krievijā būvētos "Sukhoi SuperJet" lidaparātus. Darījums tomēr nenotika.
Bet būtiska atkarība no Krievijas ir izveidojusies sabiedrīskā transporta pakalpojumam Daugavpilī. Pašvaldība iegādājusies Krievijā Tverā ražotus tramvajus. Pēc tam regulāri no rūpnīcas pirkusi rezervesdaļas. 2019.gada vasarā, tad 2020.gada martā, jūnijā un augustā. Un arī pagājušā gada 11.augustā.
"Nekā personīga": "Ņemot vērā Krievijas puses ieviestās sankcijas, vai neparedzat, ka tuvākajā laikā jums var rasties kaut kādas problēmas attiecībā uz Krievijā nopirktiem tramvaju sastāviem?"
Dmitrijs Radionovs: "Man nav tādas tiesības komentēt to."
"Nekā personīga": "Jūs vistiešākajā mērā varētu zināt par to, cik tuvu krīze varētu būt, ja tā varētu iestāties attiecībā uz rezerves daļām un tamlīdzīgi."
Dmitrijs Radionovs: "Man nav tādas tiesības runāt ar žurnālistu. Es neesmu politiķis. Es esmu tehniskais direktors. Visu labu!"
"Latvijas dzelzceļš" "Nekā personīga" atbildēja, ka Krievijā ražotajiem vagoniem un lokomotīvēm rezerves daļas viņi šobrīd meklē arī Vācijā, Polijā, Ungārijā un arī Ķīnas un Indijas tirgos. Krīze vagonu tehniskajā stāvoklī pagaidām nedraudot un šogad plānots veikt trīs līdz četru lokomotīvju remontu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
