Zinātnieki kritizē Zemkopības ministriju par mežu datu slēpšanu
Tuvākajos gados Latvijai jāievieš vairākas svarīgas reformas, kurās saduras kokrūpnieku un vides intereses. Zemkopības ministrija šajos strīdos aicina balstīties zinātnieku datos. Universitāšu pētnieki gan apgalvo, ka mežos savāktos datus ministrija slēpj un ļauj interpretēt tikai sev draudzīgajiem zinātniekiem. Sekas šiem strīdiem savos rēķinos redzēsim mēs visi.
Zinātnieki zvana trauksmi par to, ka tiek slēpti mērījumi Latvijas mežos. Šie dati ir pamatā gan mežu apsaimniekošanas, gan visas ekonomikas plānošanai un atsauksies visu iedzīvotāju makos.
Eiropas Savienība dalībvalstīm uzdevusi aizsargāt vecus (old-growth) mežus, taču precīzus kritērijus nav noteikusi. Tas jādara katrai dalībvalstij pašai. Jau vismaz divus gadus par definīciju un pat nosaukumu notiek asas cīņas. Zemkopības ministrijas resors tos nosauca par seniem (ancient) mežiem un rosināja pieņemt definīcijas, kam Latvijā atbilst tikai rezervāti – meži, kur nekas nav cirsts gadsimtiem ilgi un kur ir daudz kritušu un sausu koku. Ministrija vēlējās arī noteikt minimālo vienlaidus platību – 50 hektārus, vēlāk 20 hektārus – lai mežu varētu kvalificēt kā vecu vai senu.
Vides organizācijas pārmet, ka Zemkopības ministrijas veco mežu definīcija ir Latvijas realitātei neatbilstoša. Vienoties nekādi neizdodas, tādēļ diskusijas nonākušas Saeimā.
"Tam ir jāpārklājas ar jau esošo Latvijas kārtību. Mums ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, nacionālie parki, kur ir šīs neskartās dabas teritorijas. Tam tad arī būtu jāierakstās šo te seno mežu definīcijā. Pārējā teritorijā būtu jāļauj maksimāli efektīva saimnieciskā darbība."
"Viena lieta ir, kas parādās grafikos, tabulās, un citi ir secinājumi, un tur kaut kas neiet kopā. Līdz ar to es domāju, ka tas nevar būt politisks lēmums. Ir metodoloģijas, ir zinātnieki ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs izstrādātas metodoloģijas, kur varbūt ir lielāki resursi vairāk, pie tā ir strādāts, bet tomēr tam ir jābūt profesionālam lēmumam."
Plašākos pētījumus par vecajiem mežiem un siltumnīcas gāzu emisijām pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma veic mežzinātnes institūts "Silava". Tā pētnieks Āris Jansons tagad ir Zemkopības ministrijas Mežu departamenta vadītājs. Viņš uzstāj, ka viss darīts saskaņā ar Eiropas norādēm.
"Vajag apskatīties Eiropas Komisijas vienotā pētījumu centra pārskatu, kurā arī šis te vienotais pētījumu centrs raksturo, kāda ir situācija ar senajiem mežiem Eiropā kopumā un kādas ir potenciāli sagaidāmās platības dažādās Eiropas valstīs."
Šajā pārskatā apkopoti cilvēku neskartie meži. Tādu Latvijā ir tikai 17 tūkstoši hektāru. Tas ir mazāk par visu četru Latvijas dabas rezervātu platību. Šo datu avots ir organizācija "Forest Europe", kur Latviju pārstāv Zemkopības ministrija. 17 tūkstoši hektāru ir 0,5% no visas Latvijas mežu teritorijas. Eiropā vidēji neskarto mežu īpatsvars ir četrreiz lielāks (2,35%).
"Cilvēku netraucētas meža platības ir ļoti, ļoti mazas. Latvijā zināmie būtu Slīteres nogāzē. Moricsala ir netraucēta kopš 1912. gada, bet pirms tam bija ciršana Moricsalā un bija parkveida pļavas, kas tika ganītas. Ir svarīgi mēģināt atrast šos palikušos cilvēku mazāk traucētos mežus, lai viņus ieliktu pilnā aizsardzībā."
Latvijai jāievieš arī Eiropas prasība, ka 10% no sauszemes teritorijas ir jābūt stingri aizsargātai. Vides eksperti ir pārliecināti, ka liela daļa veco mežu pārklāsies ar jau atrastajiem Eiropas nozīmes meža biotopiem, kas pašlaik nekā netiek sargāti.
"Ir kaut kādas bailes no tiem veciem mežiem, tie nebūs daudz, un tie jau būs daļa no Eiropas nozīmes biotopiem, kam būtu jāiekļauj tajos 10%. Vai Zemkopības ministrija un "Silava" tiešām uzskata, ka nepalielinās aizsargājamo platību? Ne par vienu hektāru? Privātiem meža īpašniekiem nav vispār ko uztraukties – ja viņi ir veikuši apsaimniekošanu savā mežā pēdējo 20 gadu laikā, nu, nebūs tas vecais mežs."
Visas Latvijā atklātās vērtīgās ekosistēmas saliktas kartē, kas ir publiski pieejama. Pirms gada stāstījām, ka 11 tūkstošos hektāru unikālie meža biotopi ir nocirsti pēc datu publiskošanas. Kopš tā laika šajās vietās klāt nākuši vēl gandrīz tūkstoš hektāru izcirtumu.
"Mūsu prasības jau ir augstas, ja mēs mērāmies pret citām mežainajām valstīm, es teiktu, ka Latvijai ir pēdējais laiks šo te regulējumu mīkstināt. Un šīs te pārmērīgās dabas prasības, ir jāpārvērtē, kurā brīdī mēs saudzējam dabu un kurā brīdī mēs saimniekojam."
"Viens piemērs – sporta sacīkstes, kas notiek mežos, kā piemēram, orientēšanās. Tagad ir liels spiediens uz aizsargājamām teritorijām rīkot šīs sacīkstes, jo nekur citur nevar atrast tādas pietiekami lielas teritorijās, kas nav fragmentētas ar lielām jaunaudzēm un kailcirtēm. Cilvēki grib skriet pa normālu mežu, nevis pa jaunaudzi."
Profesors Brūmelis pašlaik strādā pie pētījuma par vecajiem mežiem ar Baltijas un Skandināvijas kolēģiem. Latvijas datus pētījumā iekļaut nevarēja, jo atšķirībā no kaimiņvalstīm pie mums tie nav publiski pieejami. Dati un mērījumi tiek vākti pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma, tādēļ arī to publiskošana ir šīs iestādes lēmums.
"Ja ir kaut kādi dati, kas par valsts līdzekļiem tiek iegūti un uz kuriem balstās visa mežu politika, tad jautājums, kādēļ tikai noteikta zinātnieku grupa pie tiem tiek klāt," apakškomisijas sēdē 24. aprīlī pauda Saeimas TAVRPK Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja Jana Simanovska.
Zemkopības ministrija atbild: "Silavas" dati izmantoti zinātniskas publikācijas gatavošanā. Tā ievietota žurnālā, ko recenzējuši citi zinātnieki. Tādēļ dalīties ar Latvijas universitātēm neesot vajadzības.
"Mēs varam būt droši, ka, ja tie šāda līmeņa žurnālā ir nopublicēti, ka tur nav kaut kādi, kaut kādas neprecizitātes pašā datu kopā."
"Normālā situācijā es teiktu, ka tiem būtu jābūt maksimāli publiski pieejamiem, bet šobrīd nereti tie aicinājumi pēc vairāk datiem nāk no cilvēkiem, bieži vien tādiem, kas ir kategoriski pret jebkādu saimniecisko darbību un mēģinās atrast jebkādu veidu, lai pierādītu, ka Latvijā mežus vispār nevajadzētu zāģēt vai apsaimniekot, un tad mums visiem būs labāk. Tā kā es būtu piesardzīgs."ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Par datu nepieejamību sūdzas ne tikai vides nozare. "Silavas" mērījumi ir svarīgi arī enerģētikā. No tiem izriet aprēķini, cik daudz oglekļa emitē vai uztver meži. Tos izmanto, kad jārēķina, cik jāsamazina emisijas transportā, rūpniecībā un enerģētikā, lai panāktu klimata neitralitāti. To, cik precīzi interpretēti mežu mērījumu dati, citi zinātnieki pārbaudīt nevar.
"Tā traģēdija jau ir tā, ka mežs nepietiekami absorbē, bet vēl kļūst par emitētāju. Un tā ir tā viena no tām lielākajām problēmām."
Profesore Blumberga demonstrē datus, ko Latvija ik gadu sūta ANO struktūrām par mūsu radītajiem izmešiem. RTU pētnieki izstrādājuši modeli, lai prognozētu kā politiķu lēmumi un realitāte nozarēs ietekmēs Latvijas bilanci. Ja tā būs negatīva un mēs saražosim vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā noglabāsim – par to nāksies maksāt.
"Mēs nevarējām dabūt šos te ievaddatus no tiem, kas rēķina. It kā par nodokļu maksātāju naudu ir rēķināts un tam vajadzētu būt visiem pieejamam. Mēs vienkārši matemātiski rīkojāmies. Mēs paņēmām gala rezultātu, to, par ko atskaitās sektorā. Tad mēs gājām uz tām formulām, ar kurām obligāti visām valstīm jārēķina. Un mēs šādā te veidā atgriezāmies atpakaļ un tikām pie tiem datiem, kas ir ievadīti."
Jau pirms trim gadiem Klimata un enerģētikas ministrija piedāvāja plānu, kā Latvija sasniegs klimata neitralitāti. Viens no punktiem – izcirst vecākus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes. Uz papīra tās aktīvāk piesaista oglekļa dioksīdu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ vides eksperti vēlas aizsargāt vērtīgākos vecos mežus un tikt pie datiem, ko viņi apšauba.
RTU pētnieki secina, ka arī ar jaunaudžu plantācijām ieplānotie pasākumi mērķi nesasniegs. Iemesli ir daudz, arī tas, ka liela daļa koksnes tiek eksportēta, nevis pārstrādāta uz vietas. Tas bilancē uzreiz ir mīnuss. Par nesasniegtajiem klimata mērķiem maksās visi iedzīvotāji.
"2030.gadā būs jāmaksā soda naudas, tas maksimālais cipars ir 800 miljoni par to, ka mēs nesasniedzām mērķi. Mums ir tā kā siena novilkta, šeit sēž ministriju pārstāvji, te sēž zinātnieki. Zinātnieki saka – nu pamēģinām vienkārši saprast, kas mūs sagaida, un zinātnieki nevar tikt cauri tai stikla sienai."
"Progresīvie" apņēmušies vēl šajā Saeimā pieņemt veco mežu definīciju, ZZS vēlas to atlikt pēc vēlēšanām. Līdz tam aizsargāti būs tikai jau esošo dabas liegumos esoši meži.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
