Ziņojums: Ar ZM panākto cenu samazinājuma kokrūpnieku līgumos, LVM neiegūtie ieņēmumi veido teju 50 miljonus
Ar zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) panākto valdības atbalstu kokrūpniecības komersantiem "Latvijas valsts mežu" (LVM) neiegūtie ieņēmumi ir turpat 50 miljoni eiro. Tas ir tikai viens no dienesta pārbaudes komisijas ziņojuma secinājumiem. Un šī summa pārsniedz iepriekš "Nekā personīga" minētās prognozes par to, kāda bija šī lēmuma ietekme uz valsts uzņēmumu. Pārsteigums nav arī komisijas atklājums, ka Zemkopības ministrija izkārtoja palīdzību kokrūpniekiem, kuri nebija finanšu krīzē.
Ministru kabineta locekļi vadījās pēc informācijas, ko patiesībā gatavoja nozares federācija, un nevis Krauzes vadītās ministrijas ierēdņi. Komisija saskata pārkāpumu divu ar PATA grupas uzņēmumiem slēgto līgumu cenu samazināšanā, taču neizdevās atklāt personu, kura tieši atbalstāmo komersantu sarakstu veidoja. To, ka uzņēmumiem bija vairāki desmiti miljonu eiro bilances kontos un faktiski valsts uzdāvināja nozarei 50 miljonus, par nopietnu pārkāpumu uzskata "Progresīvie", kuri no valdības vadītājas Evikas Siliņas (JV) sagaida rīcību.
Dienesta pārbaudes komisiju izveidoja ar valdības lēmumu īsi pirms Ziemassvētkiem. Tajā iekļāva pamatā augstāko ierēdniecību no visu koalīcijā pārstāvēto partiju ministrijām, Valsts kancelejas direktora vietnieku un Konkurences padomes priekšsēdētāju. Mēneša laikā komisijai bija jānonāk pie secinājumiem, cik pamatota bija divus gadus senā Zemkopības ministrijas vēršanās pie valdības, lai Ministru kabinets uzdotu "Latvijas valsts mežiem" samazināt cenas jau noslēgtajos skujkoku zāģbaļķu piegāžu līgumos komersantiem, kuri paši bija šīs cenas nosolījuši izsolēs.
"Es kā komisijas vadītājs aicināju un mudināju, ka mums ir jāpieturas pie faktiem. Mērķis bija, ka mēs nonākam pie kopīgi parakstīta ziņojuma.
Šis arī man liekas pareizi, ka šis nav politiska rakstura dokuments."
Padziļināti apskatot datus no publiski pieejamiem resursiem, Puriņa vadītā komisija secinājusi, ka valdības pretimnākšanu saņēmušo kokrūpnieku finanšu stāvoklis nebija nestabils. Kaut tobrīd bijis būtisks ražošanas izmaksu kāpums, un eksporta kritums, un lielākā daļa atbalstu saņēmušās kompānijas 2023. gadu noslēdza ar zaudējumiem. Vienlaikus tām iepriekšējos gados bijusi ievērojama peļņa, kas ļāvusi uzkrāt finanšu rezerves. Šiem uzņēmumiem naudas atlikums kopā veidoja 178 651 102 eiro.
Kompānijām "Kurekss", "Piebalgas", "Vika Wood" pieejamie naudas līdzekļi vairākkārt pārsniedza attiecīgajā gadā radušos zaudējumus, kas liecina par pietiekamu likviditāti un maksātspēju, secina komisija. Ziņojuma pielikumos redzams, ka, piemēram, PATA grupas uzņēmumiem "PATA Saldus", "PATA Jēkabpils", kuriem it kā no visiem komersantiem ir vissliktākā situācija, daļa no iemesliem ir arī tādēļ, ka tiem ir parādi radniecīgām sabiedrībām.
Dienesta pārbaudes komisija arī secina, ka valdības slēgtajā daļā ministra Armanda Krauzes iesniegtais un aizstāvētais ziņojums bijis nekvalitatīvs un nepilnīgs. Un balstījās tikai uz nozares viedokli. Viņu dati nav tikuši pārbaudīti un salīdzināti, piemēram, ar Centrālās statistikas pārvaldes, vai citu valsts iestāžu datiem. Un izšķirīgā lēmuma pieņemšanā, kas "Latvijas valsts mežiem" 2024. gadā neļāva iegūt vairāk nekā 37 074 594, valsts uzņēmuma "Latvijas valsts mežu" pārstāvji, nemaz netika uzaicināti.
Kā vienu no būtiskākajiem pārkāpumiem komisija saskata valdības dotā mandāta pārkāpšanu. Komisija secina, ka "PATA Saldus" un "PATA Jēkabpils" ekskluzīvie Ilgtermiņa mežistrādes līgumi par zāģbaļķu iegādi bez izsoles pievienoti atlaižu saņēmējiem nepamatoti. Taču ierobežotā laika dēļ komisijai neizdevās noskaidrot atbildīgo, kurš tieši papildināja sarakstu jau pēc ziņojuma pieņemšanas valdībā. "Latvijas valsts mežiem" cenu samazinājums šajos abos ekskluzīvajos līgumos ar PATA grupas uzņēmumiem veido vēl papildu negūtus 12 283 750 eiro, secina komisija.
"Lai saprastu, kāpēc tur ir pielikti klāt šie divi teikumi, tad dabiski būtu, ka tas, kurš to pierakstīja klāt varētu arī pateikt, kāpēc viņš to tā darīja… Satiekot vienu, viņi sacīja, ka nezina, satiekot otru, arī viņi sacīja, ka nezina. Mēs bijām spiesti konstatēt, ka neviens nepiesakās. Droši vien jāturpina meklēt tālāk. Kāds jau to rakstīja. Kāds jau to kādā datorā uzrakstīja. (NP: Tad ne ZM, ne LVM neatklāja, kura persona?) Nē, nē. Viņi teica, ka nezinot, kas to sarakstu izveidoja."
"Neviens nezina, neviens nevar atcerēties. Tas ir kā vidusskolā, kad tev suns ir apēdis mājas darbu. Tā ir šāda līmeņa atbilde, ar kuru mēs šobrīd saskaramies, kur "uz galda" ir 12 miljonu jautājums. Tas nav kaut kas nevainīgs, kur kāds kaut ko nevar atcerēties.
Tas ir vērtējams kā ilgstošs pārkāpums. Ko varēja apturēt jebkurā brīdī. Un es šeit saskatu Raivja Kronberga atbildību. Viņš ir tajā brīdī Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, viņš ir Latvijas valsts mežu akciju turētāja pārstāvis, viņš ir akcionāru sapulcē faktiski šī persona, kas, ja ne gatavo, tad vismaz virza šos dokumentus uz apstiprināšanu un arī īstenošanu.
Šis aspekts ir tas, kas pieprasa nekavējošu rīcību politiskā līmenī attiecībā uz disciplinārlietām."
Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā atbildīgo ierēdņu uzvārdi nav nosaukti. Un tās ieskatā, iestājies divu gadu noilgums, lai kādu sauktu pie disciplināratbildības. Pretējās domās ir "Progresīvie" . Viņi uzskata, ka ziņojumā ietvertā informācija sniedz pietiekami daudz informācijas, lai uzsāktu vismaz trīs disciplinārlietas gan pret bijušo Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu, gan esošo – Ģirtu Krūmiņu. Tāpat arī pret Valsts kancelejas direktora vietnieku Pēteri Vilku, kurš pēc "Progresīvo" domām patvaļīgi interpretēja valdības lēmumu.
"Premjere solīja, ka šis jautājums tiks skatīts 10. februārī Ministru kabineta sēdē. Tā kā Ministru kabinets šo skata, tad likumsakarīgi Progresīvie pārstāvēs savu politisko pozīciju. Šeit var būt tikai viens risinājums, kurš ir atbilstošs esošajai situācijai. Un tās ir trīs disciplinārlietas.
Jebkurš cits lēmums, manā ieskatā, ir neadekvāts, neatbilstošs situācijas nopietnībai, un katra diena, kurā netiek ierosināta disciplinārlieta, manā ieskatā, jau ir vilcināšana."
Zemkopības ministrs Armands Krauze šonedēļ bija atvaļinājumā un pēc būtības ziņojumā atklāto nav skaidrojis. Rakstiskā komentārā viņš pauž nožēlu, ka komisija nav veikusi visaptverošu analīzi, un pārmet tai objektivitātes trūkumu.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa ir pieprasījusi zemkopības ministram iesniegt paskaidrojumus par dienesta pārbaudes komisijas veiktajiem secinājumiem. Pēc premjeres pārstāves sacītā pēc paskaidrojumu saņemšanas jautājums tikšot skatīts valdībā, lai lemtu par turpmākajiem soļiem.
Dienesta pārbaudes komisija tās rīcībā esošo informāciju nodevusi Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei. Abas šīs iestādes kā zināms arī veic pārbaudi atbilstoši to kompetencei.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
