Kokrūpnieku skandāls: netika veikta visaptveroša analīze, uzņēmumu finanšu stāvoklis bija stabils

Padziļināti apskatot datus no publiski pieejamam resursiem, komisija secinājusi – lai arī tobrīd bija vērojams būtisks ražošanas izmaksu kāpums un eksporta kritums, cenu faktoram veidojot ap 70%-85%, atbalstu saņēmušo uzņēmumu finansiālā situācija bija stabila un apmierinoša.

Komisija norāda, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet Zemkopības ministrija (ZM) neveica visaptverošu analīzi.

Noskaties: 2023. gada valdības sēdē par atbalstu kokrūpniekiem Zemkopības ministrija noslēpj VARAM iebildumus

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Vienlaikus komisija norāda, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. "Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums," teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

2023. gada informatīvajā ziņojumā vai citos ar ziņojumu saistītos dokumentos ZM nav norādījusi tiesisko pamatu uzdot LVM ieviest korekcijas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Komisija tikšanās laikā ar Ģenerālprokuratūru un Valsts kontroli noskaidroja, ka minētais jautājums tiek arī analizēts šo divu citu pārbaužu ietvaros.

Vērtējot izpildi, komisija secinājusi, ka divi uzņēmuma "PATA" līgumi tika nepamatoti pievienoti, izpildot minēto informatīvo ziņojumu un tam sekojošo protokollēmumu. Minētajā protokollēmumā teikts, ka ZM kā LVM akciju turētājai jānodrošina, ka sākot ar 2024. gada 1. janvāri akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos piemēro vidējās svērtās zāģbaļķu cenas, kas attiecīgam periodam noteiktas LVM īstermiņa pārdošanas procedūrā.

Komisija secināja un analīzes rezultāti neapstiprina, ka atbalstu saņēmušo uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā būtu bijis sistemātiski vai strukturāli nestabils. Līdz ar to finanšu rādītāju analīze pati par sevi nesniedz pamatu secinājumam, ka uzņēmumi kopumā būtu atradušies tādā finansiālā situācijā, kas obligāti norādītu uz būtisku finanšu grūtību esamību vai valsts atbalsta nepieciešamību, teikts ziņojumā.

Tāpat komisijas sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka LVM 2023. gada 29. decembra ārkārtas akcionāru sapulcē tiek pieņemts lēmums piemērot MK 2023. gada 19. decembra protokollēmuma uzdevumu 16 līgumiem, tai skaitā diviem ilgtermiņa mežizstrādes pārveides līgumiem, kuru darbības termiņš ir līdz 2026. gadam. LVM un ZM nevarēja paskaidrot, kas sagatavoja sapulces protokolam pievienoto pielikumu.

Komisija rosina visu tās rīcībā esošo informāciju nodot Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei turpmāku pārbaužu veikšanai atbilstoši iestāžu kompetencei.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojums šobrīd ir pieejams Tiesību aktu portālā un tas vēl jāskata valdībā.