Ar slepenu Siliņas valdības lēmumu panāk, ka atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēs LVM neiegūst 30 miljonus eiro
Šonedēļ no amata atkāpies viena no vērtīgāko valsts uzņēmuma "Latvijas valsts meži" vadītājs Pēters Putniņš. "Nekā personīga" zināms, ka tas visticamāk noticis politiska spiediena dēļ. Atkāpšanās saistīta ar valdības lēmumu izrādīt nebijušu pretimnākšanu dažiem kokrūpniekiem, kuri Latvijas Valsts mežu izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām. Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja noslēgtās vienošanās pārskatīt un cenas samazināt uz leju. Taču Latvijas valsts meži atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. Evikas Siliņas vadītā valdība zāģētavām labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu.
Pelnošo "Latvijas valsts mežu" īpašnieks ir valsts zemkopības ministrija. Tai kā akcionāram jārīkojas kā rūpīgam , gādīgam saimniekam. Taču atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēs izkārtotais lēmums valdībā liecina par ko gluži pretēju.
2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri "Latvijas valsts mežu" izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām.
Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie Latvijas valsts mežiem ar negaidītu piedāvājumu. Kaut komersanti paši no brīvas gribas bija solījuši augstās likmes, tagad valstij esot jānāk viņiem pretī un jāpiedāvā "konkurētspējīga cena". "Latvijas valsts mežu" vadība atteicās to darīt. Viņu skatījumā tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi. Atbildes vēstulē, ko parakstījis valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un pārējie valdes locekļi, un, kas ir raidījuma rīcībā teikts, ka tas miljonos samazinās Latvijas valsts mežu ieņēmumus un, tā rīkojoties, viņi izšķērdētu valsts līdzekļus. (Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, Publiskas personas atsavināšanas likuma, Konkurences likuma pārkāpums). Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības Līguma kontekstā (107.pants 1.punkts), jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.
"Mēs neredzējām iespēju atsaukties šādam aicinājumam, jo mums nav tāds deleģējums – pēkšņi samazināt cenas. Jā, paaugstināt cenas, to jebkurš pieņemtu, jebkurš Latvijas iedzīvotājs, jo tā peļņa , ko nodrošina LVM (Latvijas valsts meži) un attiecīgi dividendes, tas jau aiziet valsts kasē.Savukārt, cenas samazināt- nav mums tāda deleģējuma. Mēs neredzējām tādu iespēju juridiski to arī izdarīt."
Zemkopības ministrijas vadība tomēr neatlaidās, un dažām zāģētavām labvēlīgo risinājumu panāca ar slepenu valdības lēmumu.
2023. gada nogalē zemkopības ministrs Armands Krauze un ministrijas valsts sekretārs, vienlaikus akciju turētājs "Latvijas valsts mežos" Raivis Kronbergs Evikas Siliņas valdībai iesniedza Informatīvu ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu". Tajā mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai "Latvijas valsts mežu" jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.
"Tika nolemts, ka mēs iesim izstāstīt valdībai, to patiešām jau uzskatīja to jau par ārkārtējo situāciju. Šī nekonkurētspēja ar citiem. Izstāstījām to situāciju un valdība to pieņēma kā risinājumā īstermiņā. [Nekā personīga: Tad faktiski ārkārtas situācija netika izsludināta?] Nebija nepieciešams. Jo tas bija mehānisms, kā mēs īstermiņā varējām iedot risinājumu. Cenas novienādoja visiem. [Nekā personīga: Zaudējot Latvijas Valsts mežiem ieņēmumus..] Tad man ir jālasa….(dokumenti) [Nekā personīga: Jūs kā amatpersona nepieņēmāt nepārdomātu lēmumu, kas nav Latvijas valsts mežu interesēs?] Nē, mēs svērām. Tāpēc mēs nācām uz valdību."
Ministri, kuri atbalstīja šo dažiem kokrūpniekiem izdevīgo risinājumu, zināja ko dara. Viņiem uz galda bija Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildumi. Tā norādīja, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie meža nozares eksporta uzņēmumiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021.gadā – 201 miljonu, un 2022. gadā 102 miljonus un ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.
"2023.gada sākums bija milzīgas svārstības tirgū un līdz ar to nozare vērsās, ka ir attiecīgi vajadzīgs valdības lēmums, par to, lai palīdzētu mūsu nozares uzņēmumiem. [Nekā personīga: Ar nozari jūs saprotiet ko? Konkrētas federācijas? Konkrēti uzņēmumi?] Tās bija dažādas organizācijas, uzņēmumi, kas bija vērsušies valdībā. [Nekā personīga: Valdībā vai zemkopības ministrijā?] Tie ir 2 gadus veci notikumi, jūs apskatāties papīros, kas tur rakstīts. [Nekā personīga: Jūs pārliecinājāt valdību, balstoties uz kādiem faktiem? To, ko bija izpētījusi federācija vai to, ko bija izpētījusi zemkopības ministrija?] Viss ir informatīvajā ziņojumā. [Nekā personīga: Un zemkopības ministrija to sagatavoja tajā brīdī?] Jūs izlasiet..Ai, nu labi, beidzam šito. Tas nav nopietni."
Balstoties uz Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024.gada 1.janvāra "Latvijas valsts meži" zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot Ministru kabinetam, kādu iespaidu tas atstās uz "Latvijas valsts meži" ieņēmumiem. Pārsteigumu nebija. Valsts uzņēmumam tas 1.ceturksnī peļņu samazināja par 7, 54 miljoniem eiro. Gada griezumā tas nav ticis vērtēts, jo neviens neprasīja, saka "Latvijas valsts mežos", taču nav grūti aprēķināt, ka gadā šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums, no LVM izmaksāja 30 miljonus eiro.
"Tas ko mēs vērtējām, tie bija tie 7 ar pusi miljoni, bet pārējo mēs neesam vērtējuši, jo nav jēgas skatīties atpakaļ. Mums jāstrādā dotās rīcības ietvaros. Tas bija tāds neierasts lēmums. Valsts iejaucās kapitālsabiedrībā. Tā tas bija. Bija tur savi apsvērumi. Arī informatīvajā ziņojumā tie ir minēti.
Pēc "Nekā personīga" pieprasījuma, Zemkopības ministrija atslepenoja Informatīvo ziņojumu. Tie 16 uzņēmumi, uz kuriem attiecas valdības lēmums, 2023.gadā tiešām strādā ar zaudējumiem. Taču jau nākamajā gadā komersanti uzrāda peļņu. Piemēram, SIA "Kurekss", par kuru zemkopības ministrijas ziņojumā minēts, ka ārkārtas situācijas dēļ ietekmēta piektdaļa darbinieku, pērn nopelnīja vairāk nekā 3 miljonus, bet abas "Pata" zāģētavas pagājušajā gadā uzrāda vairāk nekā 4 ar pusi miljonus lielu peļņu.
"Protams, ka ir pareizi glābt šādus nozares uzņēmumus. [Nekā personīga: Jūs gribat teikt, ka tas lēmums, ko jūs pieņēmāt par labu šiem uzņēmējiem, neradīja zaudējumus Latvijas valsts mežiem? To jūs gribat teikt?] Viņš darīja labu Latvijas ekonomikai kopumā."
Zemkopības ministrs turpina apgalvot, ka savulaik tas bijis izsvērts lēmums, un noliedz, ka būtu kontaktējies ar konkrētiem uzņēmējiem no atbalstīto saraksta. Sarunas notikušas ar Latvijas Kokmaterālu ražotāju un tirgotāju asociāciju, pamatā ar viceprezidentu Kristapu Klausu, kurš arī bija klāt valdībā lēmuma pieņemšanas brīdī. Klauss uzsver, ka palīdzējis ar informāciju, bet pamatojumu izstrādājusi ministrija pati.
"Kamēr visa nozare pelna, tas ir ok, bet tajā brīdī, kad pēkšņi iznāk, ka LVM pelna 221 miljonu, bet viņu klientu peļņa, īpaši skujukoku zāģētavu sektorā, sektors ir nostrādājis ar mīnus 40 miljonu peļņu, tad nevarētu uzskatīt, ka, mainot cenošanas mehānismu, mēs kā valsts būtu kaut ko zaudējusi. Mēs vienkārši atgriezāmies pie normālām tirgus cenām. Un Valsts mežos netika gūta neadekvāta un tautsaimniecībai bīstama virspeļņa."
Klauss ir arī Ventspils augstskolas padomes priekšsēdētājs un kā amatpersonai viņam jādeklarē savi ienākumi. "Nekā personīga" pamanīja, ka Kristapa Klausa alga Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijā pērn salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi četrkārt un sasniegusi nepilnus 200 tūkstošus eiro.
[Nekā personīga: Es skatos, ka jūsu alga Latvijas Kokmateriālu ražošanas un tirgotāju asociācijā ir pieaugusi par 108 tūkstošiem. Tā droši vien ir kļūda?] Nē, tā nav kļūda. Tā ir patiesība. Iemesls dziļi personisks. Es biju nolēmis 2024.gadā pamest savas darba attiecības un nozare uzņēmēji, lai mani nomotivētu palikt un turpināt strādāt, izdarīja šo, kā lai saka- negaidīti lielo, kā lai saka, prēmiju, lai es turpinātu strādāt. Un tā nav kļūda, kas ir deklarācijā."
Par zemkopības ministrijas tobrīd slepeno ziņojumu 2023.gada sēdē ziņotāji ir četri. Ne tikai Krauze, Kronbergs, Klauss, bet arī premjere Evika Siliņa. Tas nozīmē, ka Ministru prezidente ir iepazinusies ar tā saturu un spēj to aizstāvēt pārējiem valdībā. Tomēr nedēļas garumā premjere Evika Siliņa neatrada laiku sarunai ar "Nekā personīga" par šo tēmu. Tāpat kā Krauze, arī viņa noliedz, ka būtu tikusies ar konkrētiem kokapstrādes biznesmeņiem. Taču premjere tā arī neatbildēja uz galveno jautājumu, kāpēc tika pieļauts, ka jau 2023.gada nogalē, kad jau bija jaušams taupības gars, lielajiem kokrūpniekiem un nebūt ne visai nozarei par labu, valsts atteikusies no 30 miljoniem eiro.
"Šis risinājums tika piedāvāts Zemkopības ministrijas (ZM) vērtējumā, ņemot vērā situāciju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pēc kara sākuma tirgus darbība bija būtiski traucēta – pieprasījums saruka, procentu likmes bija augstas, tirgus darbība tika būtiski traucēta. Pēc ZM vērtējuma toreizējie līgumi padarīja Latvijas zāģētavas nekonkurētspējīgas, tāpēc lēmums bija nepieciešams, lai stabilizētu nozari un saglabātu darba vietas reģionos. Šis risinājums bija terminēts, tagad ir beidzies un nav turpināms.
Šīs ceturtdienas "Latvijas valsts mežu" akcionāru sapulcē, "Nekā personīga" novēroja ierodamies arī zemkopības ministru Armandu Krauzi, kas nav ierasta prakse. Mūsu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šai sapulcē par savu atkāpšanos paziņoja "Latvijas valsts mežu" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Putniņš šai amatā nostrādājis vairāk nekā 3 gadus un bija viens no tiem, kurš atteicās pārskatīt jau noslēgtos ilgtermiņa līgumus ar kokapstrādes uzņēmumiem un samazināt cenas. Gan zemkopības ministrs, gan premjere mums apgalvoja, ka patlaban visiem komersantiem piemēroti vienādi tirgus principi un nekāds individuāls atbalsts nav paredzēts. Putniņa atkāpšanos zemkopības ministrija šonedēļ nav komentējusi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
