ZZS deputāti pinas argumentos, kāpēc jāatceļ konvencija, kas vēršas pret vardarbību
2023. gadā mediji Latvijā ziņoja par traģēdiju Jēkabpilī. Leons Rusiņš sava dēla acu priekšā noslepkavoja viņa māti Ivetu. Pirms tam slepkava Ivetai bija ilgstoši draudējis un viņu vajājis. Par to policisti un prokurori nelikās ne zinis. Drīz pēc šī drausmīgā nozieguma Latvijas parlaments beidzot pieņēma konvenciju, kas vēršas pret vardarbību. Katru gadu Latvijās mirst desmitiem un cieš simtiem sieviešu, kuru pārdzīvotais joprojām atbildīgajiem dienestiem ne vienmēr šķiet pietiekami svarīgs, lai reaģētu. Šo sieviešu ciešanas ceturtdien nebija arguments arī tiem 56 Saeimas deputātiem, kuri nolēma, ka pastiprināta rūpēšanās par vardarbībā cietušo dzīves kvalitāti ir mazsvarīgāka nekā īstermiņa ieguvums dažām partijām gatavojoties nākamā gada Saeimas vēlēšanām.
Aizspēlējās. Tā ceturtdien Saeimas kuluāros citu partiju politiķi raksturoja to, kas noticis ar ZZS. Šādu sabiedrības pretreakciju pēc tam, kad partija viena Saeimas sasaukuma ietvaros tik radikāli spējusi mainīt savu nostāju, ZZS politiķi neesot gaidījuši.
Pirms skatīšanas Saeimas sēdē, par izstāšanos sprieda Saeimas Ārlietu komisijā. Komisijas sastāvā opozīcijai ir balsu pārsvars. Tāpēc visus 17 priekšlikumus noraida.
Komisiju vada agrākā otrā augstākā valsts amatpersona Ināra Mūrniece, kura esot augstajā amatā izteikusies, ka "sabiedrībai biežāk jāatceras, ka tā patiesībā ir ļoti līdzdalīga politikas veidošanā".
Noskaties: "Cilvēkus sargā policisti, nevis konvencijas." Mūrniece komentē lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas
"[Nekā personīga: Pirms dažām minūtēm deputāti liedza jums vispār iespēju izteikties. Kādas jums ir tagad sajūtas?] Īstenībā neticami briesmīga sajūta, jo es dzīvoju demokrātiskā valstī. Es pārstāvu organizāciju, kas gadiem strādājusi un veidojusi programmas, lai palīdzētu no vardarbības cietušām personām. Tas ir rādītājs kādā virzienā mēs šobrīd virzāmies. Ja nedodam vārdu organizācijām un neieklausāmies ekspertos, kas patiešām izprot šīs lietas.Tas ir tāds neģēlīgs veids kā kaut kādā savās politiskās spēlēs tagad apdraudēt cilvēkus, kas reāli cieš."
"Šorīt es saņēmu ziņu ar aicinājumu nosnaiperēt mani no Saeimas jumta. Protams, ka kaut ko tādu lasot, tas nav patīkami un ir mazliet biedējoši. Tāpēc vērsos policijā un aicinu jebkuru, kas šādas ziņas saņem, to darīt un tās publiskot, jo tie ir reāli cilvēki, kas to raksta."
Ārlietu komisijai, deputātiem, ministrijām šajās dienās vēstules sūtījuši vēstnieki, dažādas starptautiskas organizācijas. Latvija ar bažām un satraukumu kā slikts piemērs pieminēta vairākos starptautiskos publiskos pasākumos un augstu Eiropas amatpersonu uzstāšanās reizēs. Dānija, Francija, Īrija, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Somija un Zviedrija vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai pat izsaka piedāvājumu padalīties savā pieredzē par konvencijas pozitīvo ietekmi viņu pašu valstīs. Šī Daigai Mieriņai atsūtītā vēstnieku vēstule gan kā to pieprasa iekšējā kārtība Saeimā, kādu laiku netika tālāk izplatīta visiem deputātiem. To Nekā personīga apstiprināja vairākas amatpersonas.
Dienu pirms balsojuma Saeimā, Latvija saņēma vēstuli no 7 valstu parlamentu līderiem, kas kā saka ārlietu ministrija, diplomātijā nav ikdienišķa prakse.
Kritika par Latviju starptautiski:
- Theodoros Rousopoulos, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents
Vēstule Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
- EPPA rezolūcija "Krievija: jauni draudi Eiropas demokrātijām"
Uzsver dezinformācijas kampaņas Latvijā saistībā ar Stambulas konvenciju kā piemēru Krievijas propagandas ietekmei
- Catia Polidori, EPPA Vienlīdzības un nediskriminācijas komitejas priekšsēdētāja
Dānija, Francija, Īrija, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Somija, Zviedrija
Vēstule Daigai Mieriņai ar piedāvājumu dalīties pieredzē par konvencijas pozitīvo ietekmi viņu valstīs
- Nahla Haidar, ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas (CEDAW) vadītāja
EPPA prezidenta paziņojums
Aicina Latvijas Saeimu balsot pret izstāšanos no konvencijas, uzsverot tās nozīmi kā "zelta standartu" sieviešu aizsardzībā.
- BENELUX valstu paziņojums EP Ministru vietnieku komitejas sanāksmē
Uzsvērta dezinformācijas ietekme un pozitīvā pieredze ar konvenciju citās valstīs. Izsaka bažas par Latvijas potenciālo izstāšanos.
- Saara-Sofia Sirén, EDSO priekšsēdētāja īpašā pārstāve dzimumu jautājumos
Preses paziņojumā pauž dziļas bažas par Latvijas soli izstāties no konvencijas. Uzsver, ka tas ir "nopietns regress sieviešu tiesību jomā".
"Reakcija no dažiem ir asāka nekā diplomātiski ir pieņemams. [Nekā personīga: Diplomātiskā valodā tulkojot to, kas šeit ir uzrakstīts, ko šis vēstījums parāda?] Tas parāda diezgan tiešu nostāju mūsu reģionālajā grupā, kas ir Baltijas un ziemeļvalstis. Ka šīs rīcība ir sasteigta, ka šī rīcība ir nepārdomāta, ka šī rīcība ietekmēs mūsu attiecības ar šīm valstīm. Potenciāli ietekmēs attiecības arī ar investoriem no šīm valstīm. Ārpolitiskās konsekvences var būt ļoti nopietnas."
Neraugoties uz Saeimas balsojumu, nākamnedēļ Latvijā jāierodas Eiropas Padomes neatkarīgiem ekspertiem, kas uzrauga kā Stambulas konvencijas dalībvalstis rūpējas par vardarbības apkarošanu. Latvijā šie speciālisti vēl nav bijuši, bet, piemēram, Igaunijā tie strādājuši jau atkārtoti. Viņi pārbauda vai nav caurumi likumos, kā darbojas policija. Un sastāda darbu sarakstu, kas dalībvalstīm līdz nākamajai pārbaudei ir jāpaveic. Neraugoties uz to, kādas partijas un ar kādiem uzskatiem vada valsti, šie uzdevumi jāpilda. "Ekspertu grupa cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē" jeb saīsinājumā GREVIO (Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence) visticamāk savu pārbaudi mūsu valstī šoreiz veiks, jo Latvija no konvencijas vēl nav izstājusies. Ja vēlāk šāds solis sekos, starptautiskā uzraudzība beigsies.
"[Nekā personīga: "Jūs varat abi pateikt, kas ir slikts noticis laikā, kamēr ir pieņemta konvencija?] Es negribu par to runāt šobrīd tiešām…"
"Slikts…Es neesmu analizējis, kas ir slikts un kas ir labs. Drīzāk tad ZZS jāprasa, kas slikts noticis, ka viņi pamainīja savu viedokli. Mēs jau neesam mainījuši savu viedokli. Paprasiet ZZS, kas ir slikts noticis."
ZZS domu maiņa saistīta ar partijas iekšienē notikušu biedru aptauju pēc sliktajiem rezultātiem pašvaldību vēlēšanās. Daudzi vecbiedri zaudēja iesildītos krēslus vietvarās un tajā vainoja Saeimas kolēģu balsojumu atbalstot konvenciju, kas apkaro vardarbību. Šāds tīrs politiskais aprēķins ir sekas ceturdien notikušajam parlamentā. Tāpēc daudziem deputātiem ir pagrūti atbildēt uz vienkāršu jautājumu – "kas slikts noticis laikā, kamēr konvencija bijusi spēkā?".
"Kas ir slikts noticis? Es varu pateikt, ka nekas labs nav noticis.To jau mēs redzam, vardarbība turpinās, Eiropā, kur konvencija pieņemta, sieviete baidās iet uz ielas. [Nekā personīga: Tad, ja konvenciju atcels, paliks labāk?] Ir pieņemta mūsu Saeimas deklarācija par atbalstu sievietēm. Ja šī valdība nav gatava izstrādāt likumu, tad to izdarīs nākošā valdība."
"Es to nesaistu ar vardarbību. Es to saistu ar tām problēmām, kas ir ar to, ka parādās šis trešais dzimums. Ka var mainīt dzimumu kā nu ienāk prātā. [Nekā personīga: Tad jūsu arguments ir šis trešais dzimums?] Taisni tā. [Nekā personīga: Un visas pārējās labās lietas (….)?] Tās labās lietas mēs realizējam ar citām formām."
"Jājautā, kas ir noticis labs? Vai līdzekļi, kas nepieciešami un ir tādā apjomā, kā nepieciešami. (…) Bet konkrētas lietas, kas ir dēļ konvencijas tādas, ka konvencija jāatceļ. Sabiedrība tiek šķelta. Mēs tieši otrādi mēģinām saliedēt atpakaļ."
"Nu nekas nav mainījies Latvijā. Vardarbība kā bija kādreiz tā bija, kamēr bija pieņemta un nekas nav mainījies. Un tas ir iemesls, lai izstātos.Jā. Jāmeklē kādas citas iespējas. Vēl vairāk likumus izdomāt. [Nekā personīga: Jūs zināt, ka konvencija paredz to, ka starptautiski eksperti brauc un pārbauda. Nākamnedēļ viņiem būtu jābrauc. Ja šodien nobalsojat, viņi vairs nebrauks.] Nu, gan jau tiksim paši galā. [Nekā personīga: Tas būs labāk Latvijai, ka viņi nebūs šeit Latvijā?] Jā. [Nekā personīga: Ja eksperti nebrauks un neveiks pārbaudes, tas būs labāk? Un tas veicinās, ka mēs ar vardarbību tiekam labāk galā?] Nu es nezinu vai ārvalstu eksperti ir ieteikuši kaut ko un veicinājuši, ka vardarbība mazinās. [Nekā personīga: Šādas pārbaudes Latvijā nav bijušas atšķirībā no Igaunijas, kur ieteikumi ir bijuši un jau ieviesti.] Nu, tad jau redzēs. Es nekaunos par savu balsojumu šoreiz!"
"Bet labs arī nekas nav noticis.Es nesaku, ka ir noticis kaut kas slikts. Bet neko nav arī devusi. [Nekā personīga: Un tāpēc jāstājas ārā?] Jā, mēs pieņēmām deklarāciju, ka paši ar savu likumu darbosimies turpmāk."
"Kāpēc jūs domājat, ka man jānosauc, kas ir slikts noticis? Kas ir labs noticis? Ir tas, ka mūsu nosacījumi ir pārkāpti. Jūs nesaprotat, ka ir kaut kādas vērtības cilvēkiem un ja cilvēki par šīm vērtībām iestājas tajā brīdī, kad ratificēja un tad pasaka, ka tās vērtības var paslaucīt kaut kur, tad jums nav nekādu vērtību!"
"Pateikt, ka kaut kas ļoti slikts noticis tā nevar pateikt, bet šobrīd ir situācija, kad mēs saprotam, ka dažus konvencijas jēdzienus mazliet traktē savādāk, plašāk kā tas vajadzētu būt un ievieš mēģina ieviest uz tādu pusi, kas varbūt nav pieņemama konservatīviem. Kas ģimenes vērtībām nerada pozitīvismu. No tāda viedokļa. Un arī tais skaitā mēģinājumi dažkārt skolās, izdodot grāmatiņas. Skaidrs, ka paldies Dievam tas nav noticis, nenotiek. [Nekā personīga: Bet tā es arī nesaklausīju, kas ir konkrēti argumenti no jums, kas ir tas sliktais, kas ir noticis?] Kā jau es teicu – tiek virzīti tādi veidi, kas ir ar sociālo dzimumu, kas tiek mēģināti ieviest un sabiedrībai uzlikt par normālu, kas nav attiecināma uz konservatīvām vērtībām."
"Es neatbildu par partijas viedokli. Es atbildu pats par sevi. Jūs jautājat man personīgi, es arī personīgi atbildu. Ja gribat par partiju kopumā, prasiet partijas vadībai."
"Protams, ka jāturpina darbs ar tiesībsargājošām struktūrām. Lai viņas spētu labāk vardarbību atpazīt. Es saprotu, ka ir progress. Bet tajā virzienā jāiet ir vēl. Un tas, kas ir skaidrs, ka vardarbība nav tolerēta un netiks tolerēta Latvijā. [Nekā personīga: Un izstāšanās no konvencijas to tikai stiprinās?] Izstāšanās no konvencijas vairs nav jautājums par vardarbību. [Nekā personīga: Bet jūsuprāt sekas tas neradīs?] Nē!"
"Es nevaru pateikt neko sliktu par Stambulas konvenciju."
Starptautiski Saeimas balsojums izskanēja plaši. Nākamajā dienā strauktus jautājumus deputātu virzienā raidīja arī lielo ārvalstu uzņēmumu pārstāvji, kuri satikās ar Valdības ministriem. Lai arī Ekonomikas ministrs mums apgalvoja, ka biznesmeņi nomierināti un sapratuši, ka Latvija paliekot "Eiropas vērtību telpā", sarunā ar Nekā personīga Ārvalstu investoru padomes vadītājs saka pavisam ko citu.
"Mēs redzam, ka šis lēmums nav labs Latvijas reputācijai. Tas šobrīd ir galvenā ziņa vairākās rietumvalstīs – Austrijā, Vācijā un citviet. Ziemeļvalstīs. Tas nav pozitīvi. Un ir lēmumi, kas ir daudz vajadzīgāki attiecībā uz Latvijas ekonomisko izaugsmi un citiem svarīgiem jautājumiem. Mēs neesam par to laimīgi."
Tiesībsardze Seimas sēdes dienā tikās ar Valsts prezidentu un arī ZZS labklājības ministru. Publiski Edgars Rinkevičs saka – vērtēs faktus ne emocijas. Tālākie scenāriji paredz iespēju deputātu nobalsoto atgriest Saeimā otreizējai skatīšanai un visu šo laiku Latvija joprojām būs konvencijas dalībvalsts.
"Nesaprotu, kāpēc ir jāspēlē ar vardarbības vārdu, vardarbības apkarošanas politiku. (…) Vardarbība nāk no mūsu jaunības – padomju laika. Kur vardarbības nebija nekas īpašs. Un šobrīd mēs likumsakarīgi esam beidzot nonākuši līdz tam, ka esam sapratuši – aiztikt nedrīgst, sist nedrīkst, vardarbība ir ne tikai fiziska, bet arī emocionāla un mēs kā tāda brīva demokrātiska valsts esam ļoti attīstījušies. Es negribētu piedzīvot to, ka ar kādu nepārdomātu lēmumu mēs esam krietnu soli atpakaļ šajā jautājumā."
"[Nekas personīgs: Kad es uzdodu jautājumu deputātiem, kas notiks, kad starptautiskie eksperti nebrauks pie mums, viņi saka, ka tiksim paši galā.] Tas ir pavisam šauri domāt, ka es aizvēršu durvis un tā ir tikai mana atbildība. Vai ģimenes atbildība. Kas ar mani notiek. Tā ir tipiska klusēšana. Tipiska domāšana, ka nekas ārpus mājas nav jāiznes. Tā ir ļoti šaura un tuvredzīga domāšana."
"Mēs esam saņēmušas zvanus no sievietēm. Viņas saka, ka šīs diskusijas iedrošina vardarbības veicējus un viņu vajātājus. Šādus zvanus mēs esam saņēmuši. Tas notiek. Nu, es ļoti ceru, ka mēs būsim pietiekoši saprātīgi un nebūs letālu seku."
Kā novēroja "Nekā personīga", atšķirībā no citu ministriju vadības, labklājības ministrs Uzulnieks līdz parlamentam ceturtdien tā arī neaizgāja. Viņam premjere bija uzdevusi būt par galveno valdības pārstāvi šī jautājuma vētīšanā Saeimā. Pirms mēneša valdībā visi ZZS ministri, ieskaitot Uzulnieku, atturējās balsojot par neizstāšanos no konvencijas. Labklājības ministrija norādīja, ka ministram bijusi pilna diena ar dažādiem citiem notikumiem. Parlamentārais sekretārs mums raidījumam atrakstīja, ka bijis apslimis, lai gan īsu brīdi citu darbu dēļ Saeimā atradies. Lai nu kā Latvija nu ir vienīgā valsts ES, kura devusies virzienā, lai atceltu konvenciju, kas rūpējas par vardarbības apkarošanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
