Nerej, bet var iedot "ķepu" un panest cilvēku. Ko spēj robotsuns?

Arī "RAW" pārstāvji uz dažāda veida konferencēm vai nozares pasākumiem dodas ar robotsuni, kurš vairāk domāts izpriecām. Proti, tas var pastaigāties, piecelties uz "pakaļkājām", pamāt, iedot "ķepu" un tamlīdzīgi.

To darbības process ir visai vienkāršs. Tā apakšā ir iebūvēts tā saucamais Lidera (LIDER) sensors, kas ļauj robotsunim skatīties uz apkārtni. Savukārt, atšķirībā no nepieciešamā pielietojuma šāda veida dronam, tam var uzstādīt arī cita veida sensorus.

Piemēram, to var aprīkot ar gāzes noplūdes sensoriem, augstas izšķirtspējas kamerām, 3D sensoriem, kas reāllaikā skenē telpu, uztaisa "punktu mākoni" un ļauj veikt dažādus mērījumus iekštelpu darbiem, vai termokamerām.

Tāpat šādam robotsunim var uzstādīt skaļruņus un palaist tos "pastaigā" masu pasākumos, tādējādi atskaņojot visiem svarīgu informāciju.

Kā arī to var aprīkot ar robotisko roku. Šādi aprīkots robotsuns var būt labs palīgs, piemēram, ugunsdzēsējiem glābšanas darbos vidē, kur cilvēka klātbūtne nav iespējama. Proti, robotsuni var ielaist telpā, tā roka var pacelt dažāda izmēra un smaguma priekšmetus un visbeidzot ar to var izvilkt no telpas cilvēku.

Purvēns teica, ka šādu dronu kravnesība var būt līdz pat simts kilogramiem. Attiecīgi uz drona pat var apsēsties un ļaut tam sevi pārnēsāt.

Pieprasījuma ziņā gan aizvien dominējošo vietu ieņem klasiskie lidojošie droni. Viens no iemesliem tam ir tāds, ka robotsuņi tirgū ienākuši salīdzinoši nesen – pirms aptuveni diviem, trim gadiem. Taču interese aug arī pēc tiem.

Jau ziņots, ka 20. martā Rīgā norisinājās trešā Baltijas drošības konference. Tā vienuviet pulcēja nozares profesionāļus un uzņēmējus no visas pasaules, lai diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem un demonstrētu jaunākos tehnoloģiskos risinājumus. Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti, šā gada konferences tēma bija veltīta darbības nepārtrauktības saglabāšanai izaicinājumu gadsimtā.