Nerimst diskusijas par iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās

Grozījumus Izglītības likumā, kuri tostarp skartu iestājeksāmenu organizēšanu vidusskolās, no Saeimas dienaskārtības šodien izņēma pēc Nacionālās apvienības rosinājuma. Partijā uzskata, ka nav pieņemams, ka šādas zināšanu pārbaudes ģimnāzijām turpmāk organizēt būtu liegts.

"Mums likās, ka šis likumprojekts tomēr ir jāpārstrādā, mazliet jāuzlabo. Jo ģimnāzijām ir svarīgi atlases kritēriji, jo ģimnāzijas prasa arī augstāku šo izglītības kvalitāti. Un vajadzētu dot šo iespēju rīkot iestājpārbaudījumus ne vien uz 10. klasi, bet arī 7. klasi," saka Saeimas deputāts Normunds Dzintars (NA).

Tikmēr izglītības ministre Anda Čakša (JV) pēc tikšanās ar ģimnāziju direktoriem stāsta, ka Saeima ar savu balsojumu panākusi pretējo. Valdības apstiprinātos grozījumos atmetot, radusies situācija, kas ģimnāzijām iestājeksāmenus faktiski liedz rīkot jau šogad.

"Ja šobrīd likums paliktu tāds pats, kā ir sagatavots 2018. gadā, tad – jā. Jo tur ir rakstīts, ja ir centralizētais eksāmens, tad skola nevar organizēt citu iestājpārbaudījumu tajā pašā priekšmetā. Un par to arī visa šī diskusija ir, kādā veidā visu to dzīvi organizēt tālāk," teic Čakša.

Proti, likums, kas aizliedz rīkot iestājpārbaudījumus, ja šajā priekšmetā jau kārtots centralizētais eksāmens, ir spēkā jau piecus gadus. Taču tikai šogad pirmo reizi 9. klašu skolēnu eksāmenus kārtos centralizēti. Tādēļ ministrija ar konkrētajiem grozījumiem vēlējusies termiņu pārcelt – ļaujot vēl šogad iestājeksāmenus kārtot, kā ierasts, un tālāk turpinot diskusiju. Arī Saeimas Izglītības komisijas vadītāja šodien neslēpa, ka šāds deputātu ierosinājums rada pretēju efektu, un, lai gan arī pati atbalstīja šo, kā pati dēvē – "koalīcijas balsojumu", tā bijusi kļūda.

"Es teiktu, ka ir lasītprasmes uzdevums deputātiem. Tas bija Nacionālās apvienības virzīts priekšlikums. Un tajā brīdī, kad bija tas balsojums. Ja cilvēki kaut ko nesaprot, tad varbūt izskaidrojam un tad virzām tālāk. Mēs bijā gatavi pie tā strādāt. Tas, ko mēs šobrīd varam – ir lūgt steidzamības kārtā izskatīt, jo mēs laikam nebijām gatavi tam šā rīta mulsumam," pauž Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Tikmēr ģimnāziju direktori cer, ka Saeima savu pārpratumu labos un skolas ne tikai vēl šogad, bet arī turpmāk varēs organizēt iestājeksāmenus.

"Manuprāt, šā rīta sēdes lēmums ir politisks pārpratums. Nevaru komentēt frakciju motivāciju, bet rezultāts ir tāds, ka ir izdarīts tāds kā lāča pakalpojums. Tādēļ mēs ceram, ka šie grozījumi, kas nav tikai viena panta grozījumi, bet vesela pakete, steidzamībā tiks nodoti izskatīšanai komisijā," norāda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.

"Šobrīd šķiet, ka mums vēl ir jānogaida, vai varētu būt kādas izmaiņas. Bet es nespekulētu, kurā virzienā tas būs. Mēs gaidīsim. Un gaidīsim ar domu, ka šo minimālo autonomiju lemt ar kādu skolēnu strādāt, lai sasniegtu rezultātu, ko no mums tomēr sagaida, atstās mūsu ziņā," saka Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece.

Izglītības ministrijā uzskata, atkārtota likumprojekta izskatīšana jāvirza jau uz nākamās nedēļas Saeimas sēdi, jo laika vairs nav daudz – apvienotais iestājpārbaudījums uz 10. klasi Rīgas valsts ģimnāzijās plānots jau maija vidū.