Nerimst kaislības ap Krievijas graudu importu un tranzītu

Kamēr Krievija turpina brutālu karu, mūsu tranzīta koridorā, pa mūsu dzelzceļu, mūsu ostās plūst graudaugi no agresorvalsts, nevar izslēgt, ka pat tie, ko okupantu nozaguši Ukrainā. Lai gan tehniski nekas pārkāpts netiek, skaidrs, ka no morālajiem aspektiem šeit ir daudz jautājumu.

Faktiski tas nozīmē papildu līdzekļus Krievijas kara mašīnai. Vairums no graudiem Latviju šķērso tranzītā uz trešajām valstīm, bet daļa paliek arī tepat, Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tikai šīs mazākās, importa daļas vērtība deviņos mēnešos bija 60 miljonu, skaidrs, ka, pieskaitot tranzītu, runa par krietni lielākām summām. Un pa ceļam tam visam tiešā vai pastarpinātā veidā nopelnam arī mēs – dzelzceļš, stivodri, ostas, budžets.

Uzrunājām arī "Latvijas dzelzceļu", prasot, cik Krievijas graudu pārvadāšana ļāvusi nopelnīt. Šodienas laikā tur to sarēķināt nepaguva, savukārt par praksi kopumā norādīja, ka šie jautājumi esot Eiropas Savienības pārziņā un "Latvijas dzelzceļš" kā valsts kapitālsabiedrība nav tiesīgs lemt par konkrētu kravu izslēgšanu no pārvadājumiem.

Tāpat ar lielu joni līdzīga diskusija par Krievija graudu tranzītu uzjundījusi mūsu kaimiņos, Lietuvā. Gan par konkurences kropļošanu, gan par šī visa ētiskumu.

"Mēs nezinājām, ka Klaipēdas ostā tiek krauti Krievijas graudi, mēs pat nevarējām iedomāties, ka tas varētu būt reāli. Mēs iedomājāmies, ka Lietuva ir otrā pusē, ka mēs atbalstām Ukrainu. Ka mēs centīsimies palīdzēt, kā vien varam, un, otrādi, ka mēs nesadarbosimies ar teroristisku valsti," apstiprina Lietuvas Labības audzētāju asociācijas vadītājs Aušris Macijaisks.

Lai arī Latvijas amatpersonas patlaban runā par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu Eiropas Savienības līmenī, tranzīts, izskatās, uz palikšanu.

"Manuprāt, Latvija ir viena no pirmajām, kas iet ar šādu aicinājumu. Es zinu, ka ir arī citas valstis, kas importē šos graudus, bet tranzītu mēs atstājam spēkā. Ir ANO vienošanās, lai trešās valstis tiktu apgādātas ar pārtiku. Mēs noteikti nevaram lauzt bez viņu ziņas šādu vienošanos un atstāt arī kādus cilvēkus bez pārtikas, ja tāds uzstādījums ir bijis," stāsta Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").

Jāpiebilst, ka pat par importa aizliegumu nebūs viegli panākt vienošanos Briselē.