"Nevajag gaidīt, kad lidos bumbas pāri." Latviju aicina "X" stundai veidot zāļu rezerves
Nesen apstiprinātajā Eiropas Savienības kritiski svarīgo zāļu sarakstā iekļauti 200 medikamenti, kuru pieejamība ir īpaši svarīga veselības aprūpes sistēmai.
Citiem vārdiem – bez šīm zālēm apdraudētas cilvēku dzīvības.
Piemēram, antibiotikas, sirds un asinsvadu zāles, medikamenti vēža un cukura diabēta pacientiem.
Ārste un Ukrainas atbalsta biedrības vadītāja Oksana Sičko trešdien, piedaloties diskusijā par Latvijas gatavību "X" stundai, mudināja mācīties no Ukrainas kļūdām un veidot medikamentu krājumus.
Nevajag gaidīt, kad lidos bumbas pāri Latvijai, jāizveido stipras rezerves. Tas ir ne tikai kara apstākļiem, bet arī hroniskiem slimniekiem, ir daudz tādu slimību, kur nevar medikamentu nevienu slimības dienu izlaist, tas ir dzīvībai bīstami.
Kā norāda Latvijas zāļu apgādes asociācijas vadītājs – miera apstākļos piegāžu sistēma strādā efektīvi – ar retiem izņēmumiem – gan slimnīcas, gan aptiekas laikus tiek nodrošinātas ar medikamentiem. Taču nav izveidotas zāļu rezerves.
Nav valstiska redzējuma un scenārija, ko mēs darām, ja piegādes kavējas kaut kādu iemeslu dēļ un mums nav drošības spilvena. Būtu vajadzīgi krājumi aptuveni trīs mēnešu periodam, lai pa šo laiku – iztrūkuma gadījumā – varētu meklēt kaut kādas alternatīvas piegādes, citus risinājums.
Jautājums īpaši svarīgs, jo Latvijas zāļu tirgū absolūto vairumu – 94% – veido importētie medikamenti. "Kopējas valsts plāna, kā mēs sagatavosimies "X" stundai, nav, vismaz es neesmu redzējis," sacīja Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas vadītājs, "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Bundulis.
Bundulis norāda, ka medikamentu izejvielu uzglabāšana ir lētāka nekā jau gatavu zāļu krājumu veidošana, kurām turklāt var beigties termiņš. Pašmāju Farmācijas kompānijas gribētu, ka valsts dod zaļo gaismu krīzes situācijā ražot zāles, kas noteiktas par kritiski svarīgajām.
Farmācija ir ļoti reglamentēta, tas ir iedzīvotāju drošības interesēs, visi zāļu reģistrācijas un tirgū laišanas procesi ir ļoti gari. Ārkārtas situācijās, es domāju, vajadzētu skaidri pateikt, ka tie ražotāji, kuri atbilst starptautiskai labas ražošanas prakses prasībām, var ražot jebkuru medikamentu no šī saraksta, vietējam Latvijas patēriņam, tas būtiski palielinātu to zāļu klāstu, ko mēs varētu ražot tepat Latvijā uz vietas.
Veselības ministrija nepiekrīt, ka krīzes brīdī Latvijas iedzīvotājiem akūti aptrūktos zāles, taču apņēmības pilna ar pašmāju farmācijas nozares spēlētājiem sēsties pie sarunu galda un meklēt risinājumus.
"Gluži tā, kam galīgi neesam gatavi, es negribētu pilnībā piekrist, ja, mēs esam gatavi. Bet nu lai teiktu, ka simtprocentīgi gatavai – tas nu ir tiesa. Mēs zinām šos vājos punktus, pie kuriem mums vēl ir jāpiestrādā," piebilst Veselības ministrijas Nozares krīzes vadības nodaļas vadītājs Juris Raudovs.
Ideālā gadījumā katram medikamentam būtu jābūt diviem piegādes avotiem, vienam – nacionālā līmenī, otram – kādā no Eiropas Savienības valstīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
