"Nevajag žēloties, ir jārīkojas." Baltijas ārlietu ministri mudina Ukrainai piešķirt iesaldēto Krievijas naudu

Saeimas namā piektdien skanēja ne vien latviešu, bet arī lietuviešu un igauņu valoda. Rīgā pulcējušies Baltijas valstu parlamentārieši, kuriem pievienojās arī visu trīs valstu ārlietu ministri.

Ģeopolitiskās situācijas dēļ tikties sanāk tik bieži, ka Baiba Braže (JV) savus kaimiņvalstu kolēģus sauc par brāļiem: "Man ir liels prieks uzņemt manus brāļus, ar kuriem mēs regulāri tiekamies dažādās pasaules galvaspilsētās. Bet, manuprāt, šī ir pirmā reize, kad mēs visi tiekamies Rīgā."

Atskatoties uz aizvadīto gadu, Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna to kodolīgi raksturo kā "traku". Viņš saka: "Gads ir bijis traks, atklāti sakot. Baltijas valstis ir cīnījušās par eksistenciāliem jautājumiem. Gan drošības, gan arī ekonomiskā situācija Eiropā nav tā labākā. Tāpēc šī sadarbība ir ļoti svarīga."

Un pēc Lietuvas ārlietu ministra Ķēstuta Budra teiktā, Baltijas valstis ir paraugs visai Eiropai, ka ir iespējams gan strauji kāpināt ieguldījumus aizsardzībai, gan atteikties no Krievijas resursiem, lai nefinansētu agresorvalsts kara mašīnu.

"Nevajag žēloties, ir jārīkojas. Nevar vienkārši braukt uz dažādām galvaspilsētām un žēloties, ka ir neiespējami atteikties no Krievijas naftas pirkšanas, kā daži mūsu partneri to dara. Tas izjauc Eiropas Savienības vienotību un mūsu spēju rīkoties kā spēcīgiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem attiecībās ar Krieviju," norāda Budris.

Rīgā pieņemtajā paziņojumā Baltijas valstis aicina nevilcināties ar iesaldētās Krievijas naudas izmantošanu, lai Ukrainai piešķirtu 140 miljardu eiro aizdevumu, kas būtu jāatmaksā tikai tādā gadījumā, ja Krievija atlīdzinās karā nodarītos zaudējumus.

Bažās par iespējamu tiesvedību, vienošanos līdz šim bloķējusi Beļģija, kur atrodas lielākā daļa Eiropā iesaldētās Krievijas naudas.

Uz TV3 Ziņu jautājumu, kā ministri vērtē Baltijas valstu spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Briselē, lai panāktu Ukrainai vēlamo rezultātu, viņi norāda, ka Baltijas valstu uzstājība palīdzējusi panākt progresu par šo aizdevumu Ukrainai.

"Par šo tematu mēs esam aktīvi iestājušies jau gandrīz trīs gadus. Teikšu ļoti atklāti, neviens par to negribēja runāt gadiem ilgi. Tagad, aizvadītajos trīs mēnešos, esam panākuši izrāvienu," teic Igaunijas ārlietu ministrs.

Briseles kuluāros turpinās aktīvas sarunas un Baltijas valstis sagaida, ka jau drīzumā vienošanos tomēr izdosies panākt.

"Ir zināma attīstība, ko mēs varbūt publiski mazāk redzam. Bet darbs notiek pie tā, lai tiešām atrastu risinājumu, lai šie līdzekļi var tikt izmantoti Ukrainas labā," pauž Braže.

Iesaldētās Krievijas naudas piešķiršana Ukrainai būs viens no galvenajiem tematiem, ko Eiropas Savienības līderi plānojuši apspriest nākamajā samitā decembrī.