Nevis Kaļiņingrada, bet Karaļauči: pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, valodnieki turpina pārskatīt vietvārdu atveidi latviski

Ģeogrāfisko nosaukumu pārskatīšanu aktualizējis Krievijas pilna apmēra karš Ukrainā. Valodnieki pērn pieņēma rekomendējošu lēmumu Ukrainas pilsētu nosaukumus latviski atveidot iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai.

Bet šonedēļ Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprināja lēmumu, kā turpmāk latviski saucams Kaļiņingradas apgabals. Valodnieki iesaka nosaukuma "Kaļiņingrada" vietā lietot tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči vai vēsturisko vācisko – Kēnigsberga.

Šomēnes arī Polija nolēmusi apgabalu vairs nesaukt par Kaļiņingradu un turpāk izmantot polisko nosaukumu "Kruļeveca".

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš norāda, ka Polijas lēmums veicinājis rīkoties arī Latvijas valodniekus: "Jā, protams. Tas vienkārši ir, kā lai saka, tāds papildu stimuls. Bet tas jautājums jau visu laiku bija tāds problemātisks. Kā tad mēs teiksim – jūs padomājiet, cik neloģisks būtu teikums, ka Imanuels Kants visu savu mūžu pavadīja Kaļiņingradā."

Senprūšu apdzīvoto teritoriju 13. gadsimtā iekaroja Vācu ordenis, nodibinot Kēnigsbergu. Pēc Otrā pasaules kara daļa apgabala nonāca PSRS valdījumā un to  nosauca par godu vienam no boļševiku vadoņiem Mihailam Kaļiņinam.

"Diezgan aktīvi arī bija iesaistīts politiskajos notikumos Austrumeiropā, kas bija saistīti ar Otrā pasaules kara sākumu. Tajā skaitā arī masu sodu izpildē pret poļu karagūstekņiem. Līdz ar to ir ļoti labi saprotams, kāpēc Polijā šis jautājums ir joprojām aktuāls un izraisījis tik asu pretreakciju, it sevišķi pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, skaidro Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Dainis Poziņš.

Viņš atbalsta valodnieku ierosinājumu arī latviešu valodā atteikties izmantot Kaļiņingradas nosaukumu: "Mums nevajag slavināt vienu no boļševiku režīma vadoņiem, kurš turklāt ir iesaistīts masu represijās, ko savulaik veica padomju komunistiskais režīms."

Apgabalu saukt par Karaļaučiem vai Kēnigsbergu, to valodnieki gan atstājuši katra paša ziņā. "Ir vietas, kurām ir šie vairāki nosaukumi. Tā tas ir iegājies. Tāpēc, ka šeit ir šī baltiskā tradīcija, kas nāk caur lietuviešiem no senprūšiem. Un ir šī oficiāli vāciskā. Tāpēc žurnālistiem šajā ziņā ir viegli, viņi var izvēlēties to, kas viņiem patīk un viņu mutei, kā teikt, liekas konkrētā brīdī labāk un iederīgāk izrunājams. (TV3: Un drukājot kartes?) Drukājot kartes, es teiktu, ka vajadzētu laikam lietot abus pat," saka Baltiņš.

Vēsturnieka vērtējumā apgabalu pareizāk būtu dēvēt par Karaļaučiem, kā šo teritoriju latviski sauca pirms Otrā pasaules kara.