"Neziņa ir tā, kas nogalina visvairāk." Tuvinieki ar atvieglojumu sagaida repatriantus no Dubaijas

"Mums bija saziņa, bet tāpat, tas ir grūti – to ir grūti izturēt," saka Kitija, kura gaida mājās savu mammu.

Pirmie divi repatriācijas reisi Rīgas lidostā nolaidās īsi pirms plkst. 3.00 naktī – viens pēc otra ar nepilnu 20 minūšu starpību.

"Visu laiku domājām, ka Dubaja ir tāda ļoti droša mierīga zeme, bet pēkšņi šāds pagrieziens. Protams, uztraucāmies visu nedēļu, it sevišķi mammas gan znota mamma, gan meitas mamma, bija diezgan lielā stresā. Katru dienu sazinājāmies, visu laiku viņi dzīvoja mājās, ārā negāja, zvanīja un caur "WhatsApp" dzīvojāmies ar mazdēlu, kuram ir trīs gadi. Tas arī diezgan traki. Mazdēls zvana, saka: "Mēs slēpjamies no raķetēm, helikopteriem, ārā nevar iet," par tuvinieku gaidīšanu un saziņu ar viņiem stāsta Ronalds.

"Viņa visu laiku bija neziņā. Neviens jau nezināja, kas būs, tāpēc visu laiku pārceļ, pārceļ… No sākuma gaidīja, ka būs tie reisi, bet ar katru reizi aizvien pārceļ, pārceļ… Neziņa ir tā, kas nogalina visvairāk," pauž Kitija.

Pēc satraukumiem pilnas nedēļas, Rīgas lidostā valda tāds atvieglojums. Tuvinieki ir sagaidījuši mājās savu ģimeni no pirmajiem repatriācijas reisiem no Dubajas.

Ārlietu ministrijā norāda, ka konsulārajā reģistrā šobrīd pieteikušies ap 800 Latvijas valstspiederīgo, kuri atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, taču ne visi no viņiem šobrīd plāno doties mājup.

"Mums konsulārajā reģistrā svarīgi zināt, ka tie cilvēki tur ir – ko viņi izlemj, palikt vai atgriezties. Attiecīgi, tur ir arī cilvēki, kas dzīvo uz vietas un ir tāpat reģistrējušies. Viņi paši pieņem lēmumu, izejot no situācijas kopumā – drošības – bet mums ir svarīgi zināt, apzināt, ka tie tautieši atrodas tur, kur viņi," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Māris Selga.

Viņš piebilst: "Drošības situācija tur arī mainās ik par mirklim, tā kā, pats galvenais, ka tas reiss tur notiek un cilvēki atlido."

Ar pirmajiem diviem repatriācijas reisiem no Dubaijas Latvijā atgriezās aptuveni 280 cilvēku. Tikmēr trešā reisa pasažieru saraksts vēl tiek veidots.

"Sākums bija diezgan traks. Tad jau mēs… Pie visa jau cilvēki pierod. Īsāk sakot, esam priecīgi būt mājas. Bija forši, ka noorganizēja, ka savācās Ārlietu Ministrija. Konsulārs ļoti labs Emirātos, tieši tāpēc, ka bija iespēja. Ļoti daudzām valstīm, es zinu, ka daudzi palika gaidīt repratiācijas reisus un mēs tā, kā pieņēmām aizbraukt mierīgāk padzīvoties. Ļoti laba komunikācija no kosulāra puses, no Airbalic uzreiz, no sākuma ar konsulāru caur e-pastiem, tad Airbaltic pārņema komunikāciju viss bija ļoti forši," saka Līva, kas atgriezusies mājās ar reisu.

"Man darbs bija uz laivas – es biju kā uz DJ uz laivas, līdz ar to, esot tur ārā jūrā, redzot tās raķetes, kuras lidoja virs laivas… Bija tā, ka tev nākt tie visi signāli – man šis nepietrūks, varētu braukt prom," par piedzīvoto stāsta Estere.

Viņas mamma Ieva norāda: "Ui, nedēļa traka, pilnīgi, traka. Sestdiena bija tāda, ka tā diena pagāja pilnīgi kosmosā, bet nodomāja vairs… Viss ir labi, mums pašām bija jālido pie Esteres ciemos pēc divām dienām"

"Mēs bijām ceļojumā, jā! Sākumā, kamēr mēs sapratām, kas ir noticis, mēs paši bijām ļoti uztraukušies, centāmies nebūt tādi, bet tāpat bijām, tad bija dienas, kad mēs ļoti daudz ko apskatījām un bija vieglāk, bija arī mazāk šīs trauksmes, kad bija jābūt patvertnēs, bet šodien arī dodoties uz lidostu, atkal likās, ka ir trakāk jau," saka Mairita, kas atgriezusies no Dubaijas.

Viņa turpina: "Viss bija kārtībā, ļoti liels paldies Ārlietu ministrijai, "airBaltic"… Vispār visai apkalpei, kas par mums rūpējās. Protams, bija visādas grūtības, bet tik daudzi cilvēki gribēja tikt mājās, nevarēja citas lidmašīnas dabūt. Kaut kādas nianses var minēt, bet viss bija lieliski."

Jau naktī uz svētdienu Rīgā gaidāms trešais repatriācijas reiss no Dubaijas, un kopumā valdība paredzējusi nodrošināt piecus šādus lidojumus. Lai gan reisus organizē valsts, pasažieriem par biļeti ir arī jāveic līdzmaksājums – 350 eiro. Pārējās izmaksas sedz valsts no repatriācijai piešķirtā finansējuma — valdība šim mērķim atvēlējusi vairāk nekā 750 000 eiro.