NKMP spiesti nogremdēt jūrā 150 gadus vecu kuģa vraku
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ekspertiem nācies nogremdēt vairāk nekā 150 gadu senu kuģa vraku, jo to gluži vienkārši nav, kur likt. Latvijai nav sava jūras muzeja un trūkst arī ekspertu, kas šādus artefaktus varētu attiecīgi apstrādāt un saglabāt. Vai pēdējo divu gadu laikā iecere par pašiem savu jūras muzeju kaut nedaudz ir pavirzījusies uz priekšu?
Pirms pāris gadiem Daugavgrīvas pludmales smiltīs rudens vētras atsedza kāda kuģa vraku. Tā iespaidīgo izmēru dēļ kultūras mantojuma sargiem vajadzēja vairākas nedēļas tā atrakšanai. Vēlāk atklātais liecināja – kuģis būvēts 19. gadsimtā un vraka garums ir 18 metru.
"Tas ir 19. gadsimta kuģa vraks, kuram bijušas apšuvuma plāksnes metāla, kas vairs nav saglabājušās. Savulaik Šendeļejeva kungs jau ir izteicis versiju, viņš arī pētīja šos kuģa vrakus, ka viņš ir bijis zāģēts un laikam ir traucējis un to ir jau mēģināts pārvietot. Katrā ziņā tas ir viens no lielākajiem atklātajiem kuģa vrakiem pēdējā laikā," saka NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
Atradumam plānots piešķirt arī kultūras pieminekļa statusu, taču realitāte izrādījusies skaudra – atmosfēras ietekmē nonācis, vraks sāka apaugt ar aļģēm un tā stāvoklis krietni pasliktinājās. Turklāt, postu nodarīja arī cilvēki.
"Tajā brīdī, kad atsedz ne visiem, bet lielai daļai gribas uzkāpt, paskatīties, kaut ko padarīt, bet tādā atklātā vietā noteikti tas vraks aizietu postā," norāda NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja.
Tādēļ kultūras sargiem nācies izšķirties par radikālu rīcību – vēsturiskais atradums nogremdēts atpakaļ jūrā, jo šobrīd to gluži vienkārši nav, kur likt un, paliekot turpat pludmalē, tas pavisam noteikti aizietu postā.
"Mēs aizvedām uz Vecdaugavas akvatoriju, drošā vietā, tas tika saskaņots ar dabas aizsardzības institūcijām, uz pontoniem pacēla, pārvietoja pa jūru un tur nogremdēja. Šī būs vieta, kuru vētras neietekmēs, neatsegs," norāda Zirne.
Daudzkārt dzirdēts viedoklis, ka Latvijai, kā jūras valstij, būtu nepieciešams savs Jūras muzejs. Jau tobrīd kā viena no potenciālajām muzeja vietām tika minēts Daugavgrīvas cietoksnis, kur vietējie aktīvisti jau līdz šim spējuši uzglabāt mazākus izskalotos kuģu fragmentus. Arī kultūras mantojuma pārvalde aplēsusi, ka mūsu jūras piekrastē slēpj vēl simtiem nogrimušu objektu.
Valstij pirms diviem gadiem konkrētas Jūras muzeja attīstības ieceres nebija, taču iespējas pārņemt Daugavgrīvas cietoksni sev, vērtēja Rīgas dome.
"Šis jautājums tika izcirkulēts domē dažādos formātos, jautājot mūsu administratīvajām vienībām, departamentiem, kādas ir funkcijas, kuras tur var ielikt. Departamenti neredzēja šo iespēju un īpašuma departaments Rīgas domes vārdā sniedza atzinumu, ka mēs neesam gatavi ņemt šo īpašumu," norāda Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.
Tomēr nav arī tā, ka šis jautājums it nemaz nebūtu pakustējies uz priekšu. Pērn septembrī valdība atbildīgajām iestādēm uzticējis izstrādāt vīziju Daugavgrīvas cietokšņa nākotnei.
"Aizvadītā gada 3.novembrī Kultūras ministrija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Valsts nekustamie īpašumi saņēma Ministru kabineta uzdevumu – izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdībā ziņojumu par Daugavgrīvas cietokšņa optimālas izmantošanas iespējām. Šā gada septembra izskaņā sagaidām, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar sagatavoto ziņojuma projektu iepazīstinās ministrijas ekspertus."
Līdz 1.novembrim minētā koncepcija ir jāizstrādā, bet vai tā paredzēs arī Jūras muzeja izveidi, pagaidām nav skaidrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
