No izsmēķa neaizdegsies, no ugunskura gan – TV3 skaidro mežu degšanas iemeslus
Latvijā valda svelme. Mežos patlaban ir paaugstināta ugunsbīstamība. Daudzi turp dodas meklēt veldzi, kā arī cept gaļu un atpūsties. Lai gan kopš maija valstī ir izsludināts ugunsnedrošais laikposms un kurināt uguni drīkst tikai īpašās ugunskura vietās, cilvēki to neievēro. TV3 Ziņas devās uz Ādažiem pie meža ugunsgrēku dzēšanas komandas un skaidroja, kas jāievēro, lai atpūta mežos neraisītu bīstamas sekas.
Pagaidām Latvijā meža ugunsgrēku ziņā situācija tiek vērtēta mierīga. Kopš gada sākuma fiksēti 103 ugunsgrēki. Liesmas nopostījušas 39 hektārus zemes. Jūnijā fiksēti 30 ugunsgrēki mežos, taču plaša mēroga degšana nav konstatēta.
Saņemot ziņu par ugunsgrēku, vīri dodas pie tuvākās ūdenstilpes, lai piepildītu cisternu. Tomēr dzēšanas laikā ūdens apjomi izsīkst ļoti ātri un jāuzpilda vairākkārt. Bijuši gadījumi, kad, šurpu turpu braucot, mēroti 200 kilometri dienā. Ekipējumā ir dažādi šļūteņu uzgaļi, katrs savai specifikai.
Valsts meža dienestā skaidro, ka meža dzēšanas darbos izmanto augstspiedienu un zemspiedienu. Augstspiediens ūdeni ugunsgrēka vietā lej kā lietu no augšas, tādējādi taupot ūdeni. Augstspiedienu izmanto, lai apslāpētu liesmas, bet zemspiedienu izmanto, lai apdzēstu gruzdošās ogles.
"Bijuši gadījumi, kad, braucot uz degšanas vietu, auto iesprūst starp kokiem – tad nākas tos nozāģēt. Mežus no augšas vēro ar videokamerām, bet atsevišķos reģionos aizvien saglabājušies novērošanas torņi, no kuriem darbinieki vēro apkārtni, vai neparādās dūmi. Lielāko bīstamību rada tas, ka uguns meža zemsedzē var saglabāties ļoti ilgi."
Valsts meža dienesta Meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Artūrs Rozens skaidro, ka mežu ugunsgrēku dzēšana ir kopumā bīstama. Nejauši degšanas vietā var iekāpt cilvēks. Ugunsgrēkā gāžas koki. Purvos uguns stiepjas metriem dziļumā. Degšana var turpināties pat gadu. "Ir bijis, ka ziemā zvana cilvēki. Sniegs nokusis, pleķis. Atbrauc ugunsdzēsēji, skatās – tur karstums no zemes nāk, noņemot sniega segu, atklāja, ka kūdra deg," no pieredzes stāsta Rozens.
Vaicāts, kā parasti izceļas ugunsgrēki, Rozens teic, ka no nomestas pudeles visbiežāk neaizdegas.
"Nu arī no "benčika" – ir jābūt ļoti, ļoti sausam periodam. Esam praksē mēģinājuši, nedeg. (..) Ir apzināta dedzināšana, cilvēki ir jocīgi. Ugunskuri, nesagaida beigas. Neuzmanīga braukšana sausā laikā, izdedži no izpūtēja."
Visbiežāk meži deg Pierīgā, Rīgā, Jūrmalā un Daugavpils apkārtnē.
90% ugunsgrēku izceļas cilvēka neuzmanības dēļ, nenodzēšot ugunskurus vai grilus atpūtā dabā. Daugavpilī šogad fiksēti jau astoņi ļaunprātīgi mežu dedzināšanas gadījumi, ziņots policijai, bet vainīgais neesot noķerts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
