No rekonstrukcijas līdz starptautiskai atpazīstamībai – Māras Lāces laiks Mākslas muzeja vadībā
Pirmdien Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā noslēgsies teju vesels laikmets – direktores amatā darbu beigs Māra Lāce. Viņas vadības laikā muzejs piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – no ēkas rekonstrukcijas līdz plašākai Latvijas mākslas atpazīstamībai. Ar kādām sajūtām viņa atstāj darbu un ar ko jārēķinās nākamajam vadītājam?
21. gadsimta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturē līdz šim bijis tikai viens vadības posms – Māras Lāces laiks. Direktores amatā viņa nostrādājusi 25 gadus, bet muzejā, kur savulaik ienāca kā jauna studente, jau 52 gadus.
"Man ir nācies manā darba dzīvē iziet cauri, šo 52 gadu laikā, dažādām šīm iekārtām, kas ir nomainījušās. Līdz ar to, ir ļoti mainījusies izpratne par mākslu, par kultūru. Ir manījusies izpratne par akcentiem, kas ir jāuzliek, un tie akcenti principā katrā šajā vēsturiskajā brīdī bijuši atšķirīgi. Jāsaka, kā ir – tie pēdējie 30 gadi, tie ir bijuši visdinamiskākie un visinteresantākie un arī tie, kas ir devuši vislielāko gandarījumu."
Runājot par savā laikā paveikto, Māra Lāce izceļ periodus, kad izdevies vadīt muzeju cauri vairākiem sarežģītiem ekonomiskajiem posmiem, īstenot vērienīgo ēkas rekonstrukciju un panākt, ka Latvijas māksla kļūst arvien redzamāka gan vietējā sabiedrībā, gan starptautiski. To uzsver arī kolēģi, norādot, ka daudz paveikts gan direktores amatā, gan iepriekš.
"Ja runājam par izstāžu dzīvi un sasniegumiem, tad mūsu visu apziņā ir iznāciens 2018. gadā Parīzē, Orsē muzejā, ar Baltijas valstu simbolismu mākslas izstādi, šo valstu simtgadi. Bet tā kā es strādāju ar klasiku, es gribētu atzīmēt to mākslas vēstures pārrakstīšanu vai pilnveidošanu, kas sākās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar Māras atbalstu."
"Māksla un muzejs – tā ir bijusi viņas dzīve. Tā ir bijusi viņas ikdiena, un arī par to liecina gadi, bet arī par to liecina viņas aktivitāte, iesaiste un varētu teikt degšana par mākslu, degšana par muzeju. Tas ir tāds, jā, tas dinamiski, intensīvi, ļoti spoži."
Šajos gados nostiprinājusies muzeja loma ne tikai sabiedrībā, bet arī lēmumu pieņēmēju vidū. Paplašinājies arī muzeju tīkls, kas veidojies pakāpeniski un organiski.
"Nav tā, ka mēs esam haotiski kaut ko grābuši, ķēruši klāt, un kaut ko mākslīgi veidojuši, bet tas ir organiski audzis, veidojies. Mēs vienkārši pilnveidojamies. Ir izveidota glabātuve speciāli, kas ir Pārdaugavā, tā ir ļoti – tur ir arī klāt vēstures muzejs un rakstniecības un mūzikas muzejs. Bet tiešām tā vieta ir ļoti mērķtiecīgi gatavota, un es domāju, ka šajā situācijā ļoti labi strādājoša."
Pēdējos gados muzejā arvien lielāks uzsvars likts uz laikmetīgo mākslu, laikā, kad iecere par atsevišķa laikmetīgās mākslas muzeja izveidi Latvijā attālinās. Mārai Lācei būtu bijis svarīgi savā vadības laikā piedzīvot arī Arsenāls atklāšanu, kas šim darba posmam dotu lielāku pabeigtības sajūtu. Tagad muzejs gaida nākamo vadītāju – konkursā uz direktora amatu saņemti 13 pieteikumi, taču jaunais vadītājs pagaidām vēl nav zināms.
"Es domāju, ka nākamais vadītājs, viņam būs jācīnās ar finanšu trūkumu. Protams, ļoti smagi un arvien vairāk akcentēsies drošības jautājumi, kas pavisam noteikti būs, un, manā izpratnē, absolūti negatīva lieta, ar ko nāksies cīnīties, ir arvien pieaugošais birokrātijas apjoms."
Atbildot uz jautājumu, kas visvairāk pietrūks, noslēdzot darba gaitas muzejā, Māra Lāce atzīst, ka apjausma par to vēl tikai priekšā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
