Novadu reforma: koalīcija to dēvē par vēsturisku lēmumu, opozīcija – vērsīsies Satversmes tiesā

Pēc gada būs palikusi aptuveni trešā daļa no līdzšinējām pašvaldībām. Pieņemot reformu, Saeima to skaitu samazinājusi no 119 līdz 42. Septiņas būs valstspilsētu pašvaldības, pārējie 35 novadi.

Tiesa gan robežu pārzīmēšana pilnībā vēl nav noslēgusies. Runa ir par Pierīgas bagāto pašvaldību Garkalni. Deputāti devuši laiku līdz pat 2023. gada beigām topošajam Ropažu un Ādažu novadam vienoties par Garkalnes sadalīšanu un robežu mainīšanu.

"Lemjot par šo jautājumu, mēs negribējām uzspiest, nosacīti, no Saeimas tik precīzu robežu pārzīmēšanu konkrētajā gadījumā, jo bija iesniegti deputātu priekšlikumi, kuri nebija konkrēti juridiski korekti," skaidro Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP).

Reformas autori ir pārliecināti, ka, pateicoties novadu apvienošanai, reģioni attīstīsies līdzsvarotāk, un tas ļaušot arī ietaupīt.

"Iespējamais ietaupījums visu funkciju uzturēšanā novados pārsniegs 200 miljonus eiro gadā. Tas nozīmē milzīgas iespējas ar esošajiem līdzekļiem izdarīt vairāk. Šie ir tikai skaitļi. Tikai piemērs, kādus vēl varētu piesaukt daudz. Taču aiz šiem skaitļiem stāv cilvēki, kuru dzīves apstākļu uzlabošana ir reformas galvenais uzdevums. Šī reforma ir bijusi grūta, taču valstiski ļoti nozīmīga," pārliecināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Reformas autoru ieskatā, cilvēku dzīve kļūs labāka, jo lielākas pašvaldības nozīmējot arī, ka lielāks būs to budžets. "Pašvaldībām kļūstot lielākām, budžeta iespējām kļūstot lielākām, iespējams daudz sekmīgāk un kvalitatīvāk sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem," norāda Plešs.

Tam gan kategoriski nepiekrīt opozīcijas deputāti, jo ar robežu pārzīmēšanu vien, viņuprāt, nekas nebūs līdzēts.

"Visu laiku kolēģi mēģina paust, ka divi plus divi ir vairāk par četri. Tā nav, jo tās problēmas jau nepaliek mazākas. Ja tu saliec Dagdu ar Krāslavu kopā, tas jau neatrisina Dagdas iedzīvotāju problēmas. Tas neatrisina arī Krāslavas iedzīvotāju problēmas. Problēmas jau paliek. Un jautājums, kā mēs tās risinām? Tikai pārzīmējot karti, tas nav iespējams," uzskata Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Oponentiem ir iebildumi ne vien par reformas būtību, bet ar arī pret veidu, kā tā tapa. Viņi atgādina, ka par Satversmei neatbilstošu atzīts ministra Pūces lēmums apturēt Ikšķiles iedzīvotāju aptauju.

Un bez ievērības atstāti vairāku novadu iedzīvotāju iebildumi. Spilgts piemērs ir Varakļānu piespiedu laulības ar Rēzeknes novadu, lai gan vairums varakļāniešu vēlas būt Madonas novadā.

Turklāt ārkārtējās situācijas laikā izmantotās e-Saeimas dēļ pilnvērtīgas debates bijušas neiespējamas. "Debates kļuva bezjēdzīgas. Un tas arī atspoguļojās likumprojekta pieņemšanas laikā. Nebija jau jēgas debatēt. Un tā bija lielākā problēma," norāda Valainis.

Gan opozīcijas politiķi, gan arī vairākas pašvaldības jau pošas vērsties Satversmes tiesā, lai censtos nepieļaut reformas stāšanos spēkā.