Novadu reforma: Valsts prezidents to izsludinās, taču norāda, ka darbs pie tās pilnveidošanas tikai sākas
Pašvaldību vēlēšanās nākamgad būs jāievēl trīsreiz mazāk vietvaru nekā līdz šim. Tas tagad kļuvis jau gandrīz pavisam droši, jo ar pārdomām, komentāriem un priekšlikumiem, taču Administratīvi teritoriālo reformu Valsts prezidents Egils Levits nolēmis izsludināt. Vienlaikus Valsts prezidents reformas izstrādes procesam veltīja arī daudz kritikas un izteica cerību, – arī nākotnē līdzīgos gadījumos lietas notiks demokrātiskāk.
Visticamāk, tā ir tikai sakritība, – lēmumu izsludināt Administratīvi teritoriālo reformu Egils Levits paziņoja Rīgas pils Ģerboņu zālē. Tās griestus rotā dažādu Latvijas vietvaru vizuālā identitāte.
No skaidrojuma izriet, ka starp izsludināt un neizsludināt robeža bijusi šaura. Taču, ņemot vērā, ka šis jau ir viens no garākajiem Saeimā spriestajiem jautājumiem, Levits vēlējies tam pielikt pieturzīmi. Taču noteikti ne punktu.
"Likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski izdzīt reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu. Tādēļ šīs pretrunas reformas sagatavošanas gaitā ir kļuvušas ļoti asas. Es varu tikai pievienoties Satversmes tiesas autoritatīvajam konstatējumam nesenajā spriedumā par Ikšķiles iedzīvotāju aptauju, ka šajās diskusijās no visām iesaistītajām pusēm ir pietrūcis labas ticības, savstarpējās cieņas un patiesa respekta pret mūsu demokrātiskās valsts iekārtas principiem," pauda Valsts prezidents.
Ikšķiles un vēl divu citu novadu pievienošana Ogres un novadam ir tikai viens no piemēriem, kad Saeimas politiskais lēmums nesakrīt ne vien ar vietējās pašvaldības skatījumu, ko gan vēl var saprast – varas centrs tagad būs citur, bet arī iedzīvotāju noskaņojumu.
Līdz oficiālai aptaujai šeit gan netika – Vides un reģionālā ministrija to apturēja, taču Satversmes tiesa soli atzina par neatbilstošu pamatlikumam.
Kopumā ar lūgumu reformu neizsludināt pie prezidenta vērsās 46 pašvaldības. Vismaz viena savas jaunās robežas grasās apstrīdēt.
"Mēs griezīsimies Satversmes tiesā, tas jau ir domē nolemts, kad jau pērn tika sniegti priekšlikumi Saeimai, jo uzskatām, ka iedzīvotāji pateikuši skaidru viedokli. Darīsim šo darbu, neapstāsimies. Bet žēl, ka tagad šie jautājumi pāriet uz Satversmes tiesu," saka Ikšķiles domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons (LZS).
Šeit gan liela nozīme varētu būt tam, cik ilgi emocionālais fons saglabāsies. Pirms desmit gadiem notikušajā reformā neapmierinātību arī pauda daudz kur, taču reāla šķiršanās notika starp Roju un Mērsragu.
Kopumā ziņa no Rīgas pils Ikšķilē uzņemta ar zināmu vilšanos. Tas, ka prezidents reformu izsludinās, bija nojaušams jau pirms nedēļas, sakot, ka pie daudziem jautājumiem iespējams strādāt turpmāk. Bet, ja kāds jautājums nonāk strupceļā, tad to pēc četriem gadiem Saeimā iespējams pārbalsot.
Piemēram, normu, ka turpmāk pašvaldību vēlēšanās nevarēs piedalīties vēlētāju apvienības, bet tikai politisko partiju saraksti.
Izsludināt vai neizsludināt bijusi 50/50 situācija. Levits izšķīries par. "Pašreizējā situācija nav optimāla, tā ir jāuzlabo, un tas ir visu iedzīvotāju interesēs," viņš saka.
No savas puses prezidents jau iesniedzis priekšlikumus tam, kā labāk nodrošināt vietējo kopienu pārstāvju pārstāvniecību pašvaldībās, kā arī tam, kā nodrošināt lēmumu pieņemšanu lokālā, piemēram, pagastu līmenī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
