Novērsta piesārņojuma katastrofa: speciālists skaidro, kādas sekas varēja būt kuģa ugunsgrēkam Latvijas krastos

Kravas kuģis stundām ilgi nekontrolēti ļāvās viļņu kustībai deviņus kilometrus no krasta iepretim Kaltenei, jo ugunsgrēka radītā sprādziena riska dēļ visi 15 apkalpes locekļi sasēdās glābšanas laivā un metās bēgt.

Rojas un Mērsraga ostās izsauktie ugunsdzēsēji izteica gatavību kāpt uz bez kontroles dreifējošā un degošā kuģa apslāpēt liesmas, bet, izpētot kuģa plānu, šie labirinti būtu bīstami pašiem ugunsdzēsējiem. Nolemts gaidīt speciālo glābšanas komandu no Polijas.

Atklātās liesmas ārpusē ar laiku pazuda, un mūsu Krasta apsardze norīkoja kuģi, kas savienojās ar tauvu un sāka kontrolēt cietušā kuģa kustību.

"Ja kuģis turpinātu dreifēt bez komandas, tas uzsēstos uz sēkļa starp Roju un Mērsragu. To rādīja mūsu dreifa simulācija. Līdz ar to varētu rasties kuģa korpusā bojājumi, varētu notikt naftas piesārņojums Rīgas jūras līcī," saka Krasta apsardzes priekšnieks, komandkapteinis Krists Kristlībs.

Un vēl bažas radīja tie divi kravas konteineri, kuru saturs uzskatīts par bīstamu. "Ar krāsvielām un polimēriem. Bīstamība bija tajā, ja ugunsgrēks izplatītos pa visu kuģi, un uguns nokļūtu līdz šiem konteineriem, ugunsgrēks būtu nekontrolējams. Tas savukārt novestu pie kuģa nogrimšanas iespējas, un tas radītu apkārtējās vides piesārņojumu," pauž Kristlībs.

No Polijas atbraukusī specializētā ekspertu brigāde, kas kāpj uz cietušā kuģa, dod atzinumu – vai ugunsdzēšanas automātiskā sistēma briesmas novērsusi. No tā būs atkarīgs, vai kuģis drošs ievilkšanai Rīgas ostā vai noenkurojams citviet.

Aptuvenais ierašanās laiks Rīgā varētu būt vēls, vēls vakars vai pa nakti. Pagaidām nav informācijas, ka bīstamība varētu pasliktināties.