NVA norāda, ka jaunā veselības aprūpes sistēma uzreiz var nedarboties

Lai sašķirotu pacientus nodokļa maksātājos un nodokļa nemaksātājos, veselības iestāžu sistēmas bija jāsaslēdz kopā ar 26 dažādiem reģistriem, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datubāzēm. Taču, tā kā personas datu aizsardzība esot aizliegusi jaunās sistēmas veiktspēju pārbaudīt reālā vidē ar reālu cilvēku piemēriem laikā līdz 1. janvārim, tad atbildīgais Nacionālais veselības dienests pieļauj, ka tehniskas ķibeles būs.

Ja pat sākotnēji jaunajā sistēmā būs problēmas un ģimenes ārstu prakses, poliklīnikas un slimnīcas nespēs īsti noteikt – ir pacients sociālā nodokļa maksātājs vai nav, līdz ar to pienākas vai nepienākas veselības aprūpes pilnais grozs – veselības pakalpojumi vienalga tikšot sniegti.

"Pacients tiks pieņemts pēc tāda principa, kā tas tiek darīts šodien, un ikviens saņems savu pakalpojumu, pie ārsta nokļūs. Tā kā par to pacientiem noteikti nevajadzētu baidīties. Varbūt jābūt iecietīgiem, ja nedaudz jāuzgaida, kamēr sistēmas startējas," teic P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikas vadītāja Lelde Vansoviča.

Medicīnas iestādēm garantija esot Nacionālā veselības dienesta solījums – kamēr sistēmā tehniskas problēmas, tikmēr valsts turpināšot atmaksāt rēķinus arī par pacientiem, kuriem no 1. janvāra tie nepienāktos. Līdz ar to veselības aprūpes iestādes necietīšot zaudējumus. Taču faktiski sanāk – zaudējumus cietīs valsts, jo IT tehnisko problēmu gadījumā nebūs iespējams pildīt Valsts veselības aprūpes finansēšanas likumu tā iecerētajā veidā – veselības pakalpojumu pilno grozu saņem tikai sociālā nodokļa maksātāji.

"Kad dienestam būs pārliecība, ka viss ir sasaistīts, viss strādā, tad būs paziņojums – sākam strādāt no jauna," norāda  Nacionālā veselības dienesta direktore Inga Milaševiča.

Ja personas, kas šobrīd neveic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, tomēr vēlēsies saņemt veselības aprūpes pilno grozu, nāksies veikt valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgo maksājumu – ne tikai 154,8 eiro par visu 2019. gadu, bet arī vēl plus 51,6 eiro par 2018.gadu. Tātad uzreiz kopā 206 eiro. Radies jautājums – vai pacientam lētāk tomēr nesanāk maksāt par katru pakalpojumu atsevišķi, nevis veikt šo valsts veselības apdrošināšanas maksājumu.

"Mēs neviens – ne jauns, ne vecs – nevaram būt pasargāti no traumas, kur vajadzīgi specifiskāki izmeklējumi, piemēram, magnētiskā rezonanse, kādi specifiski laboratoriski izmeklējumi, kam vēl sekotu stacionārā ārstēšana, tad, protams, ar tiem 200 eiro nosegts netiktu, tas noteikti ir izdevīgi," saka Vansoviča.

"Tāds pakalpojums kā endoprotozēšana, ja nepieciešams cilvēkam, maksā 3 tūkstošus eiro. Tad var salīdzināt 200 eiro ar 3000 eiro," norāda Milaševiča.

Kopš 1. septembra, kad varēja sākt veikt valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas pilnā groza saņemšanai, to izdarījuši vairāk nekā 3000 iedzīvotāju par kopsummu 415 000 eiro. Tiesībsargs Juris Jansons gan kritizē jauno kārtību valsts veselības aprūpes saņemšanai un cer, ka jaunā Saeima likumu pamatīgi revidēs.

"Valsts veselības aprūpes sistēma nekādā gadījumā nedrīkst būt veids, kā filtrēt nodokļu maksātājus no nodokļu nemaksātājiem. Tur ir jābūt pilnīgi citiem mehānismiem. Tā situācija, ka ir no 1. janvāra – valdības nespēja cīnīties ar korumpantiem un nodokļu nemaksātājiem – noliek uz ceļiem visu sabiedrību. Veselības aprūpe ar šo brāķi nekļūst pieejamāka," pauž tiesībsargs Juris Jansons.

Turklāt pēc tiesībsarga domām, esot absurdi, ja valsts diskriminēs un nesniegs veselības aprūpi pilnā apmērā tiem specifiskajos nodokļa režīmos strādājošajiem , kurus valsts ir pati radījusi.