Okupācijas pieminekļa nojaukšana: būvnieki nogāzuši arī padomju pieminekļa kompleksā esošo sievietes tēla statuju

Mani nekad nav interesējusi kaut kāda pašvaldība. Kaut ko putro.

bļauj latviešu fedja, zaķis un ruksis no drošas slēptuves ( baidena platās muguras)🐷🤕👻💤💤💤

Kas tajā t.s. piemineklī ir vēsturisks?

Tos sūtīja tie paši latvieši, kas šodien šeit ir pie varas. Un kas šodien šeit iznīcina vēsturi.

On ko tas maina? Nodevēji ir katrā tautā. Tas nekādā veida to visu neattaisno.

Serova 1939.gada 11.sept. direktīva Nr. 00123 paredzēja pirms kolektivizācijas Baltijā likvidēt buržujus un kulakus kā šķiru,
atziņa, ka izvedamo sarakstus bija sastādījuši paši latvieši, atbilst patiesībai par visiem 100 procentiem; pirmskara Latvijā pastāvēja neskaitāmas reliģiskās kopienas, biedrības, apvienības un organizācijas, studentu korporācijas, mākslinieku grupas ar biedru un dalībnieku sarakstiem, adresēm un telefonu numuriem. Tie nebija nekāds valsts noslēpums. 1940. tautas vara pārņēma sabiedrisko organizāciju īpašumus kopā ar biedru sarakstiem. Kad pienāca īstais brīdis atbrīvoties no tautas ienaidniekiem, lai tie netraucētu celt padomju saules apspīdēto laimīgo, gaišo dzīvi partijas gudrajā, tēvišķīgajā vadībā, darbības plāns jau bija gatavs. Vai tad vairs vajag ziņu pienesējus ? Kāda loma tādā gadījumā bija pagastvecim, milicim vai sētniekam? Apstiprināt to, kas tāpat bija zināms?Pamatā čekisti pie pagastveča jau nāca ar gatavu izsūtamo sarakstu. Izsūtāmo un represējamo personu skaitliskais saraksts jau krietni pirms konkrētās izsūtīšanas dienas čekā bija saskaņots ar ''augstāko kompartijas varu'' 1949. gadā Drošības ministrijas darbinieki jau zināja konkrētas personas, kuras jāizsūta. Pat ja kāds kaimiņa ziņojums būtu bijis, tam nebija lielas jēgas. Izsūtīto mantu pievākt un ziņot ir 2 dažādas lietas, ja kādam tas vēl nav skaidrs. Informācija par cilvēkiem, kuri tika izsūtīti, tika vākta jau vismaz kopš 1947. gada. Tie bija tautas skaitīšanas un arhīvu dati, tā bija pretošanās kustības dalībnieku vai jau notiesāto Latvijas Republikai uzticīgu pilsoņu ģimenes locekļu apzināšana. Reģistri par to, kādi cilvēki ir jāizsūta, bija balstīti uz konkrētām direktīvām no Maskavas. Un nekādas denunciācijas tur neko vairs nevarēja iespaidot. Turklāt tādu bija ļoti maz. Ja ģimenes galvu tiesāja kā partizānu, jāņem vērā, ka ziņas par tuviniekiem tika iegūtas, cilvēkus spīdzinot, bet ne jau uz kaut kādu nelabvēļu sūdzību pamata. Tāpēc nav pamata teikt, ka mēs esam kaut kāda nodevēju tauta.

"Drosmigi" cinas pret pieminekļiem 🤣🤣

Tak atrisināms problēma, nopērk zemi un svin tālāk.))))