Olu ražošana kļūst arvien riskantāka, uz ēšanu latvieši varētu būt naskāki. Saruna ar "Balticovo" attīstības direktoru

"tv3.lv" kampaņā "Latvijas muzikālie labumi" iepazīstina ar dažādiem vietējiem uzņēmumiem un to nozaru aktualitātēm.

"’Balticovo’’ ir lielākais olu un to produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļeiropā. Kā "tv3.lv" pastāsta uzņēmuma Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, mēnesī "’Balticovo’’ saražo aptuveni 75 miljonus olu jeb 2,5 miljonus olu dienā. Tiesa, visas nepaliek Latvijā – aptuveni divas trešdaļas tiek eksportētas uz vairāk nekā 20 valstīm.

Latvijas olas tiek eksportētas, piemēram, uz Lietuvu, Igauniju un Čehiju, kas abas pašas sevi nespēj nodrošināt ar olām, Poliju, Austrāliju un Jaunzēlandi. Auškāps atklāj, ka ir arī bijuši gadījumi, kad "’Balticovo’’ steidz palīgā ASV, kad to skārusi putnu gripa, taču primārais eksporta tirgus ir Eiropa.

"’Tās ir pakotas olas, bet mums ir arī visādi citi produkti, piemēram, šķidrie olu produkti, saldēti olu produkti, vārītas, vārītas lobītas olas,’’ stāsta Auškāps.

Kas atteicas uz vidējo olu patēriņu, Eiropā viens cilvēks gadā apēd 250 olas, bet Latvijā nedaudz mazāk – ap 210 olu. Auškāps gan teic, ka latviešiem šajā ziņā ir kur augt, jo ir arī valstis, kuru iedzīvotāji gadā apēd pat vairāk nekā 400 olas.

Viņaprāt, olu patēriņš nākotnē globāli pieaugs. Tas tādēļ, ka olas atzītas par ekonomiski pieejamāko dzīvnieku izcelsmes proteīnu, tās ir arī uzturvērtībām bagātas, kā arī atstāj vismazāko ietekmi uz vidi.

Ko "’Balticovo’’ dara, lai popularizētu olu ēšanu? Auškāps skaidro, ka uzņēmuma misija ir izglītot sabiedrību par vērtībām, kuras atrodas olās. "’Olas tiešām ir apveltītas ar ārkārtīgi daudz vērtīgām lietām, vitamīniem, uzturvērtībām. Tajā esošais proteīns ir viens no galvenajiem spēka avotiem un ļoti laba alternatīva ogļhidrātiem. Tāpat tajās ir aminoskābes un Omega-3 taukskābes.’’

Uzņēmums arī mēģina kliedēt sabiedrībā iesakņojušos mītus saistībā ar holesterīnu, proti, olās tā ir daudz, tāpēc it kā nav labi tās ēst pārmērīgi. "’Jāsaprot, ka ir gan labais, gan sliktais holesterīns, un olas satur to labo, kas cilvēkam ir ļoti nepieciešams. Tāpēc izglītojam cilvēkus, kā pareizi pagatavot olas, lai tās, piemēram, nepeldinātu speķī vai sviestā, bet gan ēstu vārītā veidā, kas ir visveselīgākais veids, kā uzņemt to labās uzturvērtības,’’ pastāsta Auškāps.

Galvenie konkurenti: Lietuva, Polija un Ukraina

Lai arī "’Balticovo’’ veiksmīgi izdevies noturēt līdera pozīcijas ne tikai Latvijā, konkurence aizvien ir nepārtraukta un saspringta. Olu imports galvenokārt notiek no Lietuvas, Polijas, kas saražot trīsreiz vairāk, nekā pati spēj patērēt, kā arī Ukrainas, kas joprojām ir ārpus Eiropas Savienības un kur olu ražošana un putnu turēšana tiek regulēta citādāk. Līdz ar to, kā norāda Auškāps, šeit savā ziņā vērojami arī negodīgas konkurences elementi.

"’Konkurence ir un būs, un paldies Dievam, ka tā, jo tas ir dzinējspēks, kas neļauj atslābt un liek visu laiku būt soli priekšā saviem konkurentiem. Tostarp būt efektīvākiem, lai mēs spētu efektīvāk ražot, nekā to dara mūsu tuvākie konkurenti, spētu efektīvāk nogādāt preci līdz galamērķim… Ir ļoti daudz elementu, pie kuriem nepārtraukti strādājam. (..) Vēlreiz – konkurence ir un būs, kas patērētājam ir labi, jo tā ir iespēja kādam neiedzīvoties pārākumā. Esam tikai par veselīgas konkurences apstākļiem,’’ uzsver Auškāps.

Runājot par to, kā "’Balticovo’’ izdevies noturēt savu kvalitāti un līderību tirgū, Auškāps sakās – visa pamatā ir pareizie cilvēki un tradīcijas. Pērn uzņēmums nosvinējis pus gadsimta jubileju, tādēļ tas ir stāsts ne tikai par mantojumu, bet arī labu pārvaldību. Jā, tā ir liela atbildība nodarbināt vairāk nekā 300 cilvēku un rūpēties par teju 4,5 miljoniem vistu, taču šis izaicinājums arī motivē turpināt nest līdera godu.

Olu ražošana – ļoti riskanta nozare

Šajā pavasarī visu pasauli palēnām sāka pārņemt putnu gripas epidēmija, kas nu jau atzīta par visu laiku ļaunāko. Tā apdraud ne tikai savvaļas putnus, bet arī putnkopjus – gan privātajās saimniecībās, gan lielajās ražotnēs. Auškāps atzīst – saistībā ar dažādiem draudiem olu ražošana ir ļoti riskanta un kļūst vēl nestabilāka.

"’Tas lielā mērā saistīts ar klimata pārmaiņām, globālo sasilšanu. Šīs siltās vasaras ietekmē ne tikai graudu cenas, kas ir mūsu galvenā pašizmaksas sastāvdaļa, bet arī maina putnu migrēšanas ceļus un putnu vīrusu vasaras un ziemas noturības. Ja agrāk (putnu gripa – aut. piez.) bija reizi pāris gados, tad šobrīd gan rudeņos, gan pavasaros, kad putni migrē, riski ir ļoti augsti,’’ situāciju ieskicē Auškāps.

Tādēļ "’Balticovo’’ veicis lielas investīcijas biodrošības pasākumos. Šajā sakarā uzņēmums lielu uzmanību pievērš gan cilvēku, gan autotransporta kustībai. Piemēram, darbinieki, kas rūpējas par putniem, ejot kūtīs, atstāj sava drēbes pirms dušas, kaili nodušojas, bet tālāk kūtīs iet jau speciālā apģērbā, kas iepriekš tiek īpaši dezinficēts. Savukārt, kad putnu gripas vai citu slimību riski pieaug, īpaši dezinfekcijas pasākumi tiek pielietoti arī tehnikas apkopei, tostarp no "’galvas līdz kājām’’ apkoptas mašīnas u. c.

"’Pēdējos gados putnu gripa Eiropā izplatās ļoti nekontrolēti, tāpēc par to daudz domājam,’’ teic Auškāps. Viņš arī norāda, ka putnu gripas dēļ atsevišķi olu ražotāji ir "’pašķiroti’’, kā dēļ pasaulē kopumā ietekmēta olu pietiekamība un pieejamība. Tas kādā brīdī uzņēmumam nāk par labu un ļauj vairāk nopelnīt, taču "’Balticovo’’ notiekošo vēro ļoti uzmanīgi, jo dažādi draudi ir visapkārt.

Tāpat nedrīkst aizmirst inflāciju, kas pērnajā gadā bija īpaši strauji augoša un visai ievērojami palielināja arī "’Balticovo’’ izmaksas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24. februārī primāri trīskāršojās graudu cenas, jo Ukraina, Krievija un Baltkrievija bija lielākie to piegādātāji, bet no tirgus tika izslēgti. Auškāps atklāj, ka 80% no olas cenas veido tieši graudu izmaksas, kas ļauj iztēloties, kā to kāpums ietekmēja uzņēmuma pašizmaksas.

No ienākšanas biržā līdz biogāzes pārdošanai – "Balticovo" ieceres

Šī gada maijā uzņēmumu grupa AS "APF Holdings", kuru sastāvā ir "’Alūksnes putnu ferma’’, kā arī putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums "’Preiļu putni’’, paziņoja, ka rudenī plāno startēt biržā, īstenojot savu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Auškāps, taujāts, kā vērtē kolēģu lēmumu, atklāj – arī "’Balticovo’’ jau kādu laiku domā par līdzīgu soli.

"’Es ticu tam, ka šis ir ļoti labs elements. Pats esmu dažu Latvijas uzņēmumu mikroakcionārs un zinu, kā tas ietekmē manus lēmumus produktu iegādē. Latvijā attīstās šis kapitāltirgus arī privātpersonu aprindās, ir iespēja iegādāties uzņēmumu daļas. Turklāt tas palīdz sakārtot uzņēmumu pārvaldību un caurspīdīgumu,’’ iemeslus, kāpēc ienākšana biržā ir labs lēmums, uzskaita Auškāps.

Viņš turpina: "’Mēs jau kādu laiku apsveram, rēķinām, kuri būtu labākie piesaistīšanas modeļi. Vien no tiem ir iet publiskajā biržā – vai nu tās ir obligācijas, vai akciju emisijas… Pie tā mēs vēl strādājam, bet šis jautājums noteikti ir dienaskārtībā.’’

Tā gan nav vienīgā "’Balticovo’’ nākotnes iecere. Piemēram, nesen uzsākta sava saules parka būvniecība ar 2,3 megavatu jaudu. "’Mums tas būs īpaši vērtīgi, jo vasarā, kad spīd saule, ir vislielākais patēriņš, jo mums jādzesē un jāventilē kūtis,’’ skaidro Auškāps.

Tāpat "’Balticovo’’ būvē biometāna attīrīšanas staciju, kur no vistu mēsliem, kas gadā tiek saražoti aptuveni 60 tonnas, tiek ražota biogāze, no kuras, savukārt, tiek ražots siltums un elektrība. Patlaban notiek rūpnīcas būvēšana, kurā biogāze tiks attīrīta no CO2, kas galu galā ļaus "’Balticovo’’ kļūt par pirmo šāda veida uzņēmumu Baltijā, kas rezultātā nodos sevis saražoto gāzi kopējam tirgum, tirgojot to kā zaļo alternatīvu.

Auškāps uzsver, ka plāni ir dažādi un grandiozi, tostarp attīstīt vistu novietnes, lai laika gaitā pilnībā atsacītos no sprostiem. Taču primārie darbi saistīti ar energoneatkarības sakārtošanu, tādējādi arī palīdzot uzlabot Latvijas energoneatkarību no citām valstīm. "’Līdz ar to varēsim tirgot ne tikai gāzi, bet arī zaļās izcelsmes sertifikātus šai enerģijai, kas ļaus nozarēm, kas nespēj būt tik zaļas, iegādāties mūsu gāzi. Tas arī ir brīnišķīgs eksporta tirgus,’’ piebilst attīstības direktors.

Kampaņai "’Latvijas muzikālie labumi’’ radīta arī īpaša mājaslapa "’latvijaslabums.lv’’, kurā jau atrodami pirmie uzņēmumu stāsti un dziesmas, savukārt, kurām pakāpeniski pievienosies arī nākamie. Tāpat, tā kā "Latvijas Labums" ir ilgtermiņa kampaņa, tajā joprojām aicināts piedalīties ikviens uzņēmējs, rakstot pieteikumu [email protected].