Ornitologs vērsies policijā saistībā ar nežēlību pret putniem Daugavpilī

Pēdējā laika skaļākais un ciniskākais gadījums atklājās Daugavpilī, kad par liecinieku cilvēku nežēlībai pavisam nejauši kļuva Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams.

Kā ornitologu, pagājušajā nedēļā viņa uzmanību saistīja neparastā kovārņu uzvedība. Agrā rītā saceltais troksnis bija pat tik liels, ka uzmodināja no miega. Pieaugušie putni bezpalīdzīgi meta lokus ap aizrestotajām bēniņu lūkām, aiz kurām perējošās kovārņu mammas un viņu mazuļi bija nolemti nāvei.

"Man palika praktiski slikti, jo, ieraugot kaut ko tādu – tā ir ļaunprātība – ka cilvēki var mierīgi aiznaglot putnus un doties brīvdienās. Bet otra lieta – mēs tik labi kā tagad nekad neesam dzīvojuši. Tik kvalitatīva, skaista, pārpilna nekad šai valstī nav bijusi, un tas ir izskaidrojums – jo labāk dzīvojam, jo ļaunāki kļūstam. To viegli bioloģiski izskaidrot, bet nav patīkami redzēt," pauž ornitologs.

Profesora ieraksts sociālajos tīklos momentā ieguva plašu rezonansi, sekoja iesniegums policijā par cietsirdību pret dzīvniekiem, un apsaimniekotājs – Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums – tai pašā dienā ieradās restes novākt. "Kas ir skaisti, kovārņi cēla traci, pievērsa manu uzmanību, un caur mani izglāba paši sevi," teic Krams.

Tomēr šis diemžēl nav viens izolēts gadījums. Restes uzstādītas arī citām šī apsaimniekotāja ēkām – TV3 rīcībā nodotajā video jau redzams, ka putniem palīdzēt vairs nevar. Tie ir baloži, un, kā skaidro ornitologs, baloži – atšķirībā no kovārņiem – mirst klusējot.

Argumentu, ka ir cilvēki, kuriem dzīvā radība traucē – nepatīk ne kaķi pagrabā, ne putni bēniņos, kas noķēza veļu un saceļ troksni, profesors atspēko pavisam viegli: "Ja es žāvēju veļu Rīgā – mašīnas, vilcieni, lidmašīnas, es noteikti aizstiklošu lodžiju vai žāvēšu veļu iekšā. Rīga ir putekļaina pilsēta. Putni nav tik faktors. Ja kāds rūpējas par savu balto kreklu, nekariniet to uz balkona. Ne jau putns jums to padarīs melnu."

"Putni tur ir dzīvojuši un dzīvo, tie ir sinantropie putni, viņi tikai pilsētā arī var dzīvot! Kur ir vaina – problēma ir, ka atlido kaijas, apkakā mašīnas (putniem nav urīna, izkārnījumos ir arī urīnskābe, tāpēc ļoti ātri piecepas pie mašīnām). Es arī pats neesmu apmierināts, bet tas pāries – tie ir viens divi mēneši gadā. Un tie ķīri tur dzīvo gan Daugavpilī, gan Rīgā tikai tāpēc vien, ka ir atvērtā tipa atkritumu tvertnes, pie kurām putni stāv un gaida, kad kāds atnāks un tur kaut ko izbērs," vērš uzmanību ornitologs.

Tāpēc skaidrs, ka bēniņu aiznaglošana nav risinājums – ne putnu ligzdošanas, ne pārējā laikā. Šāda rīcība vainīgajiem vien draudēs ar kriminālatbildību. Pie noteikuma, ja policija uz sūdzībām reaģēs.

Ar likumiem viss ir vislabākajā kārtībā, bet problēma, ka dzīvē tie nestrādā. Tā saka dzīvnieku aizstāvji, kuri ir centušies vērsties policijā, bet tur saskārušies ar neieinteresētu attieksmi, tāpēc gribētu redzēt aktīvāku rīcību cīņā pret dzīvnieku pāridarītājiem.

Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa šī gada sākumā vērsās policijā par Ropažu novada pašvaldības aģentūru "Saimnieks", kas pret putniem cīnās barbariskām metodēm – baložus indē un iespundē ventilācijā. Kriminālprocess tomēr netika ierosināts.

"Tā ir policijas atbildība, jo dzīvnieku aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi nešķiro dzīvniekus. Tas nozīmē – strādā un risini problēmu kā risinātu starp cilvēkiem, transportlīdzekļiem. Bet ne reizi vien esam konstatējuši, ka "tas ir tikai suns, putni" un "vai tad mums problēmu trūkst". Mēs ļoti gribētu, ka visas sabiedrības ētiskais un atbildības līmenis ir augstāks," teic Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa.

"Tas ir katra cilvēka, sevišķi atbildīgo, kā putnus un citus dzīvniekus redzam – vai tie ir sarežģīti, traucējoši, tad vienkārši problēmu risināt, ka nav šo dzīvnieku. Aizsist pagrabus, ir vai nav kaķi, aiznaglot lūkas putniem, darbs izdarīts, pat neaizdomājas, ka balodim, tāpat kā mājas kaķim, ir tiesības dzīvot. Ļoti nežēlīgs veids," viņa turpina.

Policija gan kritiku noraida un apgalvo, ka izmeklē ikvienu noziedzīgu nodarījumu, par ko saņem iesniegumu. Tostarp nodarījumus, kas vērsti pret dzīvniekiem.

Šogad uzsākti 15 kriminālprocesi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, vajāšanai nodoti 4. Bet vai tas ir daudz vai maz – statistikas pret saņemto iesniegumu skaitu visos Latvijas iecirkņos policijai nav.

Ornitologs vēl lūdz cilvēkus aizdomāties, ka esam tādi paši ciemiņi uz šīs planētas kā visa pārējā dzīvā radība. Un paši visvairāk arī ciešam, ja iejaucamies dabas procesos: "Ir pārtikas ķēde – šis apēd to, tas nākamo. Ja izņemat vienu ārā, tas, ko tas ēda, sāk justies perfekti, ideāli. Mēs īstenībā pārtiekam no tā, ko dod daba. Paši neveidojam uz šīs planētas neko. Mēs esam patērētāji, tāpēc nevajag iejaukties nekādās pārtikas ķēdēs principā. Tas viss ir liels noziegums pret mums pašiem. Beigās paši brīnās – tur ir bads. Bet jūs to panācāt ar savām rociņām!"