Daugavpilī iedzīvotāji pamana baisu skatu – bēniņiem aizbīdot restes, iesprostoti kovārņu mazuļi

"Aiz restēm iesprostoti mirst kovārņi – pārsvarā bērni un viņu mammas. Citi – bērnu tēvi un kaimiņi mēģina no bada un slāpēm mirstošos glābt. Putni ir iesprostoti un mirst vismaz kopš piektdienas. Neiedomājama Daugavpils domes darbinieku nežēlība. Iesprostotos, vēl dzīvos labi redz binoklī. Diemžēl profesionālā fototehnika nav līdzi, lai šo murgu parādītu detaļās," profesors Krams raksta savā "Facebook" profilā.

Tā nav pirmā reize, kad profesors cīnījies ar Daugavpils varasiestādēm. Pirms vairākiem gadiem viņam esot izdevies šādu cinisku putnu nogalināšanu pārtraukt, bet nepagāja daži gadi, kad tas atkārtojas, tāpēc biologs piebilst: "Ukrainas karoga neizkāršana Daugavpilī nenotiek tāpat vien – nežēlībai karā ir pamats arī ikdienas dzīvē."

TV3 sazinājās ar nama Bauskas ielā 7 apsaimniekotāju – SIA "Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums", kas solīja apsekot situāciju dzīvē. Pēc dažām stundām arī sekoja rīcība – uzņēmuma darbinieki ar pacēlāju piekļuva bēniņu lūkām un attaisīja priekšā pieliktās restes.

Intervijā TV3 uzņēmuma Administratīvā pārvaldes direktore Ineta Leitāne skaidroja, ka visu putnu ligzdošanas laiku neesot bijis ne problēmu, ne pretenziju no iedzīvotājiem. Saņemot ziņu par iesprostotajiem kovārņiem, šodien uz adresi nosūtīta mašīna, lai putnus izglābtu.

Restes uzņēmums neesot uzstādījis vai speciāli bīdījis priekšā šīm lūkām, vainīgs varot būt vējš, pieļauj Leitāne.

Uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka mājas iemītnieki, kuriem nepatīk, ka putni ligzdo virs viņu balkoniem, varētu būt tikuši klāt un restes aizbīdījuši, Leitāne atbild: "Domāju, ka tehniski ne, jo tas nav tik vienkārši izdarāms. Šai ēkai nav spāru jumts, kur ir klasiskie bēniņi. Katrā ziņā mūsu darbinieki noteikti neko nav ne vēruši, ne bīdījuši ciet. Iedzīvotāji gan arī mēdz būt dažādi. Vienam patīk putniņi un kaķīši, otrs ir pret to visu. Cerēsim, ka tas nav ļaunprātīgi darīts."

Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa ar putnu un dzīvnieku iespundēšanu, šādi tos nolemjot mokpilnai nāvei, cīnās jau ilgstoši. Jana Streļeca skaidro, ka "šo jautājumu regulē Krimināllikums un Dzīvnieku aizsardzības likums, kas nepieļauj ne ņirgāšanos, ne spīdzināšanu ne pret vienu dzīvnieku." Diemžēl pieredze liecina, ka sistēma nav sakārtota. Pārtikas un veterinārais dienests atbild par mājdzīvniekiem, Dabas aizsardzības pārvalde – par retām un aizsargājamām sugām, bet savvaļas putnu un dzīvnieku liktenis pilsētvidē nav neviena atbildība.

"Tas ir mūsu padomju mantojums – vaļējie ēku bēniņi un pagrabi. Pareizi būtu tos aiztaisīt, lai neviena dzīva radība tur neieperinās, bet praktiski to izdarīt ir sarežģīti. Ir pagrabi, kur ir pilns ar kaķiem. Uzstādi tiem mājiņas, izdzen visus ārā no pagraba, ja vien tie bailēs nepaslēpjas kur kurais, un tikai tad taisi kaut ko ciet. Tu nedrīksti aiztaisīt pagrabu tikai tāpēc, ka tev riebjas kaķi," uzsver Streļeca.

Viņa uz vēdera ir rāpojusi pa daudzstāvu mājas bēniņiem un filmējusi, kā Ropažu novada Upeslejās pašvaldības aģentūra "Saimnieks", aizsprostojot ventilācijas kanālu, pagājušā gada vēlā rudenī nāvei nolēmusi tur ligzdojošos baložus. Vēl pirms diviem gadiem šis pats apsaimniekotājs centies baložus ēkā noindēt. Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa šī gada 24. janvārī vērsās ar iesniegumu policijā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, bet kriminālprocess netika ierosināts, jo policijas ieskatā dzīvnieku spīdzināšana esot vien tad, ja konstatēts tiešs nodoms – "sišana, duršana, nonāvēšana ar mokošiem paņēmieniem".

Centieni baložus iesprostot, nolemjot tos bada nāvei, Ropažu novadā toreiz netika atzīta par krimināli sodāmu.