"Pa zaķi" Rīgas sabiedriskajā transportā brauc 20% pasažieru; "Rīgas satiksmei" gar degunu iet miljoni

"Rīgas satiksmes" kontrolieri strādā trīs maiņās – pirmie darbu sāk jau plkst. 5.30 no rīta, pēdējie – plkst. 14.00. Sākums visiem vienāds – tāpat kā šoferiem, jāiepūš trubiņā, jāparakstās par inventāra saņemšanu un jānoskaidro, kurš maršruts šodien piešķirts.

"Ir sadalīta Rīga sektoros labā puse Mežciems, Jugla, Vecmīlgrāvis, Pļavnieki un kreisā – Lidosta, Mārupe, Imanta. Ikdienas režīmā iedod, piemēram, Mežaparku un viņi tur arī veic darba pienākumus," stāsta "Rīgas satiksmes" 1.kontroles iecirkņa vadītājs Māris Mastiņš.

"Mums te ir rakstīts LP 1-2, tas ir Rīgas centrs, Ģertrūdes iela un Cēsu iela," norāda "Rīgas satiksmes" kontroliere Annija Kalniņa. Tas tad arī būs mūsu šīs dienas maršruts. Ar meitenēm reidā dodamies rīta pusē un šoreiz tiek pārbaudīti autobusi un trolejbusi, jo garie tramvaji diviem kontrolieriem ir pārāk lieli. "Piemēram, mēs vēlamies pa pieturai pārbaudīt, garos tramvajus ir grūti pārbaudīt, tad ir vēlams, lai esam trijatā," saka kontroliere.

Maiņas laikā vēlams pārbaudīt vismaz 50 transportu, savukārt noķerto bezbiļetnieku skaits nekur nav definēts. Mēdz būt dienas, kad kādu izdodas noķert jau pirmajā braucienā, citreiz atkal visa maiņa ir tukšā. Tā gan esot ļoti reti.

"Kā šajā reisā? Bija "zaķis", bet viņš izkāpa ārā. (TV3: Redzēja, ka kāpjam un izkāpa?) Nē, viņam bija e-taloni, bet abi beigušies viņš atteicās maksāt sodu, dokumentu teica, ka neuzrādīs un vienīgais, ko es varu izdarīt – viņu izsēdināt," skaidro "Rīgas satiksmes" kontroliere Dagnija Mažajeva.

Ja bezbiļetnieks nemaksā sodu un ārā nekāpj, kontrole transportu aiztur un tālāk braukt neļauj, bet ir arī tādi, kuri uzreiz iedod dokumentus un samaksā sodu, lai tikai tiktu līdz galamērķim.

"Viņi ir visur, viņi arī zina, kur ir kontroles ir "feisbukā" un "telegramā" grupas "Rīgas zaķi", kur visi liek, kur ir kontrole, kur nav, ir citi, kas autobusā sēž, nofotografē kontroli no muguras un ieliek tajā grupā," saka kontroliere.

"Pirmajos tramvajos arī šad tad ir pilns pašās beigās noslēpušies. Imantā pārsvarā, Juglas pusē nav tik daudz. Imantā uzreiz daudz, jo tur studenti brauc, tur ir augstskolas un viņi brauc un nepīkstina. Uz to visvairāk tur var noķert," teic kontroliere.

Bezbiļetnieki ir visās vecuma un dzimuma grupās, taču paradoksāli, ka visvairāk e-talonus nenopīkstina tie, kam braucieni ir bez maksas – skolēni un pensionāri: "Ir bijis atgadījums ar kolēģi strādājām –  meitene iekāpa transportā, sēdēja telefonā, nogaidījām vienu pieturu paskatīties vai viņa iegādāsies vai nē. Piegājām ar kolēģi klāt un viņa teica, ka viņai bija svarīgāk atbildēt uz ziņu nekā reģistrēt etalonu."

Pirms pāris nedēļām "Rīgas satiksme" ieviesa maršrutus, kuros drīkst iekāpt tikai pa priekšdurvīm. Šajos reisos biļešu validācija pieaugusi pat par 24% un, ja pieņem, ka šādi rādītāji ir visur, tad ik gadu bezbiļetnieku dēļ uzņēmums neiekasē aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro.

"Droši vien šķiet, ka "ai, es tikai vienu pieturu", bet šeit gribās teikt "ai, es veikala tikai paņemšu vienu apelsīnu". Arī par to ir jasamaksā – sabiedriskais transports ir pakalpojums, kas tiek sniegts. Tas primārais kā mēs skatāmies transporta piepildījumu ir reģistrāciju skaits transportlīdzeklī un ja cilvēki nereģistrē, tad citi saka ir pārpildīts transports, mēs paskatāmies – nē transports ir pat pustukšs," norāda

Problēma ir arī bezbiļetnieku agresija – visbiežāk jāklausās apsaukāšanās, lamāšanās. Vēl februārī bijis arī fizisks uzbrukums kontrolierim. "Viņš sēdināja ārā vīrieti no transporta un viņš bija neapmierināts un sāka viņu sist. Tika saukta policija un uzreiz viņu neatrada, kolēģi aizveda uz slimnīcu viņam bija smadzeņu satricinājums, kaut kādas traumas arī," skaidro "Rīgas satiksmes" pārstāve

Agrāk ar kontrolieriem patrulēja arī apsargi, taču tas bija dārgi un neefektīvi. Tagad visiem darbiniekiem ir kameras – kas palīdz gan fiksēt konfliktsituācijas, gan disciplinē bezbiļetniekus un pasažierus.