20 gadus pēc postošā ugunsgrēka no šodienas Cesvaines pilī atkal vērtas vaļā durvis ikvienam apmeklētājam, lai lūkotu iekštelpas. Priekšā gan vēl ir Cesvaines pils interjera restraurācijas darbi. Cik tas izmaksās, neviens neņemas vēl pat lēst, jo jau tā garš un mokpilns ir bijis ceļš līdz atjaunošanai.
Pirms 20 gadiem Cesvaines pilij postu nodarīja ne tikai uguns un iegrūstošās konstrukcijas, bet arī liesmu dzēšanai izmantotais ūdens milzu apjomā. Pēc ugunsgrēka valsts atteicās no īpašumtiesībām, tās pārrakstot Cesvaines domei. Nācās arī atkauties no miljonāriem, kas vēlējās par ļoti zemu cenu nopirkt uguns postīto pili. Lai arī atjaunošanai vajadzīgā nauda Cesvaines domei pašai nebija, tā nepadevās. Sakasot četrus miljonus eiro vairākos desmitos projektu un fondu, arī ziedojumos Cesvaines pils durvis atkal var vērt ikviens apmeklētājs.
"Par visu naudu bija ļoti jācīnās. Pārrobežu projektus sarakstījām vairākus, bet tikai divi atbalstīti. Arī tad, kad šķita, ka ministrija atbalsta mūsu projektu, tomēr neiziet cauri. Tā cīņa bija visu laiku," saka Madonas novada Cesvaines pārvaldes vadītājs Vilnis Špats.
Galvenais uzdevums bija pilij uzlikt jaunu jumtu, nostiprināt nesošās konkstrukcijas un pamatus. Pils tagad atvērta apmeklētājiem, jo ir pabeigti inženierthniskie darbi, piemēram, jauna elektroinstalācija, ugunsdrošības sistēmas.
"Šī ir pirmā ziema, kad šeit ir centrālapkure. Ja ir centrālapkure un pirms ir visu gadu atvērta, tad ir jātiek arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šis lifts bija prasība no pieminekļu inspekcijas. Līdz šim cilvēki ar kustību traucējumiem nevarēja iekļūt pilī, ja vien neienes pa centrālajām kāpnēm. Tagad ir izbūvēts lifts," norāda Cesvaines pils atjaunošanas finansējuma piesaistes projektu vadītāja Iveta Raimo.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Cesvaines pilī plaši restaurācijas darbi nav notikuši. Maza projekta ietvaros izdevās piesaistīt naudu vien mūziķu telpas griestu plafona atjaunošanai vēsturiskajā greznībā. Tikmēr Lielajā balles zālē ir vien atsegti senie gleznojumi un tie glābti no posta, ko darīja ugunsdzēšanā izmantotais ūdens. Cesvaines pils vadītāja atzīst, ka daļa varētu vilties, ieraugot noskrambušās sienas un nesagaidot greznību. Restaurācijai nauda nav pietikusi, tas viss vēl tik priekšā.
"Pēc iespējas mazāk atjaunot pilnībā, bet rekonstruēt to, kas mums ir, restaurēt. Vairāk atstājot to veco, kas ir," teic Cesvaines pils vadītāja Linda Bakmane. "Restaurācija mūsdienās vairs nenozīmē – pārkrāsot tā kā bija, visu iztaisīt kā bija. Nē. Daudz kas ir jāpieņem tāds, kā ir," pauž Cesvaines pils atjaunošanas tehniskā būvprojekta vadītāja Ināra Caunīte.
Pilī lepojas ar Mednieku zālē atjaunoto podiņu krāsni un iespēju staigāt pa vēsturisko parketu un pēc vēsturisskajām skicēm no jaunas izbūvēto āra terasi. Apmeklētājiem ļauts kāpt arī pils tornī. Tas ir izbūvēts no jauna. Vecais sadega un ieguva. Cildināti tiek galdnieki no Gulbenes, kas prasmīgi izgatavojuši zāles logu un sienu paneļus.
Daži gan pauž neizpratni par pils interjerā neiederīgām durvīm, kas atgādinot lētu eiroremontu – būvniekam esot kaut kas nogājis greizi un labot to vairs netaisoties.
"Jājautā celtniekiem. Droši vien kāda ekonomija. Kad atved gatavu, ko tad vairs var darīt," atzīst Cesvaines pils atjaunošanas tehniskā būvprojekta vadītāja Ināra Caunīte.
Vēl cilvēkiem acīs krī pat tādi sīkumī, ka atļupušās apmales centrālapkurei. Savukārt problēmas ar nesen uzliktajām grīdlīstēm esot jāuztver kā pagaidu risinājums, līdz pieķersies klāt sienu pielabošanai.
